Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā

© depositphotos.com

Cilvēkiem, kuri ārstējas no vēža, tagad pieejams jauns vērtīgs informācijas avots – buklets Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā. Tajā lietišķi un saprotami izklāstīti fakti un sniegti uztura padomi, kas jāzina vēža pacientiem un viņu tuviniekiem. Buklets atrodams, apmeklējot interneta vietni onko.lv, bet par iespēju to saņemt drukātā formātā var interesēties pie sava ārstējošā ārsta.

«Organismam ir nepieciešams sabalansēts uzturs, kas nodrošina visas uzturvielas, lai tas spētu pilnvērtīgi strādāt. Slimības laikā tas ir vēl svarīgāk,» sacīts vienā no izdevuma sadaļām. «Ar veselīgu uzturu tiks nodrošinātas uzturvielu rezerves, kas stiprinās organismu, pasargās veselās šūnas no bojāejas terapijas ietekmē, atjaunos audus un uzturēs organisma imūnspējas, lai cīnītos pret infekcijām un citām slimībām. Pacienti, kam ir pilnvērtīga diēta, mazāk cieš no terapijas blaknēm, panes augstākas terapijas devas, un viņu ārstēšana norit labāk, jo organisms ir nodrošināts ar nepieciešamajām kalorijām un olbaltumvielām.»

Bukletā aplūkotas galvenās uzturvielu grupas, sniegti detalizēti ieteikumi par uzturu staru terapijas, ķīmijterapijas, imūnterapijas un mērķterapijas laikā, pastāstīts, kā novērst ar uzturu saistītās blaknes, kas rodas ārstēšanas laikā, iekļauta arī cita noderīga praktiska informācija.

Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, bukleta konsultants:

- Šajā izdevumā apkopota zinātniski pamatota informācija, izmantojot uz pierādījumiem balstītus avotus, un nedaudz skartas arī tādas tautā populāras lietas, kuras tā īsti pētījumos apstiprinātas nav. Gan staru terapijas, gan ķīmijterapijas laikā, gan pēcoperācijas periodā, gan citos ārstēšanas posmos ir brīži, kad organismam ir lielāks stress un lielāka vajadzība pēc atsevišķām uzturvielām. Uzturs nav vienīgais faktors, kas ietekmē cilvēku veselību, bet tam ir diezgan liela nozīme slimību profilaksē un ārstēšanā. Runa ir ne tikai par vēzi, bet arī par dažādām citām slimībām, kuru attīstību ietekmē gan ģenētiska nosliece, gan apkārtējās vides faktori, gan dzīvesveids. Ģenētisko noslieci mēs pagaidām nespējam mainīt; apkārtējās vides faktorus, tādus kā gaisa piesārņojums, sadzīves un darba apstākļi, varam mēģināt caurskatīt un optimizēt, bet ikdienas paradumi, tajā skaitā arī uzturs, ir mūsu pašu ziņā - vai tas ir pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs, vai pietiek vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un citu vielu grupu, kurām ir aizsargājoša nozīme gan pret brīvo radikāļu nodarītiem postījumiem, gan visādiem citādiem faktoriem, kas mūsu organisma veselību var sašķobīt. Uzturs ir ne tikai kaloriju un enerģijas avots, bet arī būvmateriālu piegādes avots organismam.

Dr. Laila Meija, asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedrā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas diētas ārste, viena no grāmatas autorēm:

- Uzturs ietekmē ārstēšanas procesu. Ja ir nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs, tad ārstēšanas efektivitāte ir zemāka, ir vairāk blakusefektu, nemaz nerunājot par sliktāku dzīves kvalitāti. Strādāju slimnīcā, tostarp ar smagi slimiem cilvēkiem, kā arī sniedzu konsultācijas ambulatori, un esmu pārliecinājusies, ka cilvēku interese par uztura jautājumiem ir ļoti liela. Protams, to visu skaidroju saviem pacientiem konsultācijās, taču līdz šim nebija latviešu valodā uzrakstītu ieteikumu. Ļoti labi, ka šī informācija tagad ir visiem pieejamā formātā. Līdz šim adekvātu informāciju patstāvīgi atrada galvenokārt tie, kuri lasa angliski.

Jāuzsver, ka veselīga uztura ieteikumi, kas jāņem vērā, lai vēzis neattīstītos, nav tie paši, kas jāievēro ārstēšanas procesā, kad pacienti var saskarties ar tādām nepatīkamām parādībām kā apetītes trūkums, garšas izmaiņas, vēdera pūšanās, slikta dūša, vemšana, caureja u.c. Tur nepieciešami specifiski ieteikumi un individuālas konsultācijas.

Jāteic, ka arī mediķi ne vienmēr novērtē, cik šis aspekts ir svarīgs un ka tas ir jāņem vērā jau pirms ārstēšanas uzsākšanas, nerunājot par to, ka daudzi blakusefekti un problēmas rodas tieši ārstēšanās laikā. Gatavojot šos ieteikumus pacientiem, maksimāli izmantojām tādus produktus, kas mums ir pieejami. Kā redzams no izmantoto avotu saraksta, informāciju esam smēlušies arī no to valstu mediķu pieredzes, kur diētas ārstu un uztura speciālistu iesaistīšanās onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir ikdienas prakse.

Pirms terapijas ir svarīgi novērtēt, vai pacienta uzturs atbilst pilnvērtīga veselīga uztura principiem, respektīvi, vai organisms saņem visas nepieciešamās uzturvielas, vai nav uzturvielu deficīts, ir jānovērtē ķermeņa uzbūve, svara izmaiņas un citi rādītāji. Tad var izvērtēt, kuram pacientam ir vienkārši padomi nepieciešami, kuram vajag papildus zondes barošanu vai barošanu vēnā. Eiropas valstīs pieņemtajās vadlīnijās paredzēta pat situācija, kad ir jāatliek operācija, ja cilvēks ir dziļā malnutrīcijā - novājināts, stipri zaudējis svaru, un ir jāpanāk svara pieaugums, lai varētu operēt. Mums šādas sistēmas trūkst. Ja cilvēks guļ slimnīcā un tur ir diētas ārsts, tad viņa konsultāciju var saņemt bez speciālas maksas, bet ambulatoras konsultācijas pieejamas tikai par maksu, un tas ir nepareizi, jo uzturs ir būtiska ārstēšanas daļa. Esmu par šo jautājumu runājusi arī Veselības ministrijā, bet pagaidām risinājuma nav.

Kad trūkst adekvātas, profesionālu mediķu sniegtas informācijas, cilvēki ļoti daudz meklē internetā dažādas kvalitātes informāciju un reizēm kaitē sev ar nepamatotiem uztura ierobežojumiem, sāk lielos daudzumos lietot uztura bagātinātājus un kaut kādus «mistiskus» produktus, kas nenāk par labu un var pat pasliktināt situāciju. Tā ir vēl viena Latvijā ļoti izplatīta tendence, kas arī aplūkota šajā grāmatā. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc onkoloģijas pacientu aprūpē vajadzētu būt arī diētas ārstam komandā ar uztura speciālistiem. Citās valstīs esmu redzējusi, ka pacientu vispirms novērtē dietologs, kurš sniedz norādījumus, ko tālāk īstenot palīdz uztura speciālists, bet ārsts vajadzības gadījumā tos atkal koriģē.

Der zināt!

Pilnvērtīgs uzturs audzēja terapijas laikā palīdz:

* justies labāk

* mazināt nogurumu

* nodrošināt spēku un enerģiju, lai uzveiktu slimību

* saglabāt optimālu svaru un uzturvielu rezerves vai vismaz samazināt svara zudumu

* atvieglot terapijas izraisītās blaknes un līdz ar to mazināt terapijas pārtraukšanas risku spēcīgu blakusefektu dēļ

* mazināt infekcijas slimību risku

* ātrāk atveseļoties

Vispārīgi uztura ieteikumi vēža ārstēšanas laikā:

* Iekļaujiet uzturā produktus, ko līdz šim neesat lietojuši - terapijas laikā tie jums varētu garšot.

* Lietojiet dažādus augu valsts produktus, gaļas vietā pāris reižu nedēļā ēdiet pākšaugus: pupiņas, zirņus, lēcas.

* Dienā apēdiet vismaz divarpus porcijas augļu un dārzeņu, ieskaitot citrusaugļus un tumši zaļas krāsas lapu un tumši dzeltenas krāsas dārzeņus. Krāsaini dārzeņi, augļi un citi augu valsts produkti satur daudz dabisku veselību veicinošu vielu (porcijas piemērs: viens vidēja lieluma auglis vai dārzenis, tase sasmalcinātu augļu un dārzeņu, viena glāze svaigi spiestas sulas).

* Uzturā ierobežojiet dzīvnieku valsts produktus ar augstu tauku saturu (treknu gaļu, sviestu, krējumu). Pagatavojiet maltīti, izmantojot gatavošanas veidus, kam nav nepieciešams liels tauku daudzums, piemēram, vārīšana, sautēšana, tvaicēšana, gatavošana cepeškrāsnī.

* Stingri ierobežojiet vai labāk vispār neēdiet sālītus, kūpinātus un žāvētus produktus.

* Ēdiet pietiekami, lai saglabātu normālu ķermeņa svaru, veiciet nelielas fiziskas aktivitātes katru dienu. Nelielas svara pārmaiņas ārstēšanas laikā ir pieļaujamas.

* Saņemot vēža terapiju, bieži ir blaknes, kas neļauj uzņemt pilnvērtīgu uzturu, turklāt bieži ir nepieciešamas papildu olbaltumvielas un kalorijas. Ir situācijas, kad uzturs jāmodificē, piemēram, jāpievieno olbaltumvielas saturoši produkti, mērces vai jāizvēlas uzturs ar zemu šķiedrvielu daudzumu, vai papildus nepieciešams uzņemt šķidrumu. Konsultējieties ar ārstu vai uztura speciālistu.

Nepaļauties uz «īpašajām diētām»

Lai gan ir pierādījumi, ka veselīgs uzturs mazina onkoloģisko slimību risku, nav apstiprināts, ka būtu kāda īpaša diēta, kas izārstētu ļaundabīgos audzējus. Tomēr uzturs var būtiski sekmēt ārstēšanos. Minamas dažas diētas, kas nav atzītas par efektīvām onkoloģisko slimību ārstēšanā.

* Nav pierādījumu par veģetārisma (uzturā nelieto gaļu) un vegānisma (uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, arī pienu un medu) pozitīvu ietekmi uz atveseļošanās procesu. Ieteicams nelielos daudzumos uzturā lietot gaļu, zivis un olas, kas ir vērtīgi olbaltumvielu, dzelzs un citu vielu avoti organismā.

* Ketogēnā jeb keto diēta (ļoti maz ogļhidrātu, daudz tauku, nedaudz olbaltumvielu). Tās piekritēji apgalvo, ka, nesaņemot cukuru, vēža šūnas tiekot badinātas. Ketogēnai diētai ir pierādīta efektivitāte dažu slimību, piemēram, epilepsijas, gadījumā, bet nav apstiprināts efekts onkoloģisko slimību ārstēšanā.

* pH diēta - sārmainas vides radīšana organismā, kas kavējot audzēja attīstību, proti - nelietot produktus, kas sekmē skābu vidi organismā, piemēram, pilngraudu maizi, rupjmaizi, pienu, sviestu, svaigi spiestu augļu sulu, termiski apstrādātus dārzeņus, bet pastiprināti lietot sārmainus produktus (ziedkāpostus, Kajennas piparus, puravus, melnos rutkus, kivi, greipfrūtus, kviešu asnus, citronus un laimus, spinātus, melones, tomātus).

* Gērsona terapija ir īpašs uztura režīms, kas sola attīrīt organismu, uzlabot imūnsistēmu, stimulēt vielmaiņu un atbrīvot no slimībām, pat no ļaundabīga audzēja. To izveidojis Vācijā dzimis Amerikas ārsts Makss Gērsons pagājušā gadsimta 30. gados. Tā paredz svaigu, neapstrādātu, bioloģiski audzētu augļu un dārzeņu sulu iekļaušanu uzturā, mazina sāls daudzumu, uztura bagātinātāju - kālija, B12 vitamīna, vairogdziedzera hormona, aizkuņģa dziedzera fermentu lietošanu un aknu attīrīšanu ar kafijas klizmām. Šai terapijai nav pierādīts efekts vēža ārstēšanā un novērots daudz nevēlamu reakciju - gripai līdzīgi simptomi, apetītes zudums, garšas izmaiņas, svīšana, vājums, reibonis, aukstumpumpas, drudzis, vēdera sāpes, caureja un vemšana. Kafijas klizmas var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus, nopietnas infekcijas, atūdeņošanos, kolītu un aizcietējumus.

Mazliet par uztura bagātinātājiem

Nereti vēža pacienti vai viņu radinieki, izbijušies no smagās diagnozes, lielos daudzumos sāk gādāt uztura bagātinātājus, reizēm visai eksotiskus. «Pārtikas un veterinārais dienests negarantē uztura bagātinātāju lietošanas drošību,» sacīts bukletā, «un nav garantiju, ka šie preparāti tiešām satur uz iepakojuma norādītās vielas norādītajā daudzumā. Tajos var nebūt šo vielu, toties var būt citas, nenorādītas, vielas vai kaitīgi piemaisījumi. Tas nozīmē, ka nevarat būt pārliecināts, vai iegūsiet pozitīvu efektu vai arī tie var būt kaitējoši. Uztura bagātinātāji var mijiedarboties ar vēža terapiju. Ir daudzi pētījumi, kas apliecina, ka uzturvielas, piemēram, ar pārtikas produktiem uzņemti vitamīni, ir efektīvāki, nekā lietoti uztura bagātinātāju veidā. Tomēr var būt nepieciešamība uzturvielas uzņemt papildus. Par to jākonsultējas ar ārstējošo ārstu. Populārākie uztura bagātinātāji ir vitamīni (A, C, D, E), minerālvielas (kalcijs, selēns), nepiesātinātie tauki (omega 3, krila eļļa un omega 6) un citas vielas (zaļā tēja, likopēns, modificēts citrusaugļu pektīns). Lai gan 20. gadsimta 70. gados ir pētīta lielu C un A vitamīnu devu ietekme uz organismu, tomēr pašreiz tiek uzskatīts, ka pārāk liels jebkura vitamīna daudzums nav drošs pat veselam cilvēkam. Ja būs īpašas situācijas, kad nepieciešams kādu vitamīnu lietot papildus, to noteiks ārsts.»

Svarīgākais