Ieradums sauļoties Latvijas sabiedrībā ir ļoti izplatīts – to vasaras sezonā dara 78% iedzīvotāju. Taču, par spīti ārstu ieteikumiem, trešdaļa jeb 34% cilvēku sauļojas veselībai visbīstamākajā laikā, no pulksten 11 līdz 15, kad saules stari ir viskaitīgākie.
Kādu kaitējumu ādai nodara ultravioletais (UV) starojums, kāda ir sakarība starp mākslīgo UV starojumu un melanomas un nemelanocītu ādas audzēju attīstību, kāda ir atšķirība starp UVA, UVB un UVC starojumu, skaidro ārste dermatoveneroloģe, preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas pretnovecošanās un preventīvās medicīnas prezidente un Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā pētniece Dr. Jana Janovska, bet dermatoloģe un bloga adasakademija.lv veidotāja Tatjana Sidorčika komentē Apotheka aptaujas rezultātus.
Var ierobežot un samazināt
«Ultravioletā starojuma uzņemšana gan dabiskā, gan mākslīgā veidā ir iemīļots ieradums miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo tiek uzskatīts, ka iedegums cilvēku dara pievilcīgāku. Diemžēl pārmērīgs ultravioletais starojums sekmē ādas audzēju attīstību, fotonovecošanos, kā arī imūnsupresiju. Epidemioloģiskie dati liecina, ka ir zināma sakarība starp mākslīgo ultravioleto starojumu un melanomu un ne-melanocītu ādas audzēju attīstību,» stāsta Dr. Jana Janovska, norādot, ka jaunākie dati liecina: gandrīz pusei sieviešu, kuras apmeklējušas solāriju (ar UVA starojumu) un guvušas UV staru apdegumus vecumā līdz 40 gadiem, ir ļoti augsts ādas vēža attīstības risks. Arī Pasaules Veselības organizācija mākslīgo UV avotu raksturo kā pirmās pakāpes kancerogēnu.
«Protams, no dabiskā ultravioletā starojuma nav iespējams pilnībā izbēgt, taču ir iespējams tā daudzumu ierobežot un samazināt,» uzskata dermatoloģe, piebilstot, ka UV starojuma kaitīgā ietekme uz ādu nav nekas jauns, tomēr pēdējos gados ir pierādīts, ka UV starojums (UVA, UVB un UVC) ir tiešs etioloģisks faktors ādas vēzim.
«Ja ādai trūkst aizsardzības pret ultravioletajiem stariem, var rasties dažādi tās bojājumi, sākot no labdabīgiem prekursoriem līdz ļaundabīgam ādas vēzim. Šie aizsargmehānismi katram cilvēkam ir individuāli un atkarīgi no cilvēka fototipa, vecuma, veselības stāvokļa, sezonas, apstarojamās ķermeņa daļas un dažādiem citiem faktoriem. Arī aizsargmehānismi darbojas līdz noteiktai pakāpei - jebkuram cilvēkam fotoaizsardzības resursi ir ierobežoti,» norāda Dr. Jana Janovska.
Kas ir UVA, UVB, UVC?
«Par UV starojumu sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri): UVA (viļņu garums 320-400 nm), UVB (280-320 nm), UVC (100-280 nm). Katra spektra daļa atšķiras ar tās fizikālajām īpašībām un bioloģisko aktivitāti jeb ietekmi uz ādu. Pieaugot starojuma viļņu garumam, pieaug to spēja caurkļūt audos, bet samazinās to bioloģiskā aktivitāte,» skaidro Dr. Jana Janovska, uzsverot, ka ādas cilmes šūnas ir pirmais mērķis, kur notiek onkogēnās mutācijas. Un tas nozīmē, ka pārmērīga UV radiācija provocē un par 90% paātrina ādas audzēju attīstību.
UV starojuma izraisīts primārs bojājums sākas epidermā, bojājot šūnu DNS. UVA un UVB izraisa DNS mutācijas un turpmāk ādas vēzi, bet to darbības mehānismi ādā ir dažādi: UVB starojums izraisa DNS mutācijas tiešā veidā, savukārt UVA starojums darbojas netieši, izraisot šūnās DNS mutācijas ar brīvo radikāļu starpniecību - veidojas oksidatīvie produkti jeb reaktīvie skābekļa veidi (ROS - Reactive Oxygen Species), kas ir mutagēni un izraisa karcinoģenēzi. UVC starojumam ir vissaugstākā enerģija, un tas ir pats bīstamākais UV starojuma tips.
