Es jau to visu zinu – gribas teikt, kad ādas ārsti, onkologi, acu ārsti un citu specialitāšu mediķi kārtējo reizi atgādina par piesardzību, kas jāievēro, uzturoties saulē.
Tālāk iespējami varianti: zinu un ievēroju; ievēroju, kad atceros; sāku ievērot sezonas sākumā, bet pēc tam man apnīk; neievēroju, jo dakteri pārspīlē, turklāt iedegums ir skaists. Taču, ja parādās iedegums, tas nozīmē, ka ādā darbojas mehānismi, lai samazinātu ultravioleto staru nodarītos bojājumus.
Par to, ka iedegums vairākām cilvēku paaudzēm šķiet skaists, varam pateikties ietekmīgajai franču modes dizainerei Koko Šanelei, kura popularizēja iedegumu visa gada garumā. Līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem par skaistu atzina gaišu ādas krāsu, kas norādīja uz piederību aristokrātijai un to, ka cilvēkam nenākas strādāt laukā. 50. gados, attīstoties gaisa satiksmei, nāca modē ceļošana uz siltajām zemēm un tieši iedegums kļuva par pārticības un laba stila rādītāju. Tie, kuri gribēja iedegumu, bet nevarēja atļauties atpūtu dienvidos, devās uz solārijiem. Vēlāk pētnieki atklāja, ka pastāv tieša sakarība starp saules ultravioleto staru iedarbību un ādas vēzi. Šodien arī zināms, ka saule ir viens no galvenajiem ādas skaistuma bojātājiem. Ultravioleto staru radītās pārmaiņas krājas pilienu pa pilienam jau no agras bērnības, līdz pienāk brīdis, kad āda vairs nespēj aizsargāties, un tad sāk parādīties mazās krunciņas un pigmentācijas plankumi.
Saprātīgi dozējot savu uzturēšanos saulē un lietojot piemērotus saules aizsarglīdzekļus, cilvēks rūpējas gan par ādas vēža, gan par ādas priekšlaicīgas novecošanas profilaksi.
Ultravioletie stari
Kopumā saules ultravioletos starus var iedalīt trīs grupās: ultravioletie C (UVC) stari, ultravioletie B (UVB) un ultravioletie A (UVA) stari. UVC stari pilnīgi absorbējas kosmosā un planētas atmosfērā un nenonāk līdz zemes virsmai. Ja nonāktu, mēs ietu bojā. UVC stari sastopami atsevišķās cilvēku radītās iekārtās, piemēram, kvarca lampās, ko izmanto medicīnas iestāžu operāciju zālēs un instrumentu sterilizācijā. Daļa no UVB stariem tiek aizturēti ozona slānī, taču ozona slāņa samazināšanās, ko ietekmē gaisa piesārņojums, ļauj līdz zemei nonākt arvien lielākam to daudzumam. Savukārt UVA stari viegli nonāk līdz zemes virsmai. Tie spēj iet arī cauri stiklam. Vasaras mēnešos, saulei kļūstot arvien intensīvākai, līdz mums nonāk aptuveni 90% UVA starojuma un 10% UVB starojuma. Gan viens, gan otrs spēj izraisīt ļaundabīgas pārmaiņas ādā.
Nokļūstot ādas virsmā, UVB stari nonāk līdz šūnas kodolam, kurā ir DNS molekula. Fotoni - elementārdaļiņas spēj izmainīt ģenētisko materiālu, notiek mutācija, kuras rezultātā no normālas šūnas izveidojas kroplīga, kas pēc kāda laika var kļūt arī ļaundabīga - pārvērsties audzēja šūnā. Kad ir notikusi mutācija, mainās arī dažādi receptori uz šūnas virsmas. Speciālas imūnkompetentās šūnas - Langerhansa šūnas - atpazīst bojāto šūnu, dod ziņu uz limfmezglu, no kurienes nepilnvērtīgās šūnas iznīcināšanai tiek nosūtīti limfocīti. Pašā šūnā darbojas vēl viens mehānisms, ko nodrošina P53 gēns, kurš regulē nevajadzīgo šūnu bojāeju - apoptozi. P53 gēna sintēze arī ir iekodēta DNS molekulā, un šis gēns viens no pirmajiem cieš no ultravioletajiem stariem. Līdz ar to šūna, kas kļuvusi ļaundabīga, neiet bojā, bet turpina dzīvot.
