20 gadu vecs jaunietis spīdzina un līdz nepazīšanai sakropļo sievieti

20 gadu vecais Jānis sarīkoja pamatīgu grautiņu kādās lauku mājās un teju līdz nāvei sakropļoja 61 gadu vecu sievieti. Alkohola apdullinātais varmāka spīdzinājis sievieti un vēlējies nogalināt iedomātas atriebības dēļ.

Izglāba pašas attapība

Baisais uzbrukums naktī pēc Otrajiem Ziemassvētkiem notika Tukuma novada Degoles pagasta «Lauciņu» mājās. Ap pusnakti pie Olgas durvīm kāds klauvēja un, tā kā atnācējs nebija pavisam svešs, viņa durvis atvēra. Bija ieradies 20 gadu vecais Jānis, kurš aptuveni mēnesi strādājis par palīgu Olgas bijušā vīra saimniecībā, kas atrodas vien puskilometru no «Lauciņiem». Jaunietis bija izlēmis sievieti nogalināt un uzbruka, radot durtas, sistas un grieztas brūces. Visticamāk, sieviete būtu nogalināta, ja vien ne pašas attapība un draudzenes palīdzība. Olga kādā brīdī tikusi pie sava mobilā telefona un piespiedusi zaļo klausuli, sazvanot pēdējo svētku dienā zvanīto adresātu – draudzeni Skaidrīti Tukumā. «Olga tikai paspēja pateikt, lai izsauc policiju, jo viņai uzbrūk. Skaidrīte nezināja precīzu adresi, tāpēc zvanīja vēl vienai draudzenei, kas adresi zināja. Informācija par uzbrukumu tika nodota policijai,» »VZ« stāsta Olgas bijušais vīrs Juris. Likumsargi ieradušies pēc aptuveni septiņām minūtēm. Aiz mājas tumsā netālu no akas policisti atrada jau pavisam vārgi vaidošo sievieti. Savukārt varmāka, neraugoties uz policijas ierašanos, turpināja sievieti sist. Kad likumsargi tuvojās, Jānis mēģināja bēgt, taču tika aizturēts. Policistiem Olga vēl paspējusi izdvest uzbrucēja vārdu un lūgusi paziņot par notikušo Jurim, pēc tam zaudējusi samaņu. Ātrā palīdzība sievieti aizveda uz Gaiļezera slimnīcu. Jāņa organismā konstatētas 3,4 promiles alkohola.

Sadurto upuri izvilcis pagalmā

Apskatot uzbrukuma vietu, var iedomāties, ko Olga pārdzīvojusi – bailes, sāpes, izmisumu un tam pa vidu vārgu cerību, ka kāds tomēr atbrauks un paspēs izglābt no nāves. Varmāka savu upuri spīdzinājis un vajājis pa visu māju – trim istabām, virtuvi, koridoru. «Mājā izskatās kā kautuvē,» saka Olgas bijušā vīra draudzene Vineta. Vislielākā asins peļķe bijusi uz grīdas, asinīm pielieta gulta un dīvāns, notraipītas sienas, durvis, stenderes, durvju rokturi, malkas pagales, ar kurām uzbrucējs sitis Olgai. Juris rāda uz plīts noliktu milzu māla poda lausku – gan šis, gan arī citi podi saplīsuši, atsitoties pret sievietes galvu. Arī lielais kabatas lukturis, kas nomests pagalmā pie ārdurvīm, sašķīdis pret galvu. «Tas bija pirmais, ar ko viņa dabūja pa galvu, tikko atvēra durvis,» saka Juris. Kad sieviete jau bija nemaņā, sadists upuri izvilcis pagalmā, kur pilnīgi kailu nogrūdis uz betona flīžu celiņa. «Tur viņa gulēja vismaz minūtes piecpadsmit,» teic Juris. «Viņš bija gribējis viņu arī izvarot.»

Juris un Vineta nākamajā dienā bijuši apraudzīt Olgu slimnīcā un arvien nespēj atgūties no redzētā. «Mūs ieveda reanimācijā, skatāmies un nevaram saprast, kur Olga ir, mēs viņu nevarējām atpazīt, cik viņa ļoti ir sakropļota,» Vinetai satraukumā dreb lūpas. «Galva ir pamatīgi sadauzīta, dažādās ķermeņa vietās ir septiņi naža dūrieni, viens tikai centimetru no sirds. Ļoti sasistas plaušas, viņa ir pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Tas nelietis ir dūris visur, kur trāpījis, sitis un spārdījis kājām.» Olgas veselības stāvoklis tiekot vērtēts kā ļoti smags, dakteri pagaidām nekādas prognozes par atveseļošanos neizsakot, vien norādījuši, ka «varot būt sekas». «Cerams, ka nevajadzēs operāciju, jo pie sirds ir sastājušas asinis un, ja tās pašas neuzsūksies, vajadzēs operēt,» zina teikt Vineta. Neilgo brīdi, kamēr Vineta un Juris bijuši pie Olgas, viņa brīžam nākusi pie samaņas un atkal «aizgājusi», brīžam arī ko pateikusi, tāpēc izdevies uzzināt, ka Jānis pie Olgas ieradies ar nodomu nogalināt, jo visu laiku aurojis: «Es tevi nositīšu!» Iespējams, ka viņš gribējis arī aplaupīt sievieti, jo pieprasījis bankas kartes un licis pateikt PIN kodus. «Pie mājas taču ir dīķis, kas zina, ko viņš vēl būtu izdarījis, ja neatbrauktu policija,» nosaka Vineta.

