Mēneša laikā Lielvārdes novada «Plēsumu» mājas piemeklējušas divas traģēdijas: zem vilciena riteņiem mirusi 62 gadus vecā Valija, bet pēc tam pašnāvību izdarījis sievietes 60 gadus vecais dzīvesdraugs Pēteris.
Pazūd pat abi kaķi
Dienā, kad »VZ« ierodas Lielvārdes novada «Plēsumos», mājās ir vien pāris kaimiņu, pārējie devušies uz darbu. Ārēji necilajā divstāvu ēkā ir astoņi divistabu dzīvokļi bez ērtībām. Pagalms ir plašs, tajā ir daudz dažādu palīgēku. Vienā pagalma stūrī plešas ābeļdārzs, koki jau beiguši ziedēt, vien retumis pamanāms kāds ābeļzieds. «Kad mēs pēc kolhoza sabrukšanas zemi privatizējām, tā sagadījās, ka tieši Valijai tika tā zemes daļa, uz kuras bija ābeļdārzs. Un šogad, kaut Valijas vairs nebija, tas tik skaisti ziedēja,» notraušot asaras, saka «Plēsumu» iemītniece Terēza. Augļu koku īpašniece bijusi lāga sieviete un nekad nav liegusi cienāties ar āboliem. «Arvien nespēju aizmirst tās šausmas, kas ar Valiju un Pēteri notika! Mums visiem mājas iedzīvotājiem tas ir šoks, kur tik pēkšņi tā var aiziet divi cilvēki! Viņi te kopā nodzīvoja 12 gadu. Abi bija veseli un stipri, viņi pat nezināja, kur ir aptieka un kas ir zāles, iedzēra no savas glāzītes, un viss bija kārtībā,» saka Terēza. Siltajā laikā Pēteris un Valija dzīvoklī uzturējušies maz, pārsvarā laiku pavadījuši pašu celtajā āra virtuvē – zaļā koka būdā, kur varēja gan veļu izmazgāt, gan paši nomazgāties, gan arī ēst pagatavot. Tagad namiņš aizslēgts un arī dzīvoklī neviena nav. «Interesanti, ka Pēc Pētera un Valijas nāves pazuda arī viņu abi kaķi. Melnais pazuda uzreiz pēc Valijas aiziešanas, bet pelēkais pēc Pētera pašnāvības. Esam visur izmeklējušies un izsaukušies – nav, un viss,» brīnās kaimiņiene.
Aizmigusi uz sliedēm
Valijai liktenīgs bija 12. aprīļa vakars, kad viņa bija devusies ārpus mājas. Kaimiņi neslēpj, ka gan Valija, gan Pēteris visai daudz lietojuši alkoholu. «Bet tā viņi bija ļoti labi cilvēki, mierīgi dzīvojām blakus. Valija vienmēr palīdzēja, kam vajadzēja un varēja, nāca palīgā sienu grābt, neatteica arī kartupeļu talkās,» saka Terēza. Iespējams, liktenīgajā vakarā Valija devusies pēc kārtējās grādīgā pudeles. «Plēsumi» no dzelzceļa atrodas vien pārsimt metru attālumā, līdz sliedēm caur ziedošām pļāvām un nelieliem krūmājiem ved stingri iemīta taciņa. Vietējie šo taisnāko ceļu uz veikalu un autobusa pieturu, šķērsojot sliežu ceļus tam neparedzētā vietā, izmanto jau gadu desmitiem. Saskaņā ar oficiālo informāciju ap pulksten 22 sievieti dzelzceļa Rīga – Krustpils 54. kilometrā notrieca dīzeļvilciens. Viņa, būdama alkohola reibumā, bija aizmigusi uz sliedēm. «Arvien nesaprotu, kā tas gadījās, tā bija nejaušība. Valija galvu kā uz spilvena bija nolikusi uz betona balstiem, uz kuriem turas sliedes. Uzzinājām par nelaimi nākamajā rītā. Atbrauca arī Valijas dēls, viņam bija jāpiedzīvo kas šausmīgs – viņš lasīja no sliedēm mammas smadzenes un matus. Jā, viņš pats tur visu vāca un tīrīja,» Terēza satraukti stāsta. «Es tai vietai arvien nevaru paiet garām, uz veikalu eju pa tālāko ceļu.»
