Motokrosiste Pīlādze sapņo par meiteņu krosa sacensībām Latvijā

10. aprīlī, Ķegumā ar vērienīgām sacensībām motocentrā «Zelta zirgs» oficiāli tika atklāta motokrosa sezona. Inga Pīlādze (25) šajās sacensībās gan nestartēja, tomēr viņa ir viena no retajām sieviešu pārstāvēm, kura aktīvi piedalās Latvijas čempionāta motokrosa posmos.

Moto trase pagalmā, trenažieru zāle pagrabstāvā un telpa moču skrūvēšanai – tas ir katra sevi cienoša puikas sapnis. Bet Pīlādžu ģimenē piedzima meita. Ēriks Pīlādzis, beidzot aktīvās motokrosista gaitas, savu krosa moci neatdeva lūžņos, bet uzsēdināja uz tā meitu Ingu. Pie mājas tika ierīkota trase regulāriem treniņiem. «Mans bērnības sapnis noteikti nebija braukšana motokrosā,» atzīst Inga, kura motokrosa apritē ir jau no 2002. gada. Mācoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, viņa pievērsās kamaniņu sportam, tomēr iespējas trenēties motokrosā bijušas daudz lielākas. Ingas lielākais atbalsts un sponsors joprojām ir tētis – Stelpes vietējais uzņēmējs, kā arī sporta un atpūtas kompleksa «Pīlādžu mototrase» īpašnieks.

Inga Pīlādze mācās Rīgā, tomēr lielāko daļu sava laika joprojām pavada tēva mājās Vecumnieku novada Stelpes «Pīlādžos», kurp, starp citu, ved viens no nedaudzajiem asfaltētajiem ceļiem apkārtnē.

AR GALVU TRASĒ NEDOMĀ

Sportists bez mērķa nav īsts sportists. «Mans mērķis ir popularizēt sieviešu motokrosu Latvijā, lai izveidotu atsevišķu klasi meitenēm. Varbūt šogad tas sanāks, lai gan vieglāk ir braukt starp puišiem. Ja paskatās, kā brauc meitenes un kā puiši, tad šķiet – meitenes ar galvu nedomā. Dod gāzi virsū un brauc!» saka Inga.

Inga Pīlādze ir viena no vadošajām braucējām starp dažām sievietēm Latvijas motokrosā, bet brauc veterānu – senioru klasē kopā ar vīriem. Tā skaitās nedaudz mierīgāka klase, kurā iespējams piesaistīt meitenes.

FIZISKĀ SLODZE

«Fiziski formā sevi ir jāuztur visu sezonu, tāpēc šajā ziemā pēc ilgāka pārtraukuma atsāku atkal pievērsties kamaniņu sportam,» pauž sportiste. Kaut Ingai ir iespēja pilnvērtīgi trenēties mājas apstākļos, priekšroku viņa dod sporta zālei Rīgā. «Tas tāpēc, ka lielākā ikdienas daļa tiek pavadīta Rīgā, gan mācoties Biznesa koledžā, gan palīdzot tēvam uzņēmumā. Atnākot mājās, pārņem slinkums,» tā Inga.

ATPŪTAI

«Pīlādži» iekārtoti maksimāli komfortabli un apzīmējumam «lauku mājas» atbilst diezgan nosacīti. Inga aizraujas arī ar mūziku, precīzāk ģitāras spēli, kurai pievērsties gan sanākot retāk nekā galvenajam hobijam – motosportam.

EĻĻU NOMAINA PATI

Treniņa mocis vēl nav braukšanas kārtībā, tāpēc Inga savus brīvos vakarus, laužot nagus, velta skrūvēšanai. «Mans privātais mehāniķis un treneris ir tētis, kas atbild par motoru, bet pārējo es pati varu izdarīt. Trenēties pie profesionāļiem arī ir bijusi iespēja, jo tētis brauca agrāk un nezina visos sīkumos, kas ir mainījies. Visvairāk iemācījis ir motokrosists Mārtiņš Aleksandrovičs, pie kura notrenējos visilgāk.»

ČEMPIONĀTS NAV JOKI

Ingai ir bijusi arī iespēja tikt pie starta pasaules čempionāta posmā, kur sieviešu konkurencē negāja viegli, jo visas vadošās braucējas trenējas Eiropā un bieži sacenšas savā starpā. Viena no pasaules vadošajām līderēm motokrosā ir Ešlija Fioleka, kura ir kurla kopš dzimšanas. «Spēcīgs talanta un harismas apvienojums,» tā Inga raksturo savu elku.

Tētis savai meitai novēl – tikai uz priekšu! «Lai tik darbojas! Lai meklē problēmas, atrisina un visu iesākto noved līdz galam,» saka Ēriks Pīlādzis.

Latvijas moto veikali nav koncentrējušies uz sieviešu ekipējumu, tāpēc Inga lielāko daļu spiesta pasūtīt internetā. «Tur ir iespējams izvēlēties sev piemērotāko krāsu, izmēru un marku,» atzīst sportiste.

MOTOSPORTS UN MŪZIKAS FESTIVĀLS

Pīlādžu mototrasē pirmās sacensības notika 2003. gadā. Tagad ik gadu Inga ar tēvu tur rīko Latvijas čempionāta posmus, kurus apmeklē līdz 25 000 skatītāju. Lai sarīkotu kādu no Eiropas čempionātu posmiem, spēki vēl esot par vājiem. Pērn trasē tika rīkots arī mūzikas festivāls «Pīlādzis», kuru plānots organizēt arī turpmāk.

Koķetēt blondīnei trasē nav domu, jo azarts un sacensības gars ņem virsroku. Pārējie dalībnieki jau īpaši neskatās, ka braucēju vidū ir sieviete. Ārpus trases attiecības ar braucējiem esot draudzīgas, un, ja nepieciešama palīdzība, neviens neatsaka. «Attiecībām man laika pašlaik nav,» atzīst Inga, kuras sirds vēl ir brīva.

Inga uz saviem sasniegumiem var skatīties ar paceltu galvu, jo to tiešām ir daudz. Visi apbalvojumi ir vienkopus – gan kamaniņu sportā, gan motokrosā iegūtie. «Tas nav viss. Būs vēl!» pasmaida Inga.