Vecāku mērķis: vesels un dzīvespriecīgs skolēns

Nogurums, izmaiņas uzvedībā, arī neizskaidrojamas vēdera sāpes un citas pazīmes var liecināt, ka skolēnam slodze par lielu © F64

Vecāki var justies priecīgi un savā ziņā arī atviegloti, ja pēc pirmajām mācību gada dienām pirmklasnieks joprojām saka: man skolā patīk!

Tas vieš cerības, ka bērns bez īpašām problēmām iekļausies skolas dzīvē un viņam būs labas sekmes mācībās. Daudziem vecākiem šķiet, ka šis ir piemērots brīdis, lai rūpētos arī par bērnu interešu izglītību, vestu uz dažādiem pulciņiem vai iesaistītu mūzikas, deju vai sporta nodarbībās ar tālejošu mērķi audzināt topošo slavenību. Šo pārliecību nereti stiprina arī populāru mākslinieku un sportistu intervijās stāstītais – ka panākumus viņi guvuši, lielā mērā pateicoties vecākiem, kuri neatlaidīgi rosinājuši un reizēm pat piespieduši apmeklēt nodarbības un strādāt, nežēlojot spēkus.

Taču ir vēl kāds svarīgāks aspekts, kuru nedrīkst ignorēt: bērnam joprojām jāpaliek veselam un dzīvespriecīgam. Tas vienādā mērā attiecas uz visiem skolasbērniem.

Bērns nav mazs pieaugušais

Atsākoties mācībām skolā, a/s Veselības centru apvienība poliklīnikas Jugla pediatre Gunta Užāne aicina vecākus nopietni izvērtēt bērnu slodzi skolā un dažādos pulciņos, ēšanas paradumus, atklāti pārrunāt ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar atkarībām, kā arī nopietni attiekties pret dažādu, arī šķietami niecīgu, kaišu izslimošanu.

«Bērns nav mazs pieaugušais,» norāda G. Užāne. Pediatre aicina skolēnu, īpaši pirmklasnieku, vecākus apzināties, ka jaunā skolas vide ir saistīta ne vien ar dienas režīma un apstākļu maiņu, bet arī ar nopietnām emocionālām pārmaiņām, kas jāizdzīvo mazajam skolēnam, pret kuru visa ģimene lolo noteiktas gaidas. Vislabāk būtu pirmajā pusgadā neaizrauties ar dažādiem pulciņiem un papildu nodarbībām, lai neradītu pārslodzi. «Ikdienas praksē saskaros ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ir pastiprināts nogurums, regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama šņaukāšanās. Visas šīs pazīmes liecina, ka bērnam ir psihoemocionālas problēmas, kurām var būt dažādi cēloņi,» stāsta ārste. «Ja pulciņi ir apmeklēti jau pirms skolas gaitu uzsākšanas, tad, turpinot to pirmajā klasē, kad bērns vairs nav tik stingrā un nepārtrauktā vecāku uzraudzībā, ir jāpārliecinās, ka tiek ievērots maksimāli pareizs ēšanas režīms – lai nenotiktu steidzīga un pavirša pārtikas uzņemšana kāda transporta līdzeklī, starpposmā starp skolu un pulciņu. Tāpat joprojām jāievēro pietiekams atpūtas režīms.»

Stāja un redze

Runājot par bērniem, kuri jau ir apbružājušies skolas režīmā un vairs nav pirmklasnieki, ārste uzsver, ka vecākiem jāpievērš pastiprināta uzmanība jautājumiem, kas saistās ar stāju un redzi. Stundām ilga sēdēšana pie stacionārā datora vai vārtīšanās pa gultu ar planšeti vai viedtelefonu rokās jebkādā apgaismojumā rada risku, ka veidosies nepareiza stāja, acu problēmas un redzes pasliktināšanās. Tāpat vecākiem vajadzētu uzmanīt, lai bērni smagās skolas somas nenēsātu uz viena pleca. «Bērniem, kuri aug straujāk par vienaudžiem, bieži vien veidojas nevēlams paradums: stāvēšana, pastiprināti balstoties uz vienas kājas un saliecot augumu uz vienu pusi, lai neizskatītos pārāk gari,» stāsta pediatre. «Ikviena vecāka uzdevums ir novērtēt sava bērna auguma veidošanos un iespējamās novirzes no normas, kuras līdz 12 gadu vecumam ir salīdzinoši viegli koriģējamas ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību vai izvēloties noteiktus sporta veidus, kas veicina sabalansētu attīstību.»

