Puse no visiem saslimšanas gadījumiem ar difteriju Eiropas Savienības valstīs pēdējo desmit gadu laikā reģistrēti tieši Latvijā. Difterijas saslimstības rādītāji pa gadiem gan ir mainījušies – visvairāk cilvēku saslimuši 2008. gadā, kad Latvija vissliktākajā nozīmē pārspēja visu Eiropu kopumā.
Slimību profilakses un kontroles centrs apņēmies īpašu uzmanību pievērst izskaidrojošajam darbam iedzīvotāju vidū, atgādinot par vakcinēšanos pret difteriju. «Difterija ir bīstama slimība, tā izraisa nopietnas komplikācijas, tāpēc ir jāpanāk augsts vakcinācijas līmenis un situācija, ka Latvijā nav neviena saslimšanas gadījuma ar gripu,» saka Latvijas Universitātes profesors, infektologs Uga Dumpis.
Īpaši smagi gadi Latvijai bijuši 2006. un 2008. gads, kad ar difteriju saslima vislielākais skaits iedzīvotāju, turklāt uz pusi vairāk nekā visās ES valstīs kopumā. Pēc 2009. gada difterijas saslimšanas gadījumu skaits samazinājies, taču 2013. un 2014. gadā - vairāk nekā desmit saslimšanas gadījumu. 2015. gadā reģistrēti desmit difterijas saslimšanas gadījumi Latvijā, un tas bija pirmais gads, kad Eiropā kopumā ir vairāk saslimušo (visticamāk, tas saistīts ar pieaugušo migrantu plūsmu no valstīm, kur nav vakcinācijas sistēmas). «Latvijā situācija ir nepieņemama,» saka infektologs, Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs U. Dumpis. «Ir difterijas uzliesmojumi, kas norāda uz nepietiekamu vakcinācijas aptveri, proti, to cilvēku īpatsvaru, kuri ir vakcinēti. Difterija izraisa ļoti nopietnas komplikācijas, cilvēki noslāpst no tūskas, slimība rada toksīnus, kas bojā sirdi, nervu sistēmu, un, ja pacients arī izdzīvo pēc saslimšanas, bojājumi var atstāt sekas uz visu mūžu.»
Diemžēl nereti cilvēki to nesaprot, nezina vai pakļaujas idejām, kuras būtībā aicina ignorēt patiesību par smagu infekcijas slimību, un tas liek domāt, ka cilvēki laikam vēlas dzīvot laikā, kad bērni viens pēc otra mira no difterijas un mediķi varēja vien lauzīt rokas bezspēcībā, jo pasargāt vai izārstēt nevarēja. Par to atgādina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa Jurija Perevoščikova
stāstītais: Latvijas Ārstu Žurnālā 1936. gadā publicēta ziņa, ka katru dienu nodaļā ienāk bērni ar difteriju, bērni smok, viņiem veic traheotomiju vai intubē, bet «vakarā tie ir miruši». «Bija tā, it kā sistos ar galvu pret metru biezu sienu,» rakstījis ārsts Heubners. Jūrmalas Ziņas tajā pašā gadā raksta par Mellužu skolu, ko nācies slēgt, jo bērni saslimuši ar difteriju, divi miruši. Tas bija laikā, kad vakcīnas vēl nebija.
Tagad Latvijā ir vakcīna pret difteriju, tā ir valsts apmaksāta gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet pēdējo desmit gadu laikā reģistrēti 13 nāves gadījumi no difterijas, no tiem viens - septiņus gadus veca meitenīte, kas nekad savā dzīvē nebija vakcinēta. Visi nāves gadījumi reģistrēti Rīgā, izņemot vienu - Daugavpilī. Rīgā arī ir viszemākais vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars visā Latvijā - zem 50 procentiem. J. Perevoščikovs atgādina, ka pēc tam, kad 1933. gadā tika atvērti pirmie potēšanas kabineti un sākta bērnu vakcinācija, nākamajos gados neviens vakcinēts bērns ar difteriju vairs nesaslima. Eksperts atgādina, ka Latvijā septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar difteriju. «Toreiz domāja, ka varēs svinēt uzvaru pār difteriju, bet deviņdesmitajos gados difterija atgriezās ar jaunu sparu zemās vakcinācijas aptveres dēļ,» saka J. Perevoščikovs.
Difterijas apkarošanā svarīgi, ka cilvēks, kurš pārslimojis difteriju, nav pasargāts no atkārtotas saslimšanas, vakcinācija nepieciešama gan neslimojušiem, gan kādreiz izslimojušiem, turklāt pieaugušajiem tā nepieciešama ik pēc desmit gadiem. Bērnus vakcinē saskaņā ar pošu kalendāru. J. Perevoščikovs atgādina, ka difterija ir gaisa pilienu infekcija un viens difterijas pacients var inficēt 6-7 citus cilvēkus. Tāpat ir cilvēki, kuriem pašiem ir laba imunitāte, viņi ir tikai difterijas baktērijas nēsātāji un var viegli inficēt cilvēkus, kuru imunitāte vājāka.
«Ārstiem ar saviem pacientiem ir jārunā skaidri, jo mēs pēdējā laikā redzam, cik populāras kļūst marginālas idejas par atteikšanos no vakcinācijas,» saka ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. «Pie mums nāk arvien vairāk ārvalstu pacientu no Lielbritānijas, Dānijas, un pirmais, par ko viņi kā pacienti interesējas, ir vakcinācija - vai var pret gripu, ērču encefalītu, viņiem ir potēšanas pases, un viņi ir zinoši šajos jautājumos. Nevienam no viņiem ar imūnsistēmu vakcinācijas dēļ nekas slikts nav noticis. Latvijā ļoti reti kāds pacients to jautā. Vai mēs vēlamies būt visslimākā, visātrāk novecojošā sabiedrība Eiropā?»