Jaunķemeri: vienota, uz pacientu vērsta mediķu komanda

Ir būtiski izrunāt visu ar pacientu un viņa piederīgajiem, lai sniegtu reālistisku skatījumu uz to, kā rehabilitācijas centrs var palīdzet © Publicitātes foto

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri slavens ar to, ka līdztekus vispārpieņemtajām rehabilitācijas metodēm saglabājis arī kūrorta ārstēšanas tradīcijas.

«Piedāvājam mūsdienīgu rehabilitācijas procesu, kāds pieņemts Eiropā, tas ietver sevī fizioterapiju, ergoterapiju, logopēdiju, psiholoģiju, fizikālo terapiju un citas metodes. Ņemot vērā, ka mūsu rīcībā ir arī dabas dziednieciskie faktori, ļaujam ārstniecības procesā aktīvi līdzdarboties kūrorta ārstēšanas metodēm, piemēram, izmantojam minerālūdeņus un ārstnieciskās dūņas,» stāsta stacionāra vadītāja neiroloģe Elīna Malkiela.

– Iedzīvotāji ne vienmēr izprot rehabilitācijas lomu. Daži to neuztver nopietni, citi gaida brīnumus. Kā potenciālais pacients var noskaidrot, vai Jaunķemeri spēj palīdzēt tieši viņam?

– Ja cilvēks zvana ar specifiskiem jautājumiem par rehabilitāciju konkrētas slimības gadījumā, viņam tiek dota iespēja sazināties ar rehabilitācijas centra ārstu, kurš uzklausa, iztaujā par situāciju un tad izskaidro, kādus rehabilitācijas pakalpojumus varam piedāvāt konkrētajā gadījumā. Ir būtiski izrunāt to visu ar pacientu un viņa piederīgajiem, lai sniegtu reālistisku skatījumu par to, ko varam palīdzēt un kas nav medicīnas spēkos. Vēlamies, lai pacients būtu motivēts aktīvi iesaistīties rehabilitācijas procesā, bet reizēm arī nākas kliedēt nepamatotas gaidas. Kolēģi slimnīcā, kur cilvēks nonācis ar infarktu, insultu vai kādu citu akūtu slimību, perfekti izdara savu darbu, uzsāk arī rehabilitācijas agrīno posmu – pacients pēc insulta jau otrajā, trešajā dienā sāk nodarboties ar fizioterapeitu, ergoterapeitu, logopēdu, arī kardioloģijas nodaļā un citās sāk iesaistīties rehabilitācijas komanda, bet tālāk pacients izrakstās un ārstēšanās posms, kas vajadzīgs pēc slimnīcas, paliek viņa paša ziņā.

– Ko darīt – gulēt un pacietīgi gaidīt, kad kļūs labāk?

– Tā nedariet! Daudziem gribas ieslēgties mājās, kad dzīves kvalitāte samazinās, piemēram, pēc insulta nevar pastaigāt, nomazgāties, apģērbties, neklausa roka vai kāja un ir milzums ierobežojumu. Bet jebkurai akūtai patoloģijai, vai tā būtu kardioloģiska, neiroloģiska, reimatoloģiska vai onkoloģiska, ir svarīgi ātrāk uzsākt nopietnu rehabilitācijas procesu. Pacientam pēc sirds operācijas ir jākāpina slodzes tolerance, jāmācās atkal piedalīties ikdienas aktivitātēs. Pēc insulta pirmais gads ir tas laiks, kad vajag maksimāli ieguldīt spēkus, lai mazinātu slimības radīto defektu. Nedrīkst sēdēt mājās un gaidīt, ka tas pāries, vai arī padarīt visu vēl sliktāku ar nemākulīgu pašdarbību. Mājās nevar nodrošināt rehabilitāciju tādā līmenī kā medicīnas iestādē. Bet ne jau slimnīcā, jo tīri psiholoģiski ir svarīgi izrauties no slimnīcas vides. Jaunķemeros esam darījuši visu, lai pacients nejustos kā slimnīcā, lai rehabilitācija notiktu mierīgos un komfortablos apstākļos.

– Ko rehabilitācija var dot tiem, kuri nav pārcietuši akūtu slimību?

– Daudziem cilvēkiem ir kādas kaites, kas vairāk vai mazāk traucē – sauksim viņus par hroniskiem pacientiem. Tie, kuri cenšas darīt kaut ko savas veselības labā, izvēlas rehabilitāciju reizi gadā vai divos, lai sevi uzturētu. Piemēram, pacienti ar muguras sāpēm. Lai no tām tiktu vaļā, ir jāiegulda spēks, regulāri jāvingro, jāpeld. Kad pašsajūta uzlabojas, daudzi to pārtrauc. Ir pacienti, kuri saka: dakter, šis ir tāds starts – jūs man iemāciet, kas jādara, lai varu mājās darboties aktīvāk. Daļa regulāri atgriežas, dod sev šo īso startu, un seko uzlabošanās.

– Valsts diemžēl nenodrošina rehabilitāciju visiem, kam tā noderētu, tostarp daudziem senioriem. Ar kādiem izdevumiem jārēķinās, lai Jaunķemeros saņemtu šos pakalpojumus par maksu?

– Arī privātā medicīnas iestādē mums ir jādomā, kā padarīt šo pakalpojumu pacientam pieejamāku, tāpēc ik gadu veidojam speciālu piedāvājumu pacientiem gados un pacientiem ar invaliditāti. Līdz pat marta beigām šīm pacientu kategorijām vieta divvietīgā numurā diennaktī maksā 37 eiro parasto 42 eiro vietā, un šajā cenā ir ierēķināta ne vien uzturēšanās un trīs ēdienreizes, bet arī fizioterapijas nodarbības zālē un baseinā, ergoterapijas nodarbības, nūjošanas apmācības, dūņu aplikācijas, minerālūdens vannas, kaskādes masāža baseinā. Noteicošais vārds rehabilitācijas metožu izvēlē pieder ārstam – šeit nav SPA centrs, kur klients var diktēt savas vēlmes. Ļoti liela nozīme ir labam kontaktam ar pacientu un tam, ka šeit viņš nonāk vienotas mediķu komandas aprūpē, kur visi savstarpēji sadarbojas.

Šī ir vēl viena iespēja tiem, kuri vēlas kaut ko darīt veselības labā, bet netiek pie ārsta, jo jāgaida rindā. Cilvēks iestājas pie mums, pirmajā dienā tiekas ar ārstu, izrunā visas sakrājušās veselības problēmas, viņam nozīmē rehabilitācijas programmu un pēc vajadzības iesaka arī izmeklējumus – asins analīzes, sonogrāfiju, veloergometriju, ehokardiogrāfiju vai rentgena izmeklējumu, ko pacients var veikt centra ambulatorajā daļa.

– Cik ilgam vajadzētu būt rehabilitācijas kursam?

– Senāk standarts bija 21 diena, kas ir ideāli, jo ļauj speciālistam strādāt ar pacientu un vērot viņu ilgākā laika posmā, bet tagad var atbraukt, piemēram, uz desmit vai četrpadsmit dienām un aktīvi apgūt to, kas turpmāk darāms mājās.



Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais