VESELĪBA: Kas ir pārtikas nepanesamība?
Ja jums mēdz būt nenosakāmas izcelsmes galvassāpes, hronisks nogurums, apātija, ādas problēmas (neirodermīts, psoriāze), diskomforts kuņģa zarnu traktā (ilgstoša smaguma sajūta pēc ēšanas, gāzu uzkrāšanās, aizcietējumi) un enerģijas trūkums un šo problēmu medikamentoza risināšana nav devusi vēlamo rezultātu, iespējams, jūs ciešat no kāda konkrēta pārtikas produkta nepanesamības.
Ja cilvēks ilgstoši uzturā lieto tos pārtikas produktus, ko organisms nepanes jeb nespēj uzņemt un pārstrādāt, tad organisms var sākt izstrādāt antivielas pret tiem, notiek zarnu gļotādas kairinājums, imūnsistēma visu laiku strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, un tādējādi attīstās dažādas veselības problēmas. Pārtikas produktu nepanesamību mēdz dēvēt arī par slēpto pārtikas alerģiju, un vienīgais veids, kā no tās izvairīties, ir noskaidrot, kuri pārtikas produkti vai to komponenti rada organismā iekaisīgu reakciju (specifiskas IgG4 tipa antivielas). To iespējams noskaidrot pavisam vienkārši – ar asins analīžu testu.
Norit slēptā veidā
«Lielākā daļa klīnisko ārstu, tostarp alergologi un gastroenterologi, šo analīzi [IgG4 pārtikas 30 antigēnu paneli] vēl īsti neatzīst,» saka laboratorijas Biocon (Grebenščikova ielā 1 Rīgā) vadītāja Viktorija Priedīte. «Ir daudz pretrunīgu viedokļu: jā, šī analīze ir tiešām laba; nē, šī analīze neko neparāda, ja nu tikai laika apstākļus pagājušogad Āfrikā... Ar ko skaidrojama šāda disonanse? Manuprāt, ar to, ka dakteri neprot traktēt un pacientam izskaidrot šo analīžu rezultātus.»
Laboratorijas vadītāja stāsta: IgG4 pārtikas antigēnu panelī [tā ir antivielu noteikšana pret pārtikas olbaltumiem] iekļauti 30 biežāk lietotie pārtikas produkti, tostarp glutēns, kas ir graudu olbaltumviela un kas atrodas kviešu, miežu un rudzu graudos. «Šī pārtikas nepanesamība ir jau pazīstama. Respektīvi, ja cilvēks cieš no glutēna nepanesamības, viņš nedrīkst uzturā lietot konkrēto miltu produktus. Tāpat mēs pazīstam arī laktozes jeb piena cukura nepanesību, kas izpaužas lielākoties bērnībā, kad zīdainis vēl tiek barots ar krūti, – ja bērns paēd un pēc minūtēm 15–20 viņam sāk burkšķēt vēderā, ir caureja, tas nozīmē, ka viņš nepanes piena cukuru. Tas praktiski ir redzams uzreiz. Sarežģītāk ir ar tās pārtikas nepanesamību, kas norit slēptā veidā un par ko cilvēki bieži vien pat neaizdomājas – ka veselības problēmas varētu būt saistītas ar kāda konkrēta pārtikas produkta nepanesamību,» stāsta Viktorija Priedīte.
Piens un tā sastāvdaļas
Laboratorijas Biocon IgG4 pārtikas antigēnu panelis pārbauda antivielas gan pret olas baltumu, gan banānu, gan pienu un tā sastāvdaļām (alfalaktalbumīnu, betalaktoglobulīnu, kazeīnu), gan pret vienu no galvenajiem piena aizvietotājiem – soju. «Un tad nu ir tā: ja analīzes uzrāda, ka cilvēks nepanes pienu, ģimenes ārsti nereti iesaka lietot nevis svaigu pienu, bet, piemēram, Biolakto, kefīru –, jo, viņuprāt, tos produktus, kur jau pastrādājušas raudzējošās baktērijas, var droši lietot. Jā, Biolakto un kefīru var puslīdz droši lietot tajā gadījumā, ja cilvēkam ir laktozes nepanesamība, respektīvi, piena cukura nepanesamība, jo tās baktērijas, kas pienu saraudzē, cukuru jau ir pārstrādājušas. Bet tās analīzes, ko mēs taisām un uz ko mēs skatāmies, tiek traktētas mazliet savādāk: tāpēc zem piena ir gan alfalaktalbumīns, gan betalaktoglobulīns, gan kazeīns. Kāpēc vajadzīgs smalkāks atšifrējums? Tāpēc, lai mēs saprastu, vai cilvēkam nav ieteicams lietot vispār nekādus piena produktus, vai tomēr kaut ko viņš var atļauties. Un tātad: ja ir reakcija uz alfalaktalbumīnu un betalaktoglobulīnu, kas ir mazie piena olbaltumi un atrodas lielākoties piena sūkalās, cilvēkam nav ieteicams lietot pienu kā tādu – neatkarīgi no bio vai eko, vai bez laktozes. Savukārt, ja cilvēkam nav reakcijas uz kazeīnu, viņš var droši lietot kārtīgu lauku biezpienu, kas pagatavots no labi saraudzēta piena, kam noņemtas sūkalas,» skaidro laboratorijas Biocon vadītāja. Viņa domā, ka rūpnieciski ražots biezpiens šajā ziņā nav uzticams, jo, cenšoties to bagātināt ar olbaltumu un lai šķidrā daļa pēc iespējas mazāk aizietu atkritumos, tas tiek izgulsnēts tā, ka alfalaktalbumīns un betalaktoglobulīns izgulsnējas kopā ar kazeīnu. Tāpēc var atšķirties reakcija, ēdot kārtīgu lauku biezpienu vai to, kas nopirkts lielveikalā.
