Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami dažādi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta, – dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, sauļošanās, saules aizsargkosmētikas lietošana utt. D vitamīna vielmaiņa ir visnotaļ komplicēts process, kura sekmīgai norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība.
Drošākais veids, kā noteikt, vai D vitamīna pietiek, ir veikt attiecīgas asinsanalīzes. Parasti šādas analīzes tiek nozīmētas, ja cilvēkam ir noteiktas sūdzības vai arī kāds no riska faktoriem – hroniskas aknu vai nieru slimības, bijušas kuņģa un zarnu trakta operācijas u. c.
Ne vienmēr pamanāms
Nelielam D vitamīna trūkumam nav nekādu specifisku pazīmju, un cilvēks pats to nevar pamanīt. Taču pētījumi, kuros veiktas analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai, liecina, ka ļoti daudziem cilvēkiem mūsu klimatiskajā joslā šis līmenis ir zemāks par normu. Nevajadzētu ignorēt arī salīdzinoši nespecifiskās pirmās pazīmes, kas uz to var norādīt. Tās var liecināt arī par kādu citu problēmu, bet jebkurā gadījumā labāk būs tikt skaidrībā ar ārsta palīdzību. Ja rodas izteikts D vitamīna deficīts, tad gan vecākiem cilvēkiem, gan arī bērniem un pusaudžiem var veidoties slimība, ko sauc par osteomalāciju, tautā to dēvē par kaulu atmiekšķēšanos. Ja kaulā trūkst minerālvielu, tas var lūzt no pavisam neliela trieciena. Veciem cilvēkiem D vitamīna trūkums vienlaikus var izpausties gan kā osteoporoze, gan kā osteomalācija.
D vitamīns un saule
Ar nosaukumu «D vitamīns» apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām svarīgākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik pilnvērtīgi izmantots. D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē un ir sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos. Ultravioleto B staru iedarbībā D vitamīns veidojas ādā no tā priekštečiem – prekursoriem. Izejot virkni pārveidošanās procesu aknās, D vitamīns nonāk nierēs, kur veidojas tā hormonāli aktīvā forma. Taču jāņem vērā: lai varētu notikt dabiska D vitamīna sintēze ādā, ultravioleto staru viļņa garumam jābūt 290–315 nanometru. Ziemeļu platuma grādos, tostarp arī Latvijā, saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam.
Cilvēki arī apzinās, ka, ilgstoši pakļaujot sevi ultravioleto staru ietekmei, var rasties negatīvas sekas – galvenokārt ir runa par saules apdegumiem un paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi. Lai pasargātu sevi no šīm nepatikšanām, arvien vairāk cilvēku lieto saules aizsargkrēmus. Taču šeit slēpjas kāda problēma: līdzekļi, kuru aizsargfaktors ir 8 un augstāks, samazina D vitamīna sintēzi ādā par 95%! Tāpēc nav pārsteigums, ka šā vitamīna trūkums ir novērojams pat saulainās Austrālijas iedzīvotājiem, jo viņi aktīvi izmanto ultravioletā starojuma aizsargfiltrus.
Arī gaisa piesārņojums, kas īpaši raksturīgs lielām pilsētām, kavē saules staru piekļuvi zemes virsmai un tādējādi samazina D vitamīna veidošanās iespējas ādā. Jāņem vērā arī tas, ka, sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija absorbciju, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. Visbeidzot, arī dažas aknu un nieru slimības negatīvi ietekmē D vitamīna absorbciju.
Ne tikai kalcija vielmaiņai
Sabiedrība ir ielāgojusi, ka organismam vajag pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts, izmantots un nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns. Ilgu laiku patiešām valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai kaulu sistēmas slimību profilaksei, ieskaitot rahītu un osteoporozi, kuru pamatā ir jaunizveidoto kaulaudu un skrimšļaudu mineralizācijas traucējumi. Taču D vitamīna iedarbības spektrs ir daudz plašāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Ir konstatēts, ka pazemināts D vitamīna līmenis organismā veicina dažu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta, augšējo elpceļu infekciju, sirds un asinsvadu slimību, kā arī muskuļu vājuma rašanos un attīstību.
D vitamīna avoti
Cilvēkiem ar paaugstinātu D hipovitaminozes risku jāapsver šā vitamīna papildu uzņemšana. Vasaras sezonā optimālo D vitamīna devu var iegūt, sauļojot seju, rokas un kājas 20–30 minūšu divas trīs reizes nedēļā, neizmantojot aizsargkrēmus. Ir pierādīts, ka vislielākais D vitamīna daudzums veidojas rīta un vakara stundās, tāpēc saule dienas svelmes laikā ir ne tikai kaitīga veselībai, bet arī nenodrošina intensīvāku D vitamīna veidošanu. Aukstajā gadalaikā, kad saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams lietot aptiekās nopērkamos D vitamīna preparātus, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Kas var liecināt par D vitamīna trūkumu:
• muskuļu vājināšanās, nespēks, rezultātu pasliktināšanās sportā
• biežāki kritieni
• bēdīgs, nomākts garastāvoklis bez pamatota iemesla
• paaugstināts asinsspiediens
• bieža saaukstēšanās
• zobu stāvokļa pasliktināšanās
• miegainība dienā
• biežas kaprīzes, ķildīgums
Fakti par D vitamīnu:
• Eiropas Savienības marķēšanas pamatnostādnes iesaka uzņemt piecus miligramus D vitamīna dienā.
• Neskatoties uz acīmredzamo D vitamīna nozīmi organisma veselībā, 70–90% iedzīvotāju ziemeļu platuma grādos cieš no tā hroniska trūkuma. Vai esi viens no viņiem – to var uzzināt, nosakot D vitamīna līmeni organismā ar asins analīzes palīdzību.
• D vitamīna sintēzes intensitāte cilvēka organismā strauji samazinās ģeogrāfiskajos apgabalos, kas atrodas virs 42. ziemeļu platuma grāda (Latvija atrodas starp 58. un 56. ziemeļu platuma grādu).
• D vitamīns palielina kalcija uzsūkšanos organismā caur zarnu traktu, tas regulē fosfora un kalcija vielmaiņu kaulos un zobos.
• D vitamīna klātbūtne ir nepieciešama asins recēšanai, normālai kaulu un audu augšanai, sirdsdarbībai un nervu sistēmas funkciju regulēšanai.
• Jo tumšāka ir cilvēka ādas krāsa, jo mazāk D vitamīna veidojas saules gaismas ietekmē.
• D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc, pērkot kādu šā vitamīna preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai: kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm.
• Lai izvairītos no vitamīna D pārdozēšanas, lietojot šā vitamīna preparātus, uzmanīgi izlasiet ražotāja pievienoto instrukciju un ievērojiet ārsta vai farmaceita ieteikumus.