Diabēta pacientu skaits Latvijā desmit gados ir dubultojies

Diabēta pacientu skaits Latvijā desmit gados ir dubultojies. 2005. gadā bija reģistrēti 47 847 cukura diabēta slimnieki, bet 2016. gada beigās Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau gandrīz 90 000 diabēta slimnieku.

Latvijas Diabēta federācijas prezidente, ārste Indra Štelmane uzsver: pieaugot pacientu skaitam, diemžēl veselības aprūpes speciālistu skaits nav audzis. Īpaši trūkst diabēta māsu.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo 88 951 cilvēks, 64 procenti pacientu ir sievietes. Pašlaik cukura diabēta pacientu skaits Latvijā nesasniedz pasaules vidējos rādītājus - Latvijā 4,5 procentiem iedzīvotāju ir cukura diabēts, bet pasaulē - 8,5 procentiem. Viens no izskaidrojumiem varētu būt arī slimības diagnostika. Latvijā lielākajai daļai cukura diabēta pacientu ir 2. tipa cukura diabēts, un ar to visbiežāk slimo iedzīvotāji, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, tāpēc cukura diabēta pacientu skaits Latvijā turpina pieaugt. Šiem pacientiem ir traucēta insulīna ražošana vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot. Savukārt 1. tipa cukura diabēts ir pieciem līdz desmit procentiem iedzīvotāju, to raksturo insulīna deficīts, un, lai to novērstu, insulīns jāievada injekciju veidā. 2016. gadā cukura diabēts bija septītais biežākais nāves cēlonis sievietēm Latvijā, tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs aicina iedzīvotājus savlaicīgi vērsties pie ārsta agrīnai cukura diabēta atklāšanai un komplikāciju novēršanai.

Latvijas Diabēta federācija savukārt norāda uz vairākām veselības aprūpes problēmām, kuras kļūst arvien aktuālākas, ņemot vērā pacientu skaita pieaugumu. «Veselības aprūpes speciālistu skaits pacientiem ar cukura diabētu nav atbilstoši audzis, turklāt diabēta māsu, kuras sniedz atbalstu paškontroles un praktiskajos insulīnterapijas jautājumos, trūkst,» Neatkarīgajai saka ārste endokrinoloģe I. Štelmane, «tā rezultātā speciālistu - endokrinologu - pieejamība konsultācijai ir ierobežota. Pacientam bieži ir jāgaida rindā vairāki mēneši, un nav iespējams saņemt vajadzīgo konsultāciju un padomus tad, kad konsultācijas ir nepieciešamas - neizskaidrojamu glikozes līmeņa svārstību, dažādu akūtu vai hronisku blakusslimību gadījumos, grūtniecības laikā, mainoties dzīves apstākļiem un darbam.» Ārste arī norāda, ka diabēta pacientu apmācība nenotiek vajadzīgajā apmērā, tāpēc pacientiem trūkst iemaņu, kā veiksmīgi sadzīvot ar cukura diabētu. «Diabēta pacienti tāpēc ir pakļauti komplikāciju attīstības riskam - redzes, nieru, smaganu, zobu bojājumiem, nervu sistēmas, sirdsdarbības un asinsrites traucējumiem,» saka ārste.

Pacientu un speciālistu organizācijas ilgstoši cīnījušās par veselības aprūpes pakalpojumu palielināšanu diabēta pacientiem. Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka no nākamā gada paredzēts uzlabot bērnu ar cukura diabētu veselības aprūpi, nodrošinot insulīna ievades komplektu. Finansējums tiks piešķirts vēl 11 diabēta apmācības kabinetu darbam universitātes un reģionālajās slimnīcās, kur tiks nodrošināta pacientu apmācība un aprūpe.

***

Diabēts

• Latvijā reģistrēti 88 945 cukura diabēta slimnieki

• 5-10% diabēta pacientu ir 1. tipa cukura diabēts

• 90-95% diabēta pacientu ir 2. tipa cukura diabēts

• 4 no 10 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir jaunāki par 60 gadiem

• 9 no 10 2. tipa cukura diabēta pacientu ir liekais svars vai aptaukošanās

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, Latvijas Diabēta federācija