Sausums mutē ir apgrūtinoša parādība. Tas rada nepatīkamas sajūtas un veicina problēmas mutes dobumā. Ja mutes gļotāda ir sausa, vieglāk attīstās smaganu, mēles un citi iekaisumi, rodas smaka no mutes, draud arī sēnīšu slimības, jo mutes dobumā netiek uzturēta normāla mikrovide. Sausā mutē biežāk attīstās kariess, jo nepietiek siekalu, kas aizskalo skābās baktērijas.
Kserostomija
Kserostomija ir medicīnas termins, kas apzīmē siekalu nepietiekamu izdalīšanos. Siekalām ir vairākas funkcijas: tās samitrina ēdienu un palīdz to norīt, piedalās garšas uztverē un ēdiena fermentatīvajā šķelšanā, runas funkcijā; siekalas ir arī dabas dots zobu tīrīšanas līdzeklis, kas aizskalo projām skābās baktērijas, neļaujot attīstīties kariesam. Normāli cilvēkam minūtē izdalās 0,3 ml siekalu. Par kserostomiju ir runa tad, ja minūtes laikā mutē izdalās mazāk par 0,1 ml siekalu. Šo lielumu var izmērīt ar speciālu aparatūru.
Sausuma sajūta mutē ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam ir tieši kserostomija - piemēram, ja iesnu dēļ jāelpo caur muti, tad siekalas izdalās pietiekami, bet sausuma sajūta ir tik un tā.
Izplatītākie mutes sausuma cēloņi:
Satraukums. Uztraukuma brīžos aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, organisms ražo vairāk stresa hormonu, kuru ietekmē mazinās siekalu izdalīšanās.
Diennakts svārstības. Naktī fizioloģiski izdalās mazāk siekalu nekā dienā.
Šķidruma nepietiekama uzņemšana. Tā var padarīt siekalas biezākas, kas savukārt rada sliktu elpu.
Smēķēšana, alkohola un pārmērīga asu garšvielu lietošana.
Elpošana caur muti. Šajā gadījumā siekalu izdalīšanās nav traucēta, taču tās nepārtraukti izžūst, jo mute atšķirībā no deguna neveic gaisa mitrināšanas funkciju.
Siekalu dziedzeru slimības. Kad ir akūts siekalu dziedzera iekaisums, sākumā dziedzeris var būt kairināts un izdalās par daudz siekalu, bet pēc tam tā darbība tiek bloķēta un siekalu daudzums mazinās.
Aizraušanās ar mutes skalošanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir alkohols vai nātrija laurisulfāts. Tie negatīvi ietekmē siekalu dziedzeru darbību, padarot muti sausu, un rezultāts pretēji gaidītajam var būt slikta elpa.
Autoimūnās slimības. Tās ir samērā reti sastopamas slimības, kuru palaidējmehānisms ir pašā organismā. Sausums mutē te var būt viens no pirmajiem signāliem.
Endokrīnās sistēmas slimības. Tipisks piemērs ir cukura diabēts, jo sevišķi 2. tipa cukura diabēts vecākiem cilvēkiem, tāpat arī vairogdziedzera darbības vājināšanās, t.s. miksedēma.
Neiroloģiskās slimības, piemēram, Parkinsona slimība, kur sausums mutē ir viens no simptomiem.
Noteiktu medikamentu lietošana. Sausumu mutē var radīt antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi, līdzekļi dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, medikamenti, kas jālieto epilepsijas pacientiem. Saaukstēšanās simptomu novēršanai lieto preparātus, kas satur pseidoefedrīnu un efedrīnu, tie sašaurina asinsvadus, un līdz ar to dziedzeri ražo mazāk siekalu. Šo zāļu anotācijās tiek rakstīts: nelietot ilgstoši, taču cilvēki to ne vienmēr ievēro. Sausums mutē ir arī viena no blakusparādībām ķīmijterapijā un staru terapijā, ja to veic sejas rajonā.
Ķirurģiskas manipulācijas mutē, piemēram, zobu izraušana.
Traumas, kuru rezultātā nosprostots siekalu dziedzera izvads. Ja siekalas netiek pietiekami izvadītas, organisms regulē, lai tās arī mazāk izdalītos.
Kā sausumu novērst:
Siekalu izdalīšanos stimulē skāba garša (piemēram, jau iedomājoties vien par citronu, siekalas saskrien mutē).
Siekalu izdalīšanos mehāniski stimulē košļājamā gumija.
Iespējama arī psiholoģiskā stimulācija - ieelpojot gardu ēdienu smaržu, aplūkojot kārdinošus produktus, pat tikai runājot par tiem.
Jāizvērtē, vai jūs lietojat pietiekami daudz šķidruma, un jāapsver iespējas palielināt tā patēriņu, ja vien nav kādas blakusslimības, kas to liedz.
Ja ir tieksme uz mutes sausumu, jāizvairās no asu garšvielu, arī sausu ēdienu (piemēram, čipsu, ķiploku grauzdiņu, sāļo cepumu u.c.) lietošanas uzturā.
Rūpējoties par iekaisuma profilaksi, ieteicams lietot speciālos mutes skalošanas līdzekļus, kas nopērkami aptiekās. Ir arī sūkājamas tabletes un dažādi geli mutes dobuma ieziešanai.
Nav ieteicams skalot muti ar dezinficējošiem līdzekļiem, kas satur alkoholu; labāk lietot vāju sodas vai sāls šķīdumu.
Par mutes sausuma problēmu vajadzētu izstāstīt savam ārstam, jo, iespējams, ir jāveic veselības pārbaude, lai pārliecinātos, vai sausums neliecina par kādu nopietnāku slimību, kas prasa adekvātu ārstēšanu.