VESELĪBA: Vīrusu sezonas mācības

© F64

Reizēm gadās dzirdēt uzskatu, ka elpceļu vīrusu infekcijas, tostarp arī gripa, bērniem esot pat vēlamas un mazotnē vajagot kārtīgi izslimoties, lai veidotu imunitāti un vēlāk mūžā nebūtu šādas slimības jāpiedzīvo.

«Tā gluži nav. Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 100 respiratoro vīrusu paveidu, un līdz ar to katru reizi bērns saslimst ar citu – vienreiz tas ir rinovīruss, citreiz adenovīruss, gripas vīruss vai paragripas vīruss, un imunitāte daļēji tiek izstrādāta tikai pret konkrēto vīrusu paveidu,» skaidro ģimenes ārste Inese Kuģe. «Tāpēc ir diezgan būtiska organisma stiprināšana, lai izvairītos no šīm infekcijām, bet, ja gadījies saslimt, protams, ir jāārstējas.»

Imunitātes pamati

Viens no spēcīgas imunitātes priekšnoteikumiem ir pareizs, pilnvērtīgs uzturs. Reizēm māmiņas ārstei stāsta, ka bērnam galīgi neesot apetītes, taču izrādās, ka starp ēdienreizēm viņš ēd bulciņas, kāds cits lielos daudzumos patērē makaronus, vēl kāda mamma deklarē, ka nekad nevārot zupas – tas neesot mūsdienīgi. «Ir ļoti daudz diētas kļūdu,» atzīst I. Kuģe, «un man bieži nākas pacientiem skaidrot, ka organisma imunitāte sākas zarnu traktā, jo tieši zarnu baktērijas ir tās, kuras kairina zarnu bārkstiņas, un tur izdalās pirmā imūnviela – imunoglobulīns A. Imunitātes kontekstā jārunā arī par nodeldēto, bet joprojām ļoti aktuālo problēmu – mazkustīgumu, jo bērni daudz laika pavada telpās, darbojoties ar viedtālruni vai datoru, arī izgājuši laukā, viņi nevis skraida vai pikojas, bet turpina lūkoties telefonā. Daudzi svaigā gaisā ir tikai īsu brīdi, ceļā uz skolu un atpakaļ, bet tie, kurus ved ar mašīnu – pat ne tik daudz. Imunitāti negatīvi ietekmē arī pārslodze, dažkārt vecāki vadā bērnus uz neskaitāmiem pulciņiem un pat neļauj viņiem pašiem tos izvēlēties. Veselīgāk būtu palikt pie viena ārpusskolas nodarbību veida, kas patīk pašam bērnam; ļoti labi, ja tas saistīts ar fiziskām aktivitātēm –sportu, dejošanu u.c. Vēlama arī norūdīšanās, ja to īsteno ar prātu – sāk jau vasarā, turpina rudenī un ziemā – es te nedomāju peldēšanos āliņģī, kam vajadzīga jau nopietnāka sagatavotība, bet dažādas vienkāršas ūdens procedūras, dušas, slēpošanu nedēļas nogalē.»

Neatvērt vīrusiem vārtus

«Tu noteikti saaukstēji to bērnu, sēdinot ratos – es redzēju, ka muguriņa bija plika,» māmiņai pārmet kāds nelūgts padomdevējs. «Jābūt ļoti vājai imunitātei, lai ar vienu šādu reizi bērns tiktu saaukstēts,» komentē ārste. «Bet, ja ķermeņa atdzišana ir ilgāka, imunitāte krītas strauji un ceļš vīrusu infekcijām ir daudz brīvāks. Vīrusi ir nepārtraukti klātesoši, bet, ja viss ir kārtībā – bērns normāli paēdis, viņam nav auksti vai karsti, tad tie netiek klāt. Ļoti kaitīga ir tuntuļošana. Kad kļūst par karstu, bērns svīst – tā ir pilnīgi normāla reakcija. Viņu atģērbjot, sviedri momentā atdziest, bet mugura ir slapja – būtībā uz tās ir auksti apliekamie, un bērns saaukstējas, var pat saslimt ar plaušu karsoni.

Pilnīgi skaidrs, ka elpceļu vīrusu aktivitātes periodā ar bērnu nav jāiet uz lielveikalu. Mēs pat atceļam veselo bērnu dienas ārstniecības iestādēs, kur nu vēl runāt par lielveikaliem, kur gaiss ir gluži kā tāds vīrusu aizkars. Infekciju mamma var nodot bērnam gluži neapzināti, piemēram, viņa ir novilkusi cimdus, pielaiko apģērbus, liek preces iepirkumu ratos, bet, kad bērns sāk raudāt, paņem knupīti vai aizskar mazuļa sejiņu – un vīruss ir klāt. Tā var inficēties arī ar vēdera vīrusiem, kas šobrīd ir ļoti izplatīti. Pircēji ar bērniem nereti izvēlas iepirkumu ratiņus, kuri atgādina rotaļu mašīnas. Pirkumi tiek salikti virsū, bet bērns lejā aptausta un aizskar visu, ko var sasniegt, šo to iebāž arī mutē. Zināmā mērā tas attīsta dabīgo imunitāti, bet kādā brīdī vīrusu koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normu... Arī sabiedriskais transports ir viens no lielākajiem vīrusu perēkļiem. Ja nu noteikti jābrauc – neko darīt, bet vizināties bez īpašas vajadzības gan nav vērts. Un, protams, vienmēr jāatceras mazgāt rokas, kā arī regulāri kārtīgi vēdināt un uzkopt telpas. Vīrusu slimību profilaksei var lietot arī tautas metodes, vai tās būtu ķiploku krelles vai vakarā apēsta maizīte ar ķiploku, istabas izkvēpināšana ar kadiķu zariņiem vai citi paņēmieni. Tas viss palīdz arī tīri psiholoģiski.»

