Pēdējā laikā, kopš "Arēnā Rīga" skatāmas saistošas hokeja spēles, tās kopā ar seniem draugiem dabasgāzes piegādātāja SIA "Itera Latvija" ložā labprāt vēro arī Ministru prezidents Ivars Godmanis.
Vai augstajai valsts amatpersonai piedien tik klaji afišēt draudzīgās attiecības ar miljonāriem un vai, pieņemot ielūgumu vērot sporta pasākumu no ložas, to nevar traktēt kā korupciju — tas jāvērtē tiesībsargājošajām institūcijām. Savukārt no politiskās kultūras viedokļa raugoties, palielinās bažas, ka sarunāšanas un savstarpēju pakalpojumu politika ārpus Ministru kabineta ēkas Latvijā joprojām plaukst un zeļ.
Draudzības saites
No vienas puses, nebūtu, ko brīnīties, ieraugot premjeru uzņēmuma "Itera Latvija" ložā, jo ar šī uzņēmuma cilvēkiem Ivaru Godmani saista sena vēsture. Ja var ticēt "Itera Latvija" prezidenta Jura Savicka stāstītajam intervijā žurnālam "Baltijskij Kurs", premjers stāvējis pie šā uzņēmuma šūpuļa: ""Iterai" par Latviju nebija intereses. Taču es pamazām, palēnām sāku ar to strādāt. Sāku Latvijā meklēt spēcīgu partneri, kurš palīdzētu nodibināt Latvijas "Iteru". Mans labs paziņa Ivars Godmanis, tai laikā "[Latvijas] Krājbankas" prezidents, mani iepazīstināja ar "SWH" prezidentu Aināru Gulbi, sakot, ka Gulbis ir tas cilvēks, ar kuru var taisīt biznesu. Lai arī ar Aināru nebiju pazīstams, mana drauga Godmaņa vārds kalpoja par garantiju. Kopš tā laika mēs ar Aināru strādājam kopā."
Jāpiebilst, ka Godmanis zināmā mērā ir Gulbim lielu pateicību parādā — savulaik, pēc aiziešanas no premjera amata, Godmanis bijis ar Aināru Gulbi saistītās a/s "SWH–Riga" viceprezidents, "Union Baltic Bank in Riga" padomes loceklis, kā arī strādājis par SIA "Software House Riga" viceprezidentu. Tomēr zināma sakritība vērojama arī tajā, ka tieši Godmaņa premjerēšanas laikā, kad Latvijā notika kapitāla pārdale un uzkrāšana, Gulbis uzkrāja savu lielāko kapitālu. Vai amati būtu pateicība par to?
Nebūtu, ko brīnīties arī par to, ka premjers apmeklē izlases hokeja spēli (Godmanis bija manāms ložā Latvijas—Ukrainas izlašu spēles laikā). "Viņš uz spēli ieradās pēc Latvijas Hokeja federācijas uzaicinājuma, tāpēc biļeti nepirka. Valsts ar savu finansējumu atbalstījusi šo spēļu norisi, tātad pēc būtības ir normāli, ka premjers tās apmeklē," "VZ" pauda premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Brīnīties varētu par to, ka, ieradies arēnā pēc Latvijas Hokeja federācijas uzaicinājuma, kas atbrīvoja viņu no pienākuma pirkt biļeti, Godmanis spēli vērojis nevis no federācijas, bet "Itera Latvija" ložas.
Dāvanu ņēmēji
Skandālu, kad politiķi dabūjuši sutu par pakalpojumu pieņemšanu no "draugiem uzņēmējiem", netrūkst nedz ārzemju, nedz Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Ja atceramies kaut vai bēdīgi slaveno ārzemju braucienu 2005. gadā, kuru savā 50 gadu jubilejā draugiem un partneriem izmaksāja uzņēmējs Guntis Indriksons. Apmaksātajā ceļojumā uz futbola spēli Barselonā piedalījās vairāk nekā simts cilvēku, arī valsts amatpersonas, un šāds brauciens vienai personai varētu būt izmaksājis vismaz 400 latu. Saeimas deputāti — Dzintars Ābiķis, Dainis Turlais, Valērijs Karpuškins, kā arī Valmieras domes deputāts Kārlis Greiškalns tā arī neatzina, ka būtu pārkāpuši likumu, un tikai Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs uzskatīja par savu goda lietu par braucienu samaksāt.
Vēl senāk neērtā situācijā ar pakalpojumu izmantošanu nonāca premjers Andris Bērziņš, kurš 2002. gadā ar uzņēmuma "Latvijas finieris" jahtu "Loja 7" glauni pavizinājās gar Turcijas krastiem, bet, ceļojumam noslēdzoties, tā arī nevarēja uzrādīt dokumentu, ka par braucienu būtu ko maksājis. Turklāt atklājās, ka tieši "Latvijas finieris" neilgi pirms tam kļuvis par pirmo uzņēmumu, kura 16,1 miljona latu vērto investīciju projektu atbalstīja valdība. Saskaņā ar likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmums varēja saņemt 40% peļņas nodokļa atlaidi par uzņēmuma attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem.
Visu rakstu lasiet 13. februāra izdevumā