Bijušā vīra fermā skaldījis malku

Juris uzbrucēju pazīst pavisam neilgi – kopš novembra sākuma. «Viņš tobrīd strādāja vienā mežstrādnieku brigādē, man vajadzēja palīgu malkas gatavošanai. Sarunājām, ka pēc meža darbu pabeigšanas viņš nāks pie manis pastrādāt.» Pie Jura puisis nostrādājis apmēram mēnesi, kura laikā iepazinies ar jau ilgus gadus fermā strādājošās ģimenes meitu. «Sapinās ar to skuķi, taisījās par znotu. Man darba vairāk nebija, jo likvidējāmies, un strādnieki izlēma meklēt labāku darbavietu. Jānis aizgāja viņiem līdzi. Pēc nedēļas Jānis un tās meitenes tēvs bija atkal klāt, neesot gaisa jaunajā vietā, gribot nākt atpakaļ pie manis, teicu, ka darba nav, un viss. Kādu darbu lai dodu un ko maksāju. Nu, lūk, un te rezultāts,» pametot ar roku uz istabas pusi, nosaka Juris. Iespējams, tā bijusi tāda kā atriebība, taču tam gan neesot nekāda sakara ar Olgu. Vineta vēl zina teikt, ka Jānis nācis pie Olgas it kā skaidroties par «kaut kādiem sliktiem izteikumiem par to viņa meiteni».

Jānis licies mierīgs cilvēks, kārtīgi darījis darbu. «Ko lika, to darīja, bija paklausīgs. Tiesa, neuzmanīgs gan bija – skaldot malku, iecirta sev rokā. Sanāca, ka viņš te bija pāris reizes iedzēris, bet tad ātri gultā un gulēt, nekādas agresijas. Viņš bija tik miermīlīgs, ka negribas ticēt, ka viens pats izplānoja un arī realizēja noziedzīgo ideju, iespējams, kāds viņu uz to pamudināja,» prāto Vineta. Viņa Jāni raksturo kā sīku, tieviņu puišeli. Ne Vineta, ne Juris neko tuvāk par Jāni nezinot, jo viņš Degolē ir ienācējs no Brocēniem, kur dzīvo viņa mamma, brālis un māsa. «Zinu gan, ka viņam kaut kas nav kārtībā ar nerviem, viņam pat tāpēc ir invaliditātes grupa. Viņš nav mācījies arī parastā skolā, bet kaut kādā palīgskolā,» teic Juris. Pēc traģēdijas vīrietis sazvanījis Jāņa mammu, izstāstījis par notikušo: «Lai zina, kādu dēlu izaudzinājusi. Māte neko neteica, tikai raudāja.»

Kaimiņš gatavs aizsargāties ar nazi

Olgas tuvākais kaimiņš Gunāra kungs par uzbrukumu kaimiņienei uzzina no »VZ« un ir šokēts par notikušo. «Es taču viņu pazīstu gadus divdesmit vai pat vairāk! Ļoti labs cilvēks un laba kaimiņiene, mums nekad nav bijis nekāda naida. Nesaprotu, kam viņa traucējusi. Pirms pieciem gadiem es nokritu no koka un man bija daudz lūzumu, gulēju Tukuma slimnīcā, un viņa brauca mani apciemot. Apsviedīga sieva, brauca ar automašīnu, vēl nesen viņai bija paliela saimniecība, kurā par izpalīgiem tika ņemti dažādi cilvēki,» zina stāstīt Gunārs. Viņš gan neslēpj, ka pats jau vairākus gadus atrodas «kara stāvoklī», proti, ir bruņojies, lai sevi varētu aizstāvēt pret varmākām. Pensionārs rāda gan «kinžalu», kurš reiz paglābis no kāda ielas laupītāja, gan pneimatisko šauteni, kas gan paredzēta vārnu aizbaidīšanai no dārza, taču var noderēt arī pašaizsardzībai. 2010. gada pavasarī, kamēr Gunārs Tukumā iepircies, viņa māju apmeklējuši zagļi, uzlauzuši durvju slēdzeni un aiznesuši vairākas vecajam vīram vērtīgas lietas – motorzāģi, četrus pneimatiskos ieročus, divus binokļus, kabatas lukturi, skujamo aparātu. «Viņi bija meklējuši naudu, bet neatrada. Māja bija apgriezta kājām gaisā – matracītis no gultas izrauts, pasaules karte no sienas noplēsta, laikam domāja, ka man aiz tās kāds seifs,» prāto apzagtais vīrs. Policijai izdevies aizturēt zaglīgo trijotni, no kuriem viens bijis nepilngadīgs, un tagad viņi gaida tiesu. «Es varu sevi aizstāvēt,» ir pārliecināts Olgas kaimiņš.