UVA staru bioloģiskā aktivitāte ir mazāka, bet, nonākot šūnā, tie veido brīvos radikāļus - skābekļa reaktīvos savienojumus. Tieši UVA stari ir atbildīgi par ādas priekšlaicīgu novecošanu. Tie bojā šūnu mitohondrijus, kuri ir galvenais posms šūnu elpošanā, gan arī veic kanceroģenēzi. Langerhansa šūnas cieš gan no UVA, gan no UVB stariem, tāpēc brīdī, kad saules ir par daudz, limfocīti palīgā neierodas. Aizsardzības mehānisms tiek sabojāts vairākās vietās, un rezultātā gan UVA, gan UVB stari noved pie tā, ka izveidojas ļaundabīgs process. Tas, cik ilgi katram cilvēkam darbojas dabiskie aizsargmehānismi, ir atkarīgs gan no organisma vispārējā stāvokļa, gan no medikamentu lietošanas, bet, cilvēkam kļūstot vecākam, šie mehānismi pamazām novājinās un ir lielākas iespējas attīstīties ļaundabīgiem audzējiem.
UV indekss
UV indekss ir starptautiska, zinātniska saules izdalītā ultravioletā starojuma vērtību mērījumu skala. UV indekss kalpo, lai aprakstītu saules intensitāti konkrētā vietā un laikā. Indeksa vērtību intervāls ir no 1 līdz 11. Jo augstāka vērtība, jo lielāks ādas bojājumu risks. Saskaņā ar PVO sniegto skaidrojumu, ja UV indekss ir 1-2, tad droši var uzturēties ārā bez speciāliem aizsarglīdzekļiem. Ja UV indekss ir 3-7, ieteicams meklēt ēnu, valkāt ķermeni nosedzošu apģērbu, galvassegu un lietot saules aizsargkosmētiku. Ja tas ir augstāks, visi šie pasākumi jāievēro obligāti, turklāt dienas vidū nevajag iet ārā. Aprīlis, maijs, jūnijs un jūlija sākums ir laiks, kad jāsargājas no saules sevišķi rūpīgi. Jāzina, ka pastāv arī tā sauktais atstarotais ultravioletais starojums - tas atstarojas no ūdens virsmas un smiltīm, un cilvēks no tā nav pasargāts, pat šķietami atrodoties ēnā, ja viņš uzturas pludmalē, pie ūdeņiem. Šādos apstākļos pietiekamu aizsardzību nedos ne krūma paēna, ne saulessargs, ne nojume.
Ja pēc uzturēšanās saulē āda ir apsārtusi un sakarsusi, pirmais solis ir atvēsināšana, lai samazinātu temperatūru vietā, kur varētu veidoties saules apdegums. To var darīt ar vanniņu palīdzību, pieliekot aukstā ūdenī samitrinātu dvielīti vai uzliekot kompreses. Pēc tam lieto līdzekļus, kas satur pantenolu.
Īpaši jāsargā bērni
Bērna ādiņa ievērojami atšķiras no pieauguša cilvēka ādas, tā ir plānāka, ar daudz lielāku ūdens saturu un izteiktāku asinsvadu tīklojumu; ādas laukums proporcionāli ir daudz lielāks nekā pieaugušam cilvēkam, pretestība pret saules starojumu ir krietni zemāka, tāpēc vajadzīga daudz nopietnāka aizsardzība. Mazuļi, kuri vēl nestaigā un tiek vesti pastaigā bērnu ratiņos, nav jāieziež ar saules aizsargkosmētiku, bet viņus vienkārši nedrīkst izģērbt kailus un pakļaut tiešiem saules stariem. Iegādājoties bērnu ratiņus, jānoskaidro, vai materiāls, no kā tie gatavoti, aiztur ultravioleto starojumu.
Jautājums par saules aizsarglīdzekļiem kļūst īpaši aktuāls, kad bērniņš sāk staigāt.
Mazuļiem jālieto tikai tādi saules aizsargkosmētikas līdzekļi, kas paredzēti speciāli bērniem un kuriem SPF ir 30-50, pretējā gadījumā vajadzīgais efekts netiks sasniegts. Ja bērns iet ūdenī - ne tikai jūrā vai upē, bet arī vienkārši paplunčāties dārza baseinā vai vanniņā, tad saules aizsargkrēms tiek vismaz daļēji noskalots, pat ja tas ir diezgan izturīgs pret mitrumu, tādēļ pēc šādām nodarbēm krēms jāuzklāj par jaunu. Jāpievērš uzmanība, lai saules aizsarglīdzekļi būtu ražoti Eiropas Savienībā, kur tie tiek attiecīgi sertificēti un atbilst pietiekami stingriem kvalitātes kritērijiem.