«Ja nav reakcijas uz kazeīnu, var lietot arī sierus. Protams, labāki ir cietie, izturētie. Pirmkārt, tāpēc, ka tiem ir paņemtas nost sūkalas, otrkārt – arī pats olbaltums kazeīns ir sašķelts gabaliņos. Savukārt, ja cilvēkam ir reakcija arī uz kazeīnu, tad piena produktiem sakām kategorisku nē!» norāda Viktorija Priedīte.
Olas baltums, kvieši, banāns
Ļoti bieži kā nepanesams produkts, kas izsauc imūnās reakcijas, ir olas baltums. Un tas vienlīdz attiecas gan uz vistas, gan zoss, gan paipalas, gan strausa olām. «Nereti cilvēki saka: pārgājām uz paipalu olām, kļuva vieglāk. Pareizi. Jo paipalu olas neapēd tik daudz, kā vistu olas,» skaidro laboratorijas Biocon vadītāja. Viņa norāda, ka ļoti bieža ir arī kviešu un rudzu miltu nepanesamība. «Pārtikas antigēnu panelī ir arī glutēns, kura nepanesamība raksturīga celiakijai. Bet mums ir bijuši pacienti, kuriem pret kviešu un rudzu miltu olbaltumiem ir daudz vairāk antivielu nekā pret glutēnu. Un kurā brīdī, turpinot lietot kviešu un rudzu miltus, cilvēks saslims ar celiakiju, neviens nezina. Kā tas notiek, vēl nav izpētīts,» stāsta Viktorija Priedīte.
Neviens nav izpētījis un izskaidrojis arī to, kāpēc daudziem cilvēkiem veidojas ļoti spēcīgas IgG4 klases antivielas pret banānu. «Turklāt viens no pirmajiem produktiem, ko mammas papildus pie mātes piena dod saviem zīdainīšiem, ir nelaimīgais banāns. It kā mīksts, salds, garšīgs, bet – rezultāti ir tādi, kādi tie ir. Visbiežāk tās ir problēmas ar ādu, arī ar vēdera izeju. Bērni, kuriem ir kāda pārtikas produkta nepanesamība, arī biežāk slimo ar elpceļu infekcijām. Piemēram, bērnam ir iesnas, paelpot nevar, ir aizliktas austiņas. Mamma, labu gribēdama, dod bērnam pienu ar medu. Bet, ja bērns, piemēram, nepanes pienu, kas nozīmē, ka gļotāda ir sakairināta ne tikai kuņģī, barības vadā un zarnās, bet arī augšējos elpošanas ceļos, tad slimošanas process kļūst vēl smagāks – nedēļas vietā bērns slimo vismaz divas. Jo iekaisuma process iet arvien dziļumā – no rīkles tālāk uz bronhiem,» skaidro laboratorijas Biocon vadītāja.
Taujāta, vai šīs analīzes, lai noskaidrotu nepanesamību uz banānu, nevar veikt jau zīdainim, pirms viņam dot banānu, Viktorija Priedīte paskaidro: «Ja bērns šo banānu vēl nav saņēmis, mēs antivielas neredzēsim. Ir jābūt pietiekami ilgstošam kairinājumam, lai izveidotos antivielas.»