Ikvienā vecumā vislabāk būtu, ja bērns iespēju robežās ceļu uz skolu mērotu kājām, nevis vecāku automašīnā. Kardiologi uzskata, ka staigāšana ir vislabākā fiziskā aktivitāte, kas vienlaikus nodrošina arī to, ka bērns noteiktu laika sprīdi pavada ārpus telpām.

Vecākajās klasēs

Par nopietnākajām vidusskolēnu problēmām ārste atzīst dažādās atkarības – no datora, nikotīna un alkohola, kā arī novirzes no dienas režīma un aplamus ēšanas paradumus. «Lielajiem bērniem visbūtiskākais ir kontakts ar vecākiem un viņu atbalsts jebkurā dzīves situācijā. Es kā ārste varu jaunietim skaidrot, ka nesmēķējot būs vieglāk skriet un no rīta nebūs jāatkrēpo, taču es nevaru kontrolēt zāļu lietošanu vai ēšanas paradumus. Ir svarīgi, ka ģimenē netiek grauta bērna pašapziņa un viņš saņem pietiekami daudz uzmanības,» norāda G. Užāne.

Infekcijas ir jāizslimo

Gan vecākiem, gan arī bērniem ir jārēķinās arī ar to, ka skolas laikā neiztikt bez slimošanas ar elpceļu vīrusu infekcijām un citām. Tipiskākā mūsdienu problēma ir šo infekciju neizslimošana mājas režīmā, bet gan došanās uz skolu, tiklīdz kļūst nedaudz labāk – gluži tāpat kā pieaugušie dodas uz darbu. «Dzert antibiotikas un iet uz skolu nav pieļaujams risinājums,» saka ārste. Vispirms ar zāļu palīdzību tiek nosista temperatūra, bet nav iznīcināts vīruss. Būtu nepieciešams ārstēties mājās, kamēr temperatūra normalizējas, un turpināt to vēl tikpat dienu, cik ilgi temperatūra bija paaugstināta. Pēc spēcīgu zāļu lietošanas organismam jāatkopjas 10–14 dienu, kad noteikti nevajadzētu ne sportot skolā, ne doties uz treniņiem ārpus skolas. Priekšlaicīgi atsākot fiziskās aktivitātes, slodze organismam ir pārāk intensīva un tas neatpūšas, bet tieši otrādi – no vieglas vīrusu infekcijas var attīstīties angīna un bronhīts, jo imunitāte ir nopietni cietusi.

Saslimušajiem jāpaliek mājās arī tādēļ, ka infekcijas mēdz būt visai lipīgas. Piemēram, plaši izplatītie «vēdervīrusi», kas izraisa ne vien sliktu dūšu un vemšanu, bet arī kakla sāpes un klepu, ir ārkārtīgi lipīgi. Izslimojušajam ir iespējas aplipināt veselos arī vēl pēc nedēļas, ja nav veikta pienācīga ārstēšana. «Vecākiem ir jāsaprot, ka regulārai infekciju neizslimošanai ir liela ietekme uz bērna imunitāti kopumā un uzņēmību pret jebkādām slimībām,» uzsver ārste.



Veselība

Vai mums tiešām ir jācenšas noiet 10 000 soļu dienā vai izdzert divus litrus ūdens?  Ir viegli domāt, ka zinātne nemitīgi maina savas domas par visu, kas saistīts ar uzturu un veselību, tomēr faktiski mūsu kolektīvā izpratne kļūst arvien niansētāka, un arvien jauni pētījumi un metapārskati tuvina mūs patiesībai par to, kas ir labs mūsu ķermenim.

Svarīgākais