Pazīstamais advokāts Grūtups kapos ticis pie iespaidīga memoriāla

Pie Rīgas I Meža kapu ieejas negaidīti uzradusies iespaidīgi noformēta kapavieta, kas gluži loģiski izraisījusi interesi, jo garām Zviedrijas melnā granīta memoriālam jāiet ikvienam apmeklētājam.

Pēc »VZ« rīcībā esošās neoficiālās informācijas, šīs piemiņas vietas izveidē iesaistīts pazīstamais advokāts Andris Grūtups.

Iespaidīgā kapavieta esot tikai paraugs

Nav precīzi zināms, kad tieši pie Rīgas I Meža kapu ieejas parādījies iespaidīgais memoriāls – »VZ« to pirmoreiz pamanīja šā mēneša sākumā. Īsi pirms Lāčplēša dienas, 10. novembrī, »VZ« kapsētā sastaptie cilvēki bija neizpratnē, kam šī memoriālā piemiņas vieta veltīta – vairāki ļaudis sliecās uzskatīt, ka tā ir kārtējā piemiņas vieta represētajiem, diemžēl bez attiecīgas norādes. Šo jautājumu oficiāli noskaidrot Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā it kā nevajadzēja rasties problēmām, taču... Radās gan.

Šķetinot šķietami tik vienkāršo jautājumu, kā, kāpēc un kam šī piemiņas vieta parādījusies daļēji slēgtajos I Meža kapos, »VZ« nācās saskarties ar dīvainām nesakritībām. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko neslēpa, ka arī uz departamentu zvanot iedzīvotāji un taujājot par šo memoriālu. Viņš apgalvoja, ka kapavietas apdari kā paraugu kapos novietojusi akmens apstrādes firma «Griva», kas vēsturiski darbojoties kapos un ar kuru līdz šim bijusi laba sadarbība. Uz viena no pakāpieniem tiešām ir iegravēts firmas nosaukums, to pamanīja arī »VZ«. Aļeksejenko klāstīja, ka firmai esot nosūtīts lūgums paskaidrot, kas un kāpēc kapu teritorijā ir uzstādīts, jo, iespējams, tai ar Mājokļu un vides departamentu jānoslēdz līgums par šādu eksponēšanos un vajadzētu maksāt arī nomas maksu, ja «Griva» vēlētos melno memoriālu tur atstāt. Viņš pat izteicās – lai ņem nost, ja paraugam tur nevajadzētu atrasties. Esot uzrakstīta vēstule arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), lai tā sniedz atzinumu, vai I Meža kapos drīkst šādi noformēt kapavietu, ja kāds to vēlētos darīt.

Konkrētā vieta nopirkta, par to jau samaksāts

Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi paredz, ka ir jāsaņem kapsētas pārziņa rakstiska atļauja kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai un rekonstrukcijai, tāpēc »VZ« pieļāva, ka arī firmai, ja tā vēlas kapsētā reklamēt savu produkciju, šāda atļauja būtu nepieciešama.

Melnā memoriāla ar poētisku nosaukumu «Melnā pērle» attēli un apraksts, starp citu, pieejams firmas «Griva» mājaslapā internetā. Zvanot uz minēto firmu un taujājot, vai konkrētais memoriāls ir paraugs un vai to iespējams pasūtīt jebkuram, izdzirdējām atbildi, ka šajā vietā «tas ir uzlikts konkrētam cilvēkam». Darbiniece to uzsvēra vairākas reizes, piebilstot, ka citiem interesentiem ir iespējams izveidot līdzīgu piemiņas vietu. Atkārtoti interesējoties un precizējot, vai firmai ir notikušas sarunas ar Rīgas domi par nomas maksu vai «parauga» demontāžu, pie telefona esošā darbiniece iesmējās un atkārtoja, ka «konkrētā vieta ir nopirkta, par to ir samaksāts, tas pieder cilvēkam, kurš ģimenes kapavietu izveidojis». Turklāt firma kapavietu noformējot vien pēc tam, kad ir uzrādīts līgums par kapavietas nomu, turklāt tai neesot prakse uzstādīt kapos paraugus, lai tos reklamētu.

Pašvaldība izvairās no konkrētas atbildes

Neko par saskaņošanu nebija dzirdējis VKPAI vadītājs Juris Dambis. Viņš vēlreiz šo jautājumu pārbaudīja un atbildēja, ka vismaz līdz »VZ« interesei Mājokļu un vides departaments projektu nebija iesniedzis. Pēc «Melnās pērles» apskates internetā Dambis paša teikto papildināja, ka konkrētajā I Meža kapu vietā konkrētā kapavietas apdare nav jāsaskaņo inspekcijā, jo tā neatrodas aizsargājamajā teritorijā. Tas jādara gadījumos, ja, piemēram, aizsargājamu kultūrvēsturisku pieminekli ir nepieciešams atjaunot.

Pēc ilgstošiem meklējumiem »VZ« rīcībā nonāca informācija, ka šo ģimenes kapavietu nomā pazīstamais advokāts Andris Grūtups. Atšķirībā no Aļeksejenko viņš neizvairījās no konkrētas atbildes un neslēpa, ka šī ģimenes kapavieta piešķirta «viņa draudzenei». Taču arī pēc šāda atzinuma saņemšanas Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Svincickis »VZ« turpināja apgalvot, ka melnais obelisks ir tikai eksponāts un viņam neesot informācijas, ka teritorija pie ieejas vārtiem piešķirta kādai ģimenes kapavietai.

Jāatgādina, ka Rīgas domes noteikumi paredz – daļēji slēgtā kapsētā mirušos atļauts apbedīt ģimenes kapavietās, savukārt jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota. Kapavietu gan var paplašināt, ja daļēji slēgtajā kapsētā jau atrodas ģimenes apbedījums, taču to dara, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu, bet ne agrāk. «Melnās pērles» memoriālā neviena apbedījuma vieta nav izveidota, vismaz tādu tur nevar saskatīt, līdz ar to atliek pieļaut, ka ne miršanas apliecību, ne izziņu pašvaldības ierēdņi nav acīs redzējuši...