INTERESANTI
• Antivielas uz gaļu uzrādās ļoti reti – tas drīzāk ir izņēmums nekā likums
• Salīdzinoši reti antivielas uzrādās arī uz olas dzeltenumu
• Piens, maize, olas un banāns ir klasika – šos produktus cilvēka organisms nepanes visbiežāk
• Ja ir antivielas pret banānu, būs arī pret olas baltumu. Un otrādi. 80% gadījumu nepanes abus
JAUTĀJUMI SPECIĀLISTAM
Atbild Viktorija PRIEDĪTE, laboratorijas Biocon vadītāja:
– Vai analīzes, lai pārbaudītu, kuri pārtikas produkti rada organismā iekaisīgu reakciju, var nodot arī bez ārsta norīkojuma?
– Tas ir visnepareizākais, ko var darīt – nākt pārbaudīties uz savu galvu, bez ārsta ieteikuma. To, protams, var darīt, bet parasti tiem, kuri nāk pārbaudīties savu iegribu dēļ, nekādu problēmu nav. Viena no problēmām ir tā, ka šo analīzi izvēlas korpulenti cilvēki, kuri tādā veidā mēģina saprast, ko tad viņi nedrīkst ēst. Es gribu uzsvērt, ka šis tests nav domāts korpulences ārstēšanai. Un, savukārt, laboratorijas uzdevums ir veikt analīzes, nevis mēģināt uzstādīt diagnozi un izlemt, kādas analīzes būtu jāveic. Jūs taču nevarat aiziet, piemēram, uz Gulbja laboratoriju un lūgt: uztaisiet man kaut kādas analīzes pēc saviem ieskatiem – man sāp vēders! Asins paraudziņu ņemošā māsiņa nevar trīs minūtēs sniegt pilnvērtīgu ārsta konsultāciju! Bet mēs šādus tekstus dzirdam katru dienu.
Jā, mēs varam uztaisīt piecsimt dažādu analīžu par entajiem tūkstošiem, bet jēga būs minimāla. Bez tam vēl jau paliek jautājums – ko tad tālāk darīt ar saņemto rezultātu?
– Bet, ja cilvēkam pūšas vēders un ir aizdomas, ka no pārtikas, tad arī nepieciešams ārsta norīkojums?
– Protams. Jo pārtikas nepanesamība varbūt ir tikai viena problēma, bet ne vienīgā. Tādus simptomus var radīt arī helikobaktēriju infekcija vai vēl kādas citas problēmas. Protams, arī pārtikas nepanesamība var radīt nopietnus veselības traucējumus, bet galvenais ir nepalaist garām kādu smagāku problēmu.
Tāpēc vēlams vispirms konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Ja nu ģimenes ārsts galīgi nav atsaucīgs, tad, protams, var nākt pie mums bez norīkojuma.
– Kas ir biežākie jūsu pacienti?
– Liela daļa ir bērni. Tie, kuriem ir augšanas aizture, uzvedības problēmas. Jo, ja ir traucējumi zarnu darbībā, tie neļauj uzsūkties organismam vajadzīgām vielām. Ļoti bieži ir bērni ar atopisko dermatītu – ja dermatologam nav izdevies atrast cēloni un klasiskie alerģiju testi neko nav uzrādījuši. Protams, nāk arī pieaugušie, bet viņiem izpausmes ir drusku savādākas: tās var būt neizskaidrojamas galvassāpes, ilgstošas problēmas ar ādas, matu un nagu veselību. Ir arī tādi, kuri sūdzas par vēdera darbību. Tur, protams, vispirms jāizslēdz smagākas patoloģijas, un tikai tad ķeramies pie pārtikas nepanesamības. Turklāt ļoti bieži ir tā, ka pārtikas nepanesamība iet roku rokā ar izteiktu vitamīna D trūkumu. Mūsu pacientu vidū, protams, vairāk ir sieviešu, jo vīrieši, kā zināms, ir grūtāk dabūjami uz analīzēm un pie ārsta. Viņiem varbūt arī mazāk rūp, ka ir kāds burkšķis vēderā. Kad nu diskomforts kļūst galīgi nepanesams, tad jau nāk.
– Vai pati sev esat uztaisījusi šīs analīzes?
– Protams, un esmu ieguvusi apstiprinājumu tam, uz ko man bija aizdomas. Man ir vājš 2. līmenis banānam, un tas izpaužas tā: ja apēdu banānu divas stundas pirms gulētiešanas, tad nakts pirmo daļu varu gulēt stāvus, jo dedzina. Elementāri. Raksturīgi, ka cilvēki saka: man nekādu problēmu ar vēderu nav, tikai šad tad dedzina, tad iedzeru Ranniberl vai Rennie un pāriet. Bet šajās analīzēs var noskaidrot, kas tad ir tas, kas dedzina – kas dod atvilni un skābumu barības vadā –, un turpmāk no šāda diskomforta izvairīties.