Ja lieto medikamentus
Atsevišķi medikamenti var mijiedarboties ar saules gaismu, izraisot nevēlamu reakciju. Šis apstāklis ir minēts lietošanas instrukcijās, taču cilvēki tās pārāk rūpīgi nelasa. Gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakciju var izraisīt dažādas zāļu formas: ziedes, geli, tabletes, injekcijas. Gaismjutība var izpausties ar ādas izsitumiem un iekaisumu, smagākos gadījumos - pat apdegumu. Simptomi parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, muguras un citur, piemēram, vietās, kur tikušas lietotas šādu reakciju izraisošas pretsāpju ziedes. Fototoksiska reakcija rodas tikai tajās ķermeņa daļās, kas bijušas pakļautas tiešiem saules stariem. Pēc īsāka vai ilgāka laika tur parādās ādas apsārtums vai apdegums, pūšļi, čūlas. Fotoalerģiska ādas reakcija var izpausties ķermeņa vietās, kas nav bijušas pakļautas tiešai saules staru iedarbībai. Tās izpausmes ir ekzēma, nieze, izsitumi, kas visbiežāk parādās ne agrāk par 24-72 stundām pēc medikamenta mijiedarbības ar gaismu.
Vajadzīgas arī saulesbrilles
Diemžēl nav tāda krēma, ko, saulē dodoties, varētu uzziest acīm, tādēļ jāvalkā saulesbrilles. Ultravioletie stari nonāk acīs līdz pat tīklenei, ietekmējot acs dzīvības procesus un veicinot dažādu slimību attīstīšanos. UV starojums var bojāt acs dabisko aizsargmehānismu: radzeni, acs lēcu un stiklveida ķermeni, kuri gādā, lai kaitīgie stari nenokļūtu līdz tīklenei. Nerūpējoties par acu aizsardzību, var rasties lēcas apduļķošanās - katarakta, tiek arī veicināta makulas deģenerācijas, glaukomas, diabēta retinopātijas un citu acu slimību progresēšana. Lai saulesbrilles garantēti sniegtu acīm nepieciešamo aizsardzību, tās jāiegādājas optikas salonos, nevis bižutērijas veikalā vai tirgus stendā.
***
Saules aizsargkosmētikas izvēle
Jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri aizsargā gan pret UVB, gan pret UVA stariem. Tam jābūt norādītam uz iesaiņojuma.
Aizsardzība pret UVB stariem parasti tiek izteikta ar SPF koeficientu. Tas norāda, par cik samazinās caurlaisto fotonu daudzums, lietojot attiecīgo preparātu. Ja SPF ir 20, tad tas aiztur aptuveni 76%, ja SPF ir 30 - ap 80%,
bet ja SPF ir 50 - ap 90% fotonu.
Neviens saules kosmētikas līdzeklis nenodrošina pilnīgu aizsardzību. ES valstīs aizliegts maldināt patērētāju ar norādēm, ka tas sniedz simtprocentīgu aizsardzību.
Saules aizsargkosmētika var būt krēmu, šķidrumu, aerosolu, emulsiju un citās formās. Katra no tām vairāk piemērota noteiktām ķermeņa daļām. Krēmu ir vieglāk uzklāt sejai, kaklam, rokām vai kājām, bet, dodoties uz pludmali, labāk lietot aerosolus vai emulsijas, lai noklātu visa ķermeņa ādu.
Kaut arī uz aizsargkosmētikas produkta ir norāde «ūdensizturīgs», ieteicams to uzklāt atkārtoti pēc katras peldes, kā arī pēc intensīvām fiziskām nodarbībām, kad cilvēks ir sasvīdis.
Neraugoties uz aizsargkosmētiku, tiešos saules staros nevajadzētu uzturēties ilgāk par divām stundām.
Bērniem vēlams izmantot tieši viņiem domāto saules aizsargkosmētiku, tajā parasti ir mazāk konservantu, stabilizatoru u.c. Mazuļi ir īpaši jutīgi pret saules stariem, viņiem ādas apsārtums var rasties pat ēnā.
Iegādāto saules aizsargkosmētikas produktu jācenšas izmantot vienas sezonas laikā, jo nākamajā gadā aizsāktā iepakojuma saturs gaisa ietekmē jau ir oksidējies un zaudējis savas īpašības.