Pakāries pie dzīvokļa durvīm
Pēc Valijas nāves Pēteris sašļucis pavisam, ar kaimiņiem neesot runājies un grimis arvien lielākā alkohola atkarībā. «Pēterim Valijas nāve bija milzīgs pārdzīvojums, viņš nebija spējīgs pat runāt, tikai pameta ar roku sveicienu un gāja tālāk. «Es vairs nespēju dzīvot,» tā viņš reiz izmeta,» atceras kaimiņiene Terēza. Tomēr nevienam nav ienācis prātā, ka vīrietis varētu labprātīgi šķirties no dzīves. Vēl 9. maijā Pēteris nosvinējis savu 60. dzimšanas dienu, bet 14. maija vakarā jau bija miris. Arī viņš, tāpat kā Valija, aizgājis mūžība ap desmitiem vakarā. Tovakar kaimiņš Ziedonis, atgriezies mājās, konstatējis, ka beigušies sērkociņi, un izlēmis tos palienēt no Pētera. «Viņš atvēra ārdurvis, bet Pēteris tur pretī – pakāries kāpņutelpā pie dzīvokļa durvīm,» šausminās kaimiņiene. Viņa arī parāda vietu, kur uz vienas no daudzajām naglām, kas tikušas izmantotas par drēbju pakaramajiem, līdzās virsjakai un somai karājies vīrieša ķermenis. Pēteris bija pakāries auklā, kuru izmanto cukura maisu aizsiešanai, auklu paņēmuši policisti, bet tukšais cukura maiss arvien stāv sienas nišā virs naglu rindas. «Ziedonis skrēja uz blakus māju, jo mēs jau visi gulējām, tur cilvēki palīdzēja izsaukt ātro palīdzību un policiju. Viņi te strādāja kādu pusotru stundu,» teic kaimiņiene.
Padēls pavēlēja izvākties no mājokļa
Policija turpina izmeklēšanu, bet kaimiņi atzīst, ka drīzāk nevis lielā mīlestība pret dzīvesbiedri Pēteri iedzinusi kapā, bet gan nespēja tikt galā pašam ar savu dzīvi. «Pēteris bez Valijas nekas nebija – viņa saņēma pensiju, viņai piederēja dzīvoklis, viņai bija skaists dārzs, viņa to vīrieti uzturēja, bet viņam nebija nekā – pat pases,» atklāj kaimiņi. Tomēr Pētera pašnāvības sakarā ir kas tāds, ko kaimiņi negrib noklusēt, proti, pēc Valijas aiziešanas sievietes dēls Pēterim izvirzījis ultimātu, ka viņš mātes dzīvoklī vēl var palikt 40 dienas un tad viņam tas jāatstāj. «22. maijā beidzās noliktais termiņš. Viņam nebija kur iet. Viņam gan pašam ir divi dēli – viens dzīvo Anglijā, otrs Latvijā, bet viņiem nebija īpašu kontaktu un attiecību. Tiesa, bēres tēvam gan viņi noorganizēja,» teic kaimiņiene. Savukārt ar Valijas dēlu Pēterim jau iepriekš bijušas nesaskaņas tieši dzīvojamās platības dēļ. «Valijas dēls ir godīgs un labs cilvēks. Viņš mammu apciemoja nereti pat divas reizes nedēļā, palīdzēja viņai arī finansiāli. Viņiem abiem bija nesaprašanās, Valijas dēls bieži dzina Pēteri ārā,» zina teikt Terēza. «Tomēr Valijas dēls nav vainīgs notikušajā, jo tas taču tagad ir viņa dzīvoklis, bet, ja Pēteris te paliktu dzīvot, kas maksātu par elektrību un citiem saimnieciskiem izdevumiem?»