4 vēsturiski senākās diētas

© Shutterstok

Mūsdienās ikviens tievēt gribētājs sev vispiemērotāko diētu var izvēlēties no tūkstošiem dažādu piedāvājumu, bet interesanti – kuras bija pirmās, kādas ir vissenākās diētas?

Portāls krasotazdorovje.info apkopojis četras vēsturiski senākās un populārākās diētas.

1. ŽĀVĒTI AUGĻI, ŪDENS UN VĪNS

Grieķu karavadonis un pasaules iekarotājs Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (356-323 g. p.m.ē.), dodoties savos karagājienos, netaisījis sev līdzi sviestmaizes ar desu. Viņa ēdienkartes pamatā esot bijuši žāvēti augļi (vīģes, aprikozes un plūmes) un vītināta gaļa. Žāvēti augļi ne tikai ir ilgāk uzglabājami un karstā laikā nebojājas, bet to sastāvā esošie vitamīni un dabiskie cukuri dod arī enerģiju un sāta sajūtu. Bet slāpes karavadonis veldzējis ar ūdeni un vīnu.

Pamēģiniet dažas dienas pārtikt no žāvētiem augļiem, šajā laikā pilnībā atsakoties no graudaugiem, piena un gaļas produktiem.

Rezultātā - būs vairāk enerģijas, viegluma sajūta un pozitīvāks noskaņojums.

2. BANĀNI

Par vienu no visneparastākajām un efektīvākajām diētām tiek uzskatīta banānu diēta. Brokastīs: 2-3 banāni un glāze (200 ml) ūdens. Divas stundas pēc brokastīm vēlams neko neēst. Tad ieteicams izdzert vēl vienu glāzi ūdens un pēc pusstundas var apēst kaut ko vieglu, piemēram, vājpiena biezpienu ar rozīnēm un izdzert glāzi zaļās tējas ar tējkaroti medus. Dienas pārējā laikā drīkst ēst visu, ko vien kārojas. Bet vakarā pēdējai ēdienreizei jābūt ne vēlāk kā pulksten deviņos.

Šīs diētas pamatā ir impulss, kas no rīta tiek iedots organismam, - ka tam ir pastiprināti jāražo enerģija.

Rezultātā - organisms pats dedzina savas liekās kalorijas. Ievērojot šādu diētu, nedēļas laikā iespējams atbrīvoties no trim līdz septiņiem liekajiem kilogramiem.

3. GAĻA

Gadiem ilgu pētījumu rezultātā zviedru zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka organisma normālai funkcionēšanai nebūtu vēlams to mērdēt badā. Arī pilnvērtīgs uzturs ļauj saglabāt lielisku formu, ja vien varat atteikties no miltu izstrādājumiem, piena produktiem, sāls un cukura. Ēdienkartes pamatā ir jābūt gaļai un zivīm, riekstiem un sakņu dārzeņiem.

Gaļu un zivis ieteicams vārīt vai sautēt, bet pasniegt - ar dārzeņiem un zaļumiem.

Rezultātā - šķiedrvielas rosina gremošanas orgānu darbību, kas savukārt palīdz organismam asimilēt gaļas proteīnus.

4. NĒ NAZIM UN KAROTEI

Šīs diētas pamatā ir viens noteikums: vismaz vienu dienu nedēļā drīkst ēst tikai to, kam nav nepieciešams nazis un karote. Un tas nozīmē - tikai tos produktus, ko var uzdurt uz dakšiņas: svaigi dārzeņi, zivs fileja, pākšaugi, augļu salāti.

Šīs diētas laikā ieteicams atturēties no zupām, riekstiem, sviestmaizēm, tortēm un kūkām.

Rezultātā - vēders ierausies un kļūs plakanāks, uzlabosies matu un ādas stāvoklis.



Veselība

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu. Lai veiksmīgāk tiktu galā ar tumšā perioda sagādātajiem izaicinājumiem, apdrošināšanas sabiedrība "Gjensidige" ir apkopojusi vairākus ieteikumus, ko papildina psihoterapeita Reiņa Lazdas rekomendācijas, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru.