Ar gripu biedē pamatoti; tā prasa milzīgus resursus
Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis uzsver, ka gripa ir nopietnākā no visām infekciju slimībām, jo tā laupa cilvēku dzīvības un prasa milzīgus – gan naudas, gan cilvēku – resursus. naudas, gan cilvēku resursus.
«Slimnīcas gripas sezonas laikā ir pārpildītas, un tie nav cilvēki tikai ar temperatūru, tie ir pacienti ar insultiem, infarktiem, nieru, aknu slimību paasinājumiem,» saka infektologs. Arī Latvijā daudzi iedzīvotāji ir riska grupā, kuriem saslimšana ar gripu var izraisīt smagas komplikācijas vai pat nāvi, taču vakcinācijas, kas var cilvēkus pasargāt no gripas, līmenis ir kritiski zems.
Pērn gripas vai tās radīto komplikāciju dēļ nomira 91 pacients.
To, ka gripa ir slimība ar smagām sekām, apliecina arī pagājušās gripas sezonas datu analīze. Ar gripu slimoja cilvēki visās vecuma grupās, visvairāk bērni vecumā no dzimšanas līdz 14 gadiem. Gripas izplatība bija līdzīga kā visās pēdējās trīs sezonās, taču gripas sekas - smagākas. Pērn gripas vai tās radīto komplikāciju dēļ nomira 91 pacients. Slimnīcā visas gripas sezonas laikā nonāca 2181 pacients ar gripu un 778 - ar gripas izraisītu pneimoniju. Visvairāk slimnīcā nonākuši tieši darbspējīgi iedzīvotāji. Gripas «ietekmi» apliecina arī ambulatoro un stacionāro ārstniecības pakalpojumu izmaksas, un tās ir augušas salīdzinājumā ar citām gripas sezonām. Gripas pacientu, arī ar komplikācijām, ārstēšana slimnīcās valstij izmaksāja sešus miljonus eiro, bet ambulatorā veselības aprūpē - ap četri miljoni eiro.
«Gripa ir nopietnākā infekciju saslimšana, to pierāda vairāki pētījumi, jo tā laupa dzīvības, kā arī būtiski ietekmē to pacientu veselību, kuri gripas sezonā nonāk slimnīcā ar citu veselības problēmu, bet inficējas ar gripu,» stāsta infektologs Uga Dumpis, «un šie cilvēki neslimo ar temperatūru, kad var dažas dienas padzert tēju un tā pāriet. Visas slimnīcas gripas sezonas laikā ir pārpildītas, tie ir cilvēki ar insultiem, infarktiem, nieru un citu slimību saasinājumiem. Arī tas ir pētījumos pierādīts, ka gripa izraisa insultu. Latvijā ir augsti mirstības rādītāji ar sirds slimībām, un ir pilnīgi skaidrs, ka gripa šos rādītājus ietekmē.» Gripa ir nopietna saslimšana grūtniecēm, kas ietekmē ne tikai sievieti, bet arī bērnu.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atgādina, ka mirušo skaits gripas dēļ aizvadītajā sezonā bija lielāks, galvenokārt tie bija cilvēki ar hroniskām saslimšanām, visbiežāk - asinsrites saslimšanām (71 procents), centrālās nervu sistēmas saslimšanām (36 procenti), nieru slimībām (28 procenti), kā arī aptaukošanos (21 procents). Tomēr J. Perevoščikovs uzsver, ka mirušo pacientu vidū ir arī cilvēki bez jebkādām hroniskām slimībām. 16 pacientu nomira no gripas, ar ko inficējās tieši slimnīcā no citiem pacientiem vai mediķiem. «Tas apliecina to, cik svarīga ir vakcinācija - gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri ir riska grupās, gan mediķiem, kuri ikdienā ir kontaktā ar visdažādākajiem pacientiem,» saka epidemiologs. Diemžēl Latvijā pat tajās iedzīvotāju grupās, kurām ir īpaši ieteicams saņemt pretgripas poti un kur valsts pilnībā vai daļēji kompensē vakcīnas izmaksas, vakcinēšanās ir zemā līmenī. Piemēram, tikai 6,7 procenti senioru vecumā virs 65 gadiem pagājušajā sezonā vakcinējās. Vakcinācija ir arī būtiska, jo ar gripu inficēts cilvēks pirmās 24 stundas neizskatās slims, bet inficē citus, tāpēc gan skolēni, skolotāji, gan mediķi, darba kolēģi gripu ļoti ātri nodod citiem.
