Zaļais koridors plašāks, atklāts jautājums par jaunām zālēm

Valdība īsi pirms Ziemassvētkiem pieņēmusi nozīmīgas izmaiņas veselības aprūpes jomā. Viena no svarīgām pārmaiņām skars onkoloģijas pacientus, jo no nākamā gada tā sauktais zaļais koridors darbosies attiecībā uz visām ļaundabīga audzēja diagnozēm. Tas nozīmē, ja būs aizdomas par vēža saslimšanu, speciālistu konsultācijas un izmeklējumi pacientam jānodrošina desmit dienu laikā.

No 1. janvāra tiks paplašināta diagnostikas pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību. «Ja līdz šim bija limitēts diagnožu skaits, kad pacientiem ir tiesības saņemt speciālistu konsultācijas onkoloģiskas saslimšanas aizdomu gadījumā, tad no nākamā gada 1. janvāra zaļajā koridorā ir iekļautas visas vēža diagnozes,» stāsta veselības ministre Anda Čakša. No nākamā gada jūlija pacientiem tiks nodrošināti arī pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklējumi, tiesa, šis izmeklējums par valsts budžeta naudu tiks apmaksāts personām ar aizdomām par ļaundabīgu krūts bronhu, plaušu, resnās un taisnās zarnas audzēju, kā arī melonomas gadījumā. A. Čakša skaidroja, ka šis izmeklējums ir būtisks audzēja agrīnas stadijas noteikšanā vai lai redzētu medikamentu iedarbību ārstēšanas laikā.

Lai uzlabotu valsts organizētā krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga pieejamību, paredzētas šādas izmaiņas: paciente var saņemt pakalpojumu valsts organizētā skrīninga ietvaros, ja tā ir saņēmusi dienesta uzaicinājuma vēstuli, ģimenes ārsta prakses sagatavotu vēstules kopiju vai pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādē, kas nodrošina skrīninga programmu realizāciju, ja vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule. Tas nozīmē, ka arī vēstules nozaudēšanas gadījumā ārstniecības iestādēs būs dati par sievieti, kurai nepieciešams izmeklējums. Runājot par onkoloģiskajiem pacientiem, valdība vakar apstiprināja arī asi diskutētās izmaiņas kārtībā par ķīmijterapijas zāļu saņemšanu. Pašlaik šo medikamentu sagādē darbojas divas kārtības: slimnīcas pacientiem ķīmijterapijas zāles iepērk centralizēti, veicot centralizēto iepirkumu katra slimnīca atsevišķi, savukārt dienas stacionāra pacienti kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās ķīmijterapijas zāles izņem aptiekā pret recepti un tad dodas uz dienas stacionāru to ievadīšanai. Jaunā sistēma apvienos divas iepriekšējās sistēmas - Nacionālais Veselības dienests veiks vienotu zāļu iepirkumu, visiem ķīmijterapijas pacientiem tiks nodrošināts vienots ķīmijterapijas zāļu saņemšanas veids, un katrai slimnīcai atsevišķi nebūs jāveic ķīmijterapijas zāļu iepirkšana. A. Čakša norādīja, ka šī kārtība būs spēkā no 2019. gada, jo ir nepieciešams pietiekami garš pārejas posms, lai izsludinātu speciālu iepirkumu konkursu. «Jaunā kārtība zāļu saņemšanai pacientam kļūs vienkāršāka - līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, pacientam vairs nebūs jārūpējas par zāļu iegādi pirms procedūras veikšanas, bet noteiktajā laikā pacients ieradīsies ārstniecības iestādē, kur viņam nepieciešamās zāles tiks ievadītas,» uzsver ministre.

Valdība arī apstiprināja līdzekļu sadalījumu papildus piešķirtā finansējuma sadalei veselības nozarei, no kura 15,3 miljoni papildus tiks novirzīti tieši onkoloģijai. 6,6 miljoni eiro būs finansējums jaunām staru terapijas iekārtām, 5 miljoni eiro kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai, 2,3 miljoni eiro - speciālistu konsultāciju izmaksu pieauguma segšanai, 2,3 miljoni eiro ķīmijterapijas zāļu jaukšanas sistēmai, 1,4 miljoni eiro - primārās diagnostikas izmeklējumiem. Pēc Veselības ministrijas datiem, šis papildu finansējums ļaus sniegt palīdzību vēl vairāk nekā 54 000 pacientu.