Ja mazulis saslimis

Starp daudzajiem krūts barošanas plusiem minēts arī tas, ka mātes piens pasargā zīdainīti no infekcijām. «Pirmajā dzīves gadā dabiski barotie bērni patiešām slimo mazāk,» komentē ārste. «Sākumā bērna organismā ir daudz dabīgo antivielu, un vēl diezgan daudz viņš uzņem ar mātes pienu, protams, ja piena sastāvs ir pilnvērtīgs. Diemžēl gadās arī izņēmumi.

Par to, ka vīruss ir klāt, pirmā parasti liecina ķermeņa temperatūras reakcija – tā rāda, ka organisms sāk cīnīties ar slimību izraisītājiem. Ja temperatūra nepārsniedz 38 grādus, nevajag lietot zāles, lai to pazeminātu. Aizdomas par slimību rada arī tas, ka bērns neēd, kļūst miegains, gurdens, plaksti ir puspievērti – kā tautā saka, «garas acis». Var būt tā, ka sākumā temperatūra ir 37 grādi un paaugstinās lēnām, bet var būt arī uzreiz 39 grādi – no tā nevajag baidīties, reizēm bērns augstāku temperatūru panes pat labāk nekā viegli paaugstinātu. Protams, ir jādodas pie ārsta.»

Gripa vai «parasta» saaukstēšanās

Daudzviet aprakstītas pazīmes, kā atšķirt gripu: tai raksturīgs pēkšņs sākums ar augstu temperatūru, kaulu laušanu, sāpēm acu ābolos un sausu klepu. «Bērnu māmiņas to ne vienmēr spēj nofiksēt,» saka I. Kuģe. «Gripu mēs ārstējam tāpat kā citas elpceļu vīrusu infekcijas, bet pats svarīgākais ir novērst varbūtējo komplikāciju risku, piemēram, ir iespējams plaušu karsonis vai deguna blakusdobumu iekaisums. Gadās, ka mamma domā – tiksim galā paši, bet pēc nedēļas saprot – nekā. Arī ārsts iepriekš nenoteiks, vai tur būs komplikācijas, bet, ja tā ir gripa, tad tomēr tiks nozīmēts saudzējošāks režīms un lielāka piesardzība. Mājas režīms būs jāievēro vismaz nedēļu. Gripai raksturīgi divi temperatūras paaugstināšanās viļņi, tāpēc nevajag atsākt aktivitātes, tiklīdz šķiet, ka nu jau viss kārtībā. Ķermeņa temperatūra ir informatīvs rādītājs, tomēr tā neatspoguļo visu. Piemēram, plaušu karsoņa gadījumā tā var nebūt paaugstināta, bet bērns ir sācis stipri klepot, viņam ir nespēks, izteikta svīšana. Ja ir deguna blakusdobumu iekaisums, temperatūra mēdz būt tikai nedaudz paaugstināta, bet ir sūdzības par galvassāpēm. Temperatūra slimības laikā jāmēra no rīta un vakarā, ja tā ir bijusi ļoti augsta vai jūtams, ka pašsajūta pasliktinās, var mērīt vēlreiz.»

Ceļā uz atveseļošanos

«Man nav iebildumu pret dažādiem bezrecepšu līdzekļiem, kas atvieglo elpošanu vai kakla sāpes. Nevajag aizrauties ar medu, jo tas kairina sāpošo rīkles gļotādu, drīzāk medu var lietot iekšķīgi, kopā ar pienu, lai uzņemtu bioloģiski aktīvās vielas, kas tajā ir,» norāda ārste. «Jāuzmanās arī ar inhalācijām, jo reizēm tās izraisa rīkles gļotādas tūsku, pirmajās slimošanas dienās labāk atturēties. Mammām un vecmāmiņām šķiet, ka saslimušais bērns jāpiespiež kaut ko apēst, bet temperatūras periodā tas nav jādara, lieku olbaltumu uzņemt nevajag. Toties dzert gan nepieciešams ļoti, ļoti daudz, lai izvadītu no organisma toksīnus. Un, ja pēc ilgstoša neēšanas perioda bērns sagrib kaut ko apēst, kaut vai neveselīgo hotdogu – nu lai jau vienu apēd, tas liecina, ka viņam atgriežas veselība.».



Veselība

Vai mums tiešām ir jācenšas noiet 10 000 soļu dienā vai izdzert divus litrus ūdens?  Ir viegli domāt, ka zinātne nemitīgi maina savas domas par visu, kas saistīts ar uzturu un veselību, tomēr faktiski mūsu kolektīvā izpratne kļūst arvien niansētāka, un arvien jauni pētījumi un metapārskati tuvina mūs patiesībai par to, kas ir labs mūsu ķermenim.

Svarīgākais