Vakara Ziņas

Kas var vienot divas tik dažādas un ģeogrāfiski tālas valstis kā Azerbaidžāna un Latvija? Izrādās – daudz kas: kultūra, mūzika, taču galvenais – abu tautu sirsnīgās un cieņpilnās attiecības. 21. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Azerbaidžānas Republikas vēstniecība Latvijā aicināja uz savas valsts nacionālā līdera Heidara Alijeva (10.05.1923.–12.12.2003.) simtgadei veltītu džeza mūzikas koncertu.

Anna Jansone pazuda 1. novembrī. Nākamajā dienā meža masīvā atrada viņas pamesto nomas mašīnu, kurā bija viņas jaundzimusī meitiņa. Diemžēl bez dzīvības pazīmēm… Annas meklēšanu uzsāka dažas dienas vēlāk, un tad jau tajā iesaistījās organizācija «Bezvēsts.lv», Zemessardze un brīvprātīgie. Anna joprojām tiek meklēta (tiesa gan, citi pazudušie cilvēki arī), taču šis gadījums atkal aktualizēja jautājumus – kad īsti cilvēks tiek uzskatīts par pazudušu, kad sākas viņa meklēšana, kas ir tiesīgs iesaistīties meklēšanā. Tāpēc lūdzām Valsts policiju skaidrot šīs lietas, kuras skar daudzus no mums. «Tādu gadījumu, kad tiešām neatrod personas ne dzīvas, ne mirušas, pret visu meklējamo kopskaitu ir ļoti maz. Arī ja persona ir bezvēsts prombūtnē apzināti, tas drīzāk ir vien laika jautājums,» saka Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.

«Ir lēmumi, ir liktenis, un to savstarpējā mijiedarbība aizved tieši turp, kur jānokļūst,» sapratusi erotisko bestselleru autore, zobārste Karīna Gleitnere (agrāk – Račko).

«Latvijas sajūta man vienmēr ir spēcīgi vīta ar mūsu valodu, dziesmu un deju. Jau kopš sevi atceros, esmu dejojusi mūsu zemes solī, dziedājusi mūsu zemes vissenākās un tradīciju mantojuma bagātākās dziesmas kopā ar mīļiem cilvēkiem, kurus vēl joprojām sirdī mīlu kā savu ģimeni,» saka aktrise un influencere Ieva Florence-Vīksne.

«Pirmo kūku izcepu desmit gadu vecumā, un kaimiņu vecāsmammas dotās receptes ilgu laiku bija mani «meistarstiķi»,» saka aktrise, psiholoģe (Dr. psych.), kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande.

Statistika liecina, ka, svētku brīvdienām beidzoties, 30–40% Latvijas iedzīvotāju izjūt izmaiņas kuņģa-zarnu trakta darbībā. Tipiskākās sūdzības ir ilgstoša smaguma sajūta, caureja, gastrīta saasinājumi un vēdera pūšanās.

No šodienas Kalnciema kvartālā sāksies laikmetīgās keramikas tirdziņš, kas pulcēs 20 keramikas māksliniekus un zīmolus, aģentūrai LETA pauda organizatori.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tās septiņsimtgades svinību ietvaros 16. novembrī notika pirmais Baltijas valstu Ziemassvētku vecīšu salidojums.

Lauma Zušēvica ir sieviete, kurai dzīves rokasgrāmata, sākot kopš bērnības, bijusi Bībele. Par sevi viņa saka tā: «Jau kopš mazotnes gāju uz dievkalpojumiem un lasīju Bībeli. Ticība Dievam man vienmēr bijusi svarīga.» Viņu kā luterāņu mācītāju ordinēja pirms turpat 46 gadiem, savulaik bijusi prāveste, bet arhibīskapes amatā konsekrēta 2015. gadā. Kopš tā laika viņa ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) vadītāja.

Sieviete var nopirkt eklēru, kad tik ļoti kārojas ko saldu, pildītu ar krēmu un pārlietu ar šokolādi. Kāri kožot kumosu, mutē sajūtama taukaina krēma kārta, kas nošķebina un rada stingru pārliecību, ka nav tā vērts. Nav vērtas liekas kalorijas, kas uzņemtas nebaudāmā veidā. Nav satura tai ilūzijai par saldu kumosu piepildījumu. Eklērs lido miskastē, un sieviete dodas tālāk.

Modes dizainers Mārtiņš Pūpols, kurš plašākai sabiedrībai sevi pieteica jau 18 gadu vecumā, sarīkojot savu pirmo modes skati, atzīst, ka mode joprojām ir viņa sirdslieta. Ar mērķtiecību, neatlaidību un talantu radīt skaistas lietas, kas savulaik ļāva piepildīt sapni par studijām modes augstskolā «Istituto Marangoni» Milānā, šodien Mārtiņš Pūpols ir paplašinājis skaistuma pasaules robežas un jau gadu ir Spānijas kosmētikas zīmola «mesoestetic» attīstības vadītājs Baltijas valstīs.

