Pirmo reizi šova vēsturē kāds no šova «OKartes skatuve» dalībniekiem žūrijas vērtējumā saņēma tikai trīs balles, turklāt Sandijai Vīgantei vēl sāpīgāks bija vokālā pedagoga Edgara Kramiņa komentārs.
Slaukot asaras, Sandija sarunā ar »VZ« tomēr solīja, ka nepadosies un darīs visu, lai finālā cīnītos par uzvaru.
– Ko, pēc tavām domām, nozīmē Kramiņa komentārs, ka viņš negrib uzņemties atbildību par tevi, izspiežot kā citronu?
– Patiesībā es Kramiņa kunga uztraukumu saprotu. Man pagājušajā nedēļā bija nopietnas veselības problēmas – biju stomatoloģijas institūtā, kur man izrāva zobu. Pēc tam divas dienas biju Gaiļezera neiroloģijas nodaļā, kur veica izmeklējumus. Man ir problēmas ar asinsvadiem galvā. Šobrīd tiek gaidīti analīžu rezultāti. Visa iepriekšējā nedēļa man bija stresa pilna. Kā vokālais pedagogs viņš uzskata, ka man labāk būtu doties mājās atpūsties un uzkrāt spēkus. Pēc koncerta tikāmies, un mūsu sarunā es oponēju šim viedoklim. Esmu šeit nākusi cīnīties. Labāk nomirstu uz skatuves nekā nolaižu rokas. Es dzīvoju, lai dziedātu. Brīdī, kad esmu tikusi tik tālu, nedomāju atteikties no sava sapņa. Neskatoties uz pārbaudījumiem, ko Dieviņš man sūta, es palikšu cīnīties līdz galam.
– Kas bija nepatīkamāk - dzirdēt aizvainojošo žūrijas komentāru vai saņemt vērtējumā trijnieku?
– Abi bija diezgan sāpīgi brīži. Īpaši komentārs, ka es biju kā zilonis trauku veikalā. Vēlāk Kramiņa kungs man skaidroja, ka, kāpjot uz galda, esmu uzkāpusi uz šķīvja. Taču neviens nav perfekts un mēs visi savos priekšnesumos pieļaujam kļūdiņas. Kas attiecas uz atzīmi, respektēju katra žūrijā esošā cilvēka lēmumu. Ieklausos arī kritikā, taču nevienam nav tiesību mani tiesāt un sodīt par to, ka es cenšos.
– Vai esi nobriedusi tikt līdz finālam?
– Es nācu uz šo šovu, lai uzvarētu. Varbūt tas izklausās pārāk lecīgi, bet tāds bija mans mērķis. Ar katru nedēļu, ko es pavadu šovā, daudz ko iemācos un sevi pilnveidoju. Protams, gadās arī neveiksmīgas uzstāšanās, bet es no tām mācos. Šī, protams, nebija mana labākā uzstāšanās, jo uz skatuves man bija problēmas arī ar balsi. Faktiski man šobrīd vispār nav balss, bet esmu gatava iet līdz galam.
– Kāds ir tavs plāns finālam?
– Dziedāšu visu, ko liks. Protams, gribētos izpildīt kādu balādi un parādīt savas balss spējas. Tāpat noteikti izpildīšu kaut ko roķīgu un enerģisku. Ja līdz šim skatītājiem esmu patikusi, es ceru, ka viņi balsos un palīdzēs man nokļūt finālā.
– Ko darīsi, šovam beidzoties?
– Atgriezīšos skolā – es mācos par stilisti Rīgas 3. vidusskolā – un arī atsākšu strādāt klubā «Burlesque». Naudiņa kaut kā jānopelna.
– Būsi kabarē dziedātāja?
– Ļoti daudziem šķiet, ka kabarē ir kaut kas necils un perverss. Tā nemaz nav, mums ir nopietna šovprogramma. Esmu «Burlesque» galvenā soliste, un man šis darbs ļoti patīk. Šīs izrādes ir tas, par ko mēs cīnāmies šovā – galvenā loma mūziklā. Kabarē ir sava veida mūzikls.
– Tātad, šovam beidzoties, vismaz vienā mūziklā tev galvenā loma tik un tā ir garantēta?
– Jā, var teikt arī tā. Pagaidām manā vietā tur darbojas aizvietotāja, bet, šovam beidzoties, es tieku gaidīta atpakaļ kā vadošā soliste.