Nesen atbildīgās iestādes zvanīja trauksmes zvanu par potences uzlabošanai paredzētu medikamentu un Covid-19 vakcīnu viltošanu, tagad kārta pienākusi tirgū ļoti pieprasītu līdzekļu viltojumiem, proti, cilvēki maksā ievērojamas summas, lai iegūtu brīnumlīdzekli svara samazinājumam.
Pasaulē īpaša uzmanība pašlaik ir pievērsta diabēta ārstēšanai paredzētajam medikamentam, kas neoficiāli tiek reklamēts un ieteikts svara samazināšanai. Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane “Neatkarīgajai” apliecināja, ka Latvijā, pārbaudot šīs zāles, viltojumi nav konstatēti.
Izmantojot zāļu verifikācijas sistēmu, aptiekas un ārstniecības iestādes pārbauda ikvienu zāļu iepakojumu, kas nonācis aptiekā un kas nonāk pacienta rokās. Šāgada deviņos mēnešos Latvijas aptiekas un ārstniecības iestādes, izmantojot zāļu verifikācijas sistēmu, pret viltojumiem ir pārbaudījušas 22 miljonus medikamentu iepakojumu, kas pēc tam pārdoti vai izlietoti pacientiem. Latvijā verifikācijas sistēmai ir pieslēgušies un zāļu drošumu pārbauda nedaudz vairāk nekā 1100 lietotāju - aptiekas, slimnīcu aptiekas, zāļu lieltirgotavas un ārstniecības iestādes.
“Lai arī vairākās Eiropas valstīs joprojām turpinās vienu diabēta zāļu viltojumu lietas izmeklēšana, Latvijā šo zāļu viltojumi nav konstatēti,” apstiprina Inese Erdmane. Organizācijas rīcībā nav ziņojumu par potenciāliem zāļu viltošanas gadījumiem Latvijā, tomēr tiek saglabāta augsta uzmanība, jo pasaulē turpinās problēmas ar viltotiem medikamentiem. Šoreiz runa ir par medikamentiem, kas paredzēti diabēta ārstēšanai, bet neoficiāli tiek lietoti svara samazināšanai (to aktīvā viela ir semaglutīds, bet zāļu nosaukums “ozempic”). “Neatkarīgās” rīcībā ir informācija, ka piedāvājumi iegādāties šīs zāles ļoti aktīvi un masveidā tiek izplatīti ar e-pasta vēstuļu starpniecību, kā arī tos reklamē vai par tiem diskutē sociālajos medijos, piemēram, “TikTok”.
Pagājušā gada beigās Eiropas Zāļu aģentūra izplatīja brīdinājumu, ka zāļu drošuma pārbaudes sistēma Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā ir konstatējusi šī medikamenta viltojumu. Zāles tika izņemtas no apgrozības un pacientus nav sasniegušas. Bet šā gada sākumā arī ASV Pārtikas un zāļu pārvalde paziņoja, ka turpina izmeklēt šo zāļu viltojumus likumīgajā ASV zāļu piegādes ķēdē un ir konfiscējusi tūkstošiem produkta vienību.
Tā kā visas aptiekās un ārstniecības iestādēs iegādājamās vai saņemamās zāles tiek pārbaudītas verifikācijas sistēmā, praktiski izslēgta iespēja, ka tās varētu nonākt pie pacientiem šādā veidā, tomēr risks saglabājas, iegādājoties zāles neoficiālās aptiekās, no paziņām vai internetā. “Mēs aicinām iedzīvotājus medikamentus iegādāties tikai oficiālās aptiekās un interneta aptiekās, nekādā ziņā neizvēloties pirkt zāles nezināmās interneta vietnēs vai pēc sludinājumiem sociālajos tīklos,” uzsver Inese Erdmane. Recepšu medikamentu drošums tiek pārbaudīts un garantēts legālajā zāļu aprites ķēdē.
Zāļu verifikācijas sistēmai Eiropā pašlaik ir pievienojušās 29 valstis, taču no nākamā gada sistēmu gaida būtiskas izmaiņas. No 2025. gada 1. janvāra verifikācijas sistēmu pilnībā pametīs Ziemeļīrija, kurā pagaidām ir pārejas periods. Tas ir saistīts ar tā saukto Vindzoras vienošanos, kad no nākamā gada arī Ziemeļīrijā recepšu medikamenti nedrīkstēs būt aprīkoti ar Eiropas Savienības drošības pazīmēm, bet visām zālēm, kas tiks piegādātas Apvienotās Karalistes tirgum, arī Ziemeļīrijai, no nākamā gada sākuma jābūt marķētām ar atzīmi “Tikai Apvienotajai Karalistei” (UK Only), un tās nedrīkstēs nonākt ES tirgū.
Savukārt no 2025. gada februāra Eiropas kopējai zāļu drošuma pārbaudes sistēmai jāsāk darboties vēl divās Eiropas valstīs - Itālijā un Grieķijā. Inese Erdmane skaidro, ka abu valstu garie pārejas periodi bija saistīti ar faktu, ka tajās jau pastāvēja nacionālā līmeņa zāļu drošuma pārbaudes sistēmas, kas bija jāpārveido atbilstoši Viltoto zāļu direktīvas prasībām. Eksperte atgādina, ka verifikācijas sistēmas darbības pamatprincips ir
unikālais kods uz katra recepšu zāļu iepakojuma, ko izvieto ražotājs un kas ceļā pie patērētāja tiek vairākas reizes pārbaudīts (verificēts) tiešsaistes datu bāzēs. Piegādes ķēdes beigās, pārdodot vai izlietojot zāles pacientam, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē. Šajā sistēmā tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments - omeprazols (“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka šis medikaments arī pakļauts pārbaudēm, jo ir viens no visbiežāk viltojamiem bezrecepšu medikamentiem).