Man nav spēka. Es to vairs nevaru izturēt. Es neko negribu darīt. Man viss ir apnicis. Esmu piekususi. Es netieku galā. Esmu apjukusi. Man vienalga. Gribu šķirties. Gribu atvaļinājumu. Gribu ceļojumu.

Diena pēc Latvijas valsts svētkiem atkal nesusi sēru vēsti. 86 gadu vecumā no mums uz mūžu šķīrusies vieglatlēte un šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka (12.03.1937.–19.11.2023.). Grūti pat noticēt, ka vairs ne reizi TV sporta ziņās neredzēsim šo smaidīgo un ar dzīvi apmierināto cilvēku, kurš mūsu valstij devis tik daudz.

Dzīvē var gadīties daudzas situācijas, kas teorētiski spētu «salauzt» cilvēku – slimības, tuvinieku zaudēšana, izjukušas attiecības vai citi satricinājumi. Daži tad tūliņ padodas un ilgi nespēj atgūties, bet citi ātri adaptējas jaunajos apstākļos un reizēm pēc krīzes dzīvo vēl labāk nekā pirms tās. Tam izskaidrojums – viņiem piemītošais psiholoģijā salīdzinoši nesen parādījies jēdziens – dzīvesspēks.

«Man patīk svinēt dzimšanas dienu un uzņemt viesus, un tas vienmēr notiek mazliet gastronomiski. Bet šoreiz tas gāja secen, jo tieši pēc nedēļas tika atklāta mana personālizstāde,» saka pazīstamais grafiķis Roberts Koļcovs. 24. novembrī viņam 57. dzimšanas diena.

«Kurš tad, ja ne es!» saka rakstnieks Jānis Ūdris, atbildot uz jautājumu, kāpēc atkal uzrakstījis grāmatu par aizmirstu personību. Viņa jaunākais romāns «Belkanto ešafota ēnā» vēsta par Brīvības kara varoni Jāni Vītiņu, kurš pēc kara kļuva par vienu no izcilākajiem Eiropas tenoriem, pēc padomju okupācijas iesaistījās bruņotā patriotu organizācijā «Tēvijas sargi» un 1941. gadā tika nošauts NKVD cietumā. «Par Latvijas lielāko apdraudējumu pašreiz uzskatu mūsu šobrīd vājo pašapziņu un nemācīšanos no vēstures kļūdām,» viņš vēl piebilst. «Kurš tad, ja ne es!» saka rakstnieks Jānis Ūdris, atbildot uz jautājumu, kāpēc atkal uzrakstījis grāmatu par aizmirstu personību. Viņa jaunākais romāns «Belkanto ešafota ēnā» vēsta par Brīvības kara varoni Jāni Vītiņu, kurš pēc kara kļuva par vienu no izcilākajiem Eiropas tenoriem, pēc padomju okupācijas iesaistījās bruņotā patriotu organizācijā «Tēvijas sargi» un 1941. gadā tika nošauts NKVD cietumā. «Par Latvijas lielāko apdraudējumu pašreiz uzskatu mūsu šobrīd vājo pašapziņu un nemācīšanos no vēstures kļūdām,» viņš vēl piebilst.

Uzbekistānā plovs ir kultūras un viesmīlības būtība. Uzbeku plovs ir īstu gardēžu un Austrumu virtuves cienītāju ēdiens. Pasaulē ir vairāk nekā 100 plova recepšu, un Uzbekistānā tas ir īpašs.

«Es uz skatuves vienmēr esmu vairāk aktrise nekā mūziķe, tāpēc jau ļoti sen sapņoju nospēlēt kādu dramatisku lomu. Nu tas ir noticis, un tā ir tāda laime!» gandarīta ir populārā dziedātāja Marija Naumova.

Paukošanas treneris trešajā paaudzē Roberts Anaņins ir Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skola «Rīdzene» treneris. Apjausmu, ka tieši paukošana ir viņa dzīves aicinājums, treneris guva pandēmijas laikā, kad viņam, tāpat kā mums visiem, dzīve sagriezās kājām gaisā. Tas lika ne tikai turpināt savu vecāku un arī vectēva iedibinātās tradīcijas, bet arī sākt studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pēc tam, kad intervijā žurnālam «Santa» Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa pastāstīja par attiecībām ar tēvu – populāro aktieri Andri Bērziņu, ar kuru nav tikusies vairākus gadus, viņš sociālajā vietnē «Facebook» precizējis savas atbildes uz meitas interviju.

Šodie,. 3. decembrī, tiek atzīmēta pirmā Advente. Vairākās vietās Latvijā tam par godu un tuvojošajiem Ziemassvētkiem notiks dažādi pasākumi.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".