«Visi starojuma tipi bojā kolagēnās šķiedras, kas paātrina ādas novecošanos. UVA un UVB starojums arī destruē vitamīnu A. Un, lai arī agrāk uzskatīja, ka UVA starojums, kas rada ātru iedegumu, nav tik kaitīgs, tagad ir pierādīts, ka tas sekmē ādas vēža attīstību caur DNS bojājumu - tas neizraisa apdegumu, bet penetrē dziļi, tas nebojā DNS tieši, salīdzinot ar UVB un UVC, bet rada reaktīvus ķīmiskus starpproduktus,» skaidro preventīvās medicīnas speciāliste.
UV starojuma indekss
UV starojuma indekss (UVI) ir starptautisks tā mērīšanas standarts, kas parāda, cik spēcīgs ir saules UV starojums konkrētā vietā un konkrētā diennakts periodā. Tas palīdz cilvēkiem pasargāt sevi no UV starojuma un tam sekojošiem ādas bojājumiem.
Pasaules Veselības organizācija rekomendē izvairīties no saules, kad UVI ir lielāks par 3.
Ja UVI ir 1 vai 2, nav nepieciešama aizsardzība, jūs varat droši atrasties laukā. Ja UVI ir no 3 līdz 7, ir nepieciešama aizsardzība pret sauli, īpaši laikā no pulksten 11 līdz 16. Ja UVI ir no 8 līdz 11+, nepieciešama ekstra aizsardzība pret sauli, kas nozīmē, ka ieteicams izvairīties no uzturēšanās saulē, bet, esot saulē, obligāti jālieto saules aizsargkrēms ar SPF 50+ un galvassega.
«Ultravioletās radiācijas līmenis ir atkarīgs no saules krišanas leņķa - jo lielāks ir saules staru krišanas leņķis (jo augstāk saule pie debesīm), jo lielāks ultravioletās radiācijas daudzums nonāk uz Zemes virsmas. Tas mainās atkarībā no diennakts laika un gadalaika. Mūsu platuma grādos vislielākais ultravioletās radiācijas daudzums sasniedz Zemes virsmu laikā, kad saule ir visaugstāk, tas ir - vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais saules augstums ir vasaras saulgriežu laikā, 20.-21. jūnijā,» stāsta Dr. Jana Janovska.
Paātrināta novecošanās
Āda, kas bērnībā hroniski tikusi pakļauta UV starojumam, vēlāk izskatās vecāka par faktisko vecumu. Ādas paātrināta novecošanās parādās tajos rajonos, kuri ir vairāk pakļauti saules starojumam, un to sauc par fotonovecošanos: āda kļūst plānāka, sausāka, parādās dzeltenīga nokrāsa, visbiežākā blakne (44%) ir apsārtums, var būt nieze un/vai dedzinoša sajūta, var veidoties pigmenta plankumi vai attīstīties dispigmentācija, var būt gaismas inducēta medikamentu reakcija (fotoalerģija), attīstās un padziļinās krunciņas, kā arī - var attīstīties seborejas keratoze, aknītiskā keratoze, ādas malignizācija (ne-melanocītu ādas vēzis, melanoma).
25% nepievērš uzmanību
61% Latvijas iedzīvotāju ādas aizsardzībai izvēlas sauļošanās krēmu ar viszemāko aizsardzības pakāpi (SPF faktors līdz 15). Divkārt retāk (32%) sauļojoties tiek lietots vidējas aizsardzības krēms ar SPF faktoru 25-30, un tikai 13% izmanto krēmus ar SPF 50+.
«Aizsarglīdzekļu lietošana atbilstoši savam ādas fototipam samazina ādas vēžu un ādas fotonovecošanās pakāpi. Turklāt šis saules radītais negatīvais efekts uzkrājas laika gaitā, tādēļ ir svarīgi to ievērot visu dzīvi,» saka dermatoloģe Tatjana Sidorčika, uzsverot, ka, tikai mainot savus sauļošanās paradumus un lietojot atbilstošus saules aizsargkrēmus, mēs no šiem riskiem varam pasargāt gan sevi, gan savus bērnus.
Vairāk nekā puse (53%) aptaujāto saules mīlētāju lieto aizsargkrēmus, lai pasargātu sevi no kaitīgajiem stariem. Galvenokārt tās ir sievietes (63%) vecumā no 25 līdz 45 gadiem, kuras dzīvo Rīgā. Vīrieši sauļošanās aizsargkrēmus izmanto 42% gadījumu.
Kopumā visaktīvāk sauļojas jaunieši vecumā līdz 25 gadiem (89%) un reģionālo pilsētu iedzīvotāji (83%). Vienlaikus katrs ceturtais jeb 24% respondentu atzinuši, ka saules peldes bauda pēcpusdienā pēc pulksten 15, kad saule vairs nav tik karsta. Un tikai 17% aptaujāto saka, ka sauļojas rīta stundās līdz pulksten 11. Tāpat liela daļa aptaujāto (25%) atzina, ka nepievērš uzmanību sauļošanās laikam.
UV STAROJUMA RADĪTU ĀDAS BOJĀJUMU PROFILAKSE