Lolita Neimane atklāj, kādēļ un kā uzturā lietot zivis

© Depositphotos.com

Katrai paaudzei piemīt savs skatījums uz lietām, tostarp uz dažādiem produktiem. Daļa lasītāju vēl atceras laikus, kad ēdnīcās ceturtdiena bija obligātā zivju diena. Ja kādam zivis negaršoja (un daudziem tās patiešām negaršoja padomju sabiedriskās ēdināšanas izpildījumā), tad nācās steigties pusdienot, kamēr vēl pieejams vienīgais dežūrēdiens bez zivīm.

Šodien kāda jauna māmiņa ēdienu gatavošanai veltītā sociālo tīklu lapā jautā, kā pieradināt mazuli ēst zivis, ar ko sākt, lai bērnam rastos pozitīvs iespaids par šo vērtīgo produktu. Un pretī saņem gan ieteikumus no citu māmiņu pieredzes, gan ņirgas no ciniskiem tēvočiem, gan bažīgus prātojumus par to, ka zivis taču zvejo piesārņotos ūdeņos.

Par to, kas zivīs vērtīgs, kā tās izvēlēties un kā sagatavot veselīgā veidā, - saruna ar dietoloģi Lolitu Neimani.

- Lai gan zivis vienmēr atzītas par vērtīgu produktu, daļa cilvēku padomju laiku ēdnīcu zivju dienas atceras ar nepatiku...

- Toreiz bija pavisam savādāka situācija, zivis bija ļoti lētas un varbūt mēs tās nenovērtējām. Varbūt arī pagatavošanas veids nebija no labākajiem. Šobrīd tiešām kvalitatīvas svaigas zivs cena ir divreiz augstāka nekā gaļai, arī restorānos zivju ēdieni nav tie lētākie, un, ja zivs ir svaiga un labi pagatavota, tad tā ir vienkārši lieliska maltīte, kas neraisa nekādas asociācijas ar tiem laikiem. Šobrīd, manuprāt, neviens vairs nav jāpārliecina, ka zivs ir labs un vērtīgs produkts. Arī es pati tajās retajās reizēs, kad ēdu ārpus mājas, vienmēr izvēlos zivi. Pēdējā laikā man zivis gribas arvien biežāk, bet ir divas problēmas: tās ir diezgan dārgas un ne visur ir pieejamas augstākajā kvalitātē, arī dažādību varētu vēlēties lielāku. Lielveikalos galvenokārt piedāvā lasi, kas man nav pirmā izvēle.

- Kādas ir galvenās vērtīgās uzturvielas, ko satur zivis?

- Zivis pieskaitāmas pie olbaltumvielu avotiem līdzīgi kā, piemēram, gaļa, piena produkti vai olas. Taču atšķirībā no tiem zivis nesatur piesātinātos taukus, bet satur omega-3 nepiesātinātās taukskābes, par kuru labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību sabiedrība ir diezgan labi informēta. Īpaši bagātas ar omega-3 taukskābēm ir treknās zivis, tādēļ tās iesaka ēst vismaz divreiz nedēļā.

- Vai par veselīgiem zivju produktiem var uzskatīt arī zivju pirkstiņus, zivju burgerus vai konservus?

- Zivju konservi noteikti nebūs primārie. Zivij jābūt labi pagatavotai, un šeit es nedomāju lielā eļļas daudzumā ceptas zivis, kas panētas mīklas «kažociņā». Iesaku maksimāli maz izvēlēties rūpnieciski ražotus zivju konservus un pusfabrikātus.

- Kā ar kūpinātām zivīm?

- Kūpināt var ļoti dažādi, katram kūpinātājam ir savi paņēmieni, bet kopumā, cik nu Latvijā par šo jautājumu ir veikti pētījumi, tiek atzīts, ka situācija ir apmierinoša. Jebkurā gadījumā nevajag ēst kūpinātu zivju ādu, un vēl - jāņem vērā, ka tās mēdz būt ļoti sāļas. Auksti kūpinātajās zivīs gandrīz vienmēr sāls būs vairāk nekā karsti kūpinātajās. Taču esmu arī pati kūpinājusi zivis un zinu, ka ir iespējams sāli praktiski vispār nelikt klāt. Protams, tad zivs nav uzglabājama ilgi, bet tūlītējai lietošanai tāda ir pat ļoti laba. Ir cilvēki, kuri regulāri pasūta saviem pastāvīgajiem kūpinātājiem zivis ar mazāku sāls daudzumu.

- Kā rīkoties vecākiem, ja viņi grib, lai bērns labprāt ēstu zivis?

- Maziem bērniem ir ieteicama malta zivs, jo ir ļoti svarīgi, lai viņiem nenāktos piedzīvot nepatīkamo sajūtu, ko var radīt rīklē nonākusi asaciņa. Daudziem tas rada paliekošu iespaidu uz mūžu, un viņi vairs zivis neēd. Bērnam var piedāvāt, piemēram, labi pagatavotas līdakas kotletes. Labāk nevajag viņam pasūtīt zivi, ja ēdat ārpus mājas, sabiedriskajā ēdināšanā. Pat filejā reizēm var gadīties pa asakai. Ja tomēr gribat dot viņam zivs fileju, tad jābūt pārliecībai, ka asaku tur patiešām nebūs. Bērns atšķirībā no pieauguša cilvēka nepratīs asaku vienkārