VESELĪBA: Bronhīts prasa pacietību

Ja vecāki jūt, ka bērnam ir tieksme uz bronhītu, šim bērnam vajadzētu nodarboties ar kāda pūšaminstrumenta spēli – ir novērojumi, kas liecina, ka tas ļoti labi palīdz nostiprināt bronhu veselību © Publicitātes foto

Ikdienā cilvēki palaikam mētājas ar virspusējiem spriedelējumiem: pietiek kādam ieklepoties, kad atrodas kāds, kurš saka: ārprāts, vai tikai tev nav bronhīts? Viens klepotājs sāk taisnoties, ka tas ir tikai «parasts klepus», cits steidzas uz aptieku pēc sīrupiem, tabletēm vai pastilām, vēl kāds sāk lietot antibiotikas, kas pērn bijušas parakstītas citam ģimenes loceklim. Savukārt prātīgs cilvēks konsultējas ar ārstu.

«Klepot var ļoti dažādu iemeslu dēļ,» skaidro ģimenes ārste Inese Kuģe. «Klepus bieži ir saistīts ar iesnām, kā tas raksturīgi, piemēram, maziem bērniem. Pa rīkles mugurējo sienu tek izdalījumi no aizdegunes. Ja vēl ir klāt rīkles gļotādas iekaisums – faringīts –, gļotāda ir sāpīga un pietūkusi un ir sajūta, ka gribētos to pakasīt, bet mēs to nevaram, vienīgā kasīšanas iespēja ir klepot. Otrs izplatītākais klepus cēlonis ir kuņģa skābes atvilnis, kas arī kairina rīkles mugurējo sienu un rīkles apakšējo daļu un visbiežāk izraisa sausu, kairinošu klepu. Bet klepus patiešām var būt arī bronhīta vēstnesis – tā jau ir nopietnāka slimība, un šajā gadalaikā bronhīts var rasties kā saaukstēšanās komplikācija.»

Vispirms bija iesnas...

«Pašlaik izplatītas ir elpceļu infekcijas, ko vairumā gadījumu izraisa vīrusi. Viss bieži sākas ar iesnām, kas ir pirmā organisma aizsargreakcija. Tālāk iekaist rīkles mugurējā siena, un iekaisumu var veicināt arī tas, ka cilvēks elpo caur muti, jo deguns ir aizlikts. Turpmākais lielā mērā atkarīgs no organisma imunitātes līmeņa, kas cilvēkiem ir ļoti dažāds,» stāsta ārste. «Ja organisms nav tik stiprs, lai pats tiktu galā, un cilvēks nav sācis ārstēties, pamanot pirmos slimības simptomus, tad iekaisuma process virzās lejup – uz bronhiem – vai arī augšup – uz deguna blakusdobumiem, iespējami arī abi varianti vienlaikus. Ja no klepus izdodas atbrīvoties, lietojot tradicionālos mājas līdzekļus vai arī aptiekās nopērkamos aerosolus un sūkājamās pastilas, tad runa acīmredzot nav par bronhītu, bet vienkārši par rīkles gļotādas iekaisumu. Ir pareizi dzert siltas tējas, var lietot pienu ar medu, tomēr ar medu jāuzmanās, jo tas var izraisīt alerģisku reakciju un kairināt gļotādu.»

Akūts bronhīts

Akūts bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums. Kā atbildes reakcija iekaisumam seko bronhu spazma – tie sašaurinās, gaiss līdz ar to sliktāk virzās cauri bronhu kokam, un cilvēks klepo, viņam it kā trūkst gaisa. Ir arī nespēks, vājums, var būt svīšana, audi saņem par maz skābekļa. Iespējama arī paaugstināta temperatūra, bet tā var arī saglabāties normas robežās.

Pamazām spazma veidojas arvien lielāka, un cilvēks naktīs klepus dēļ nevar gulēt. «Lielu kļūdu šajā situācijā pieļauj tie, kuri vēl pirms bronhu spazmas noņemšanas sāk lietot pretklepus līdzekļus, kas domāti krēpu šķidrināšanai. Tā kā īsti nav, ko šķidrināt, zāles nonāk kuņģī, sašķidrina kuņģa sekrētu un pastiprina kuņģa skābes atvilni, klepus kļūst spēcīgāks, veidojas rīkles gļotādas apdegums. Ja cilvēkam patiešām ir bronhīts, klepus ir mokošs, nepārejošs, un viņš agri vai vēlu meklē palīdzību pie ārsta,» norāda I. Kuģe. «Izklausot pacientu, ārstam bronhīta diagnoze kļūst skaidra būtībā ar pirmo elpas vilcienu, viņš konstatē svilpjošus trokšņus gan ieelpā, gan izelpā. Nekādi citi izmeklējumi nav vajadzīgi.»

Ātri izārstēt nevar

Bronhīta ārstēšana ir diezgan ilgstoša, tā prasa divas trīs nedēļas. Pirmkārt, ir jāatver bronhi – jānoņem spazma, otrkārt, ir jāizārstē iekaisums un, treškārt, jāsašķidrina un jāizvada sekrēts. «Bronhīts pamatā ir vīrusu izcelsmes slimība, tādēļ tas nav jāārstē ar antibiotikām, bet, ja organisms ir novājināts un imunitāte krītas, pievienojas bakteriāla infekcija un parastajam pretiekaisuma līdzeklim diemžēl jāpievieno arī antibakteriālā terapija,» komentē ārste. «Antibiotikas var nozīmēt tikai ārsts, un, tās lietojot, pacients nedrīkst patvarīgi mainīt norādītās devas. Neraugoties uz to, ka šis jautājums sabiedrībai ir skaidrots, daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc nav labi tā darīt. Lietojot antibakteriālos preparātus bez vajadzības vai arī mazākās devās, nekā noteicis ārsts, viņi panāk vienīgi to, ka nākamreiz, kad vajadzēs šādu terapiju, būs nepieciešamas gan lielākas devas, gan ilgāks kurss, gan arvien spēcīgāka antibiotika. Savā praksē redzu arī to, ka pacienti ir nepacietīgi – gan pieaugušie, gan mazo pacientu mammas. Neizārstēts bronhīts var pāriet plaušu karsonī vai hroniskā formā, kad klepus atkārtojas pat vairākas reizes gadā. Akūtais bronhīts bieži var būt arī bronhiālās astmas sākums, un viens no pamata simptomiem, kas ārstam jāizvērtē īpaši uzmanīgi, ir nakts klepus.»

Lai veiksmīgāk atveseļotos

Ārstējot akūtu bronhītu, ir jādzer daudz šķidruma. Ārste iesaka lietot zāļu tējas un par īpaši efektīvu atzīst māllēpju tēju. Toties par ēšanu gan nav īpaši jāraizējas un, ja trūkst apetītes, tad nevajag piespiesties ēst. Lieks olbaltums organismam šādā brīdī nav vajadzīgs. Būtisks ir arī miera režīms, kas gan nenozīmē, ka visu laiku jāguļ – var veikt mierīgas aktivitātes. Telpas kārtīgi jāvēdina, taču lieliem uzkopšanas varoņdarbiem šis nav īstais laiks. «Varbūt tieši tāds ir dabas nolūks, liekot cilvēkam saslimt, – panākt, lai viņš apstājas, paguļ un padomā,» filozofiski spriež ārste.

Ja ir tāda iespēja, var izmantot arī fizikālās medicīnas metodes – aplikācijas, elektroforēzi ar jodīdu, ultraīsviļņu terapiju. Bērniem efektīva ir bronhu drenāžas masāža, ko var veikt mājas apstākļos. Mazajiem var piedāvāt arī pūst balonus. Slimības sākuma posmā var veikt inhalācijas, izmantojot t. s. nebulaizerus – inhalatorus, kas ļauj ievadīt ārstnieciskās vielas dziļi plaušās. Protams, šīs ierīces jālieto pareizi, dažreiz cilvēki pārprot to darbības principus un domā, ka inhalatorā var liet zāļu tējas – to darīt nedrīkst. Dažkārt tiek praktizētas arī tradicionālās inhalācijas virs katla ar dvieli galvā.

Mazliet par profilaksi

Bronhīta profilaksei kalpo vispārpieņemtie veselīga dzīvesveida principi – norūdīšanās, kustīgs dzīvesveids, ekoloģiski tīrs uzturs, pareizs dienas režīms utt. «Ja vecāki jūt, ka bērnam ir tieksme uz bronhītu, šim bērnam vajadzētu nodarboties ar kāda pūšaminstrumenta spēli – ir novērojumi, kas liecina, ka tas ļoti labi palīdz nostiprināt bronhu veselību,» iesaka ģimenes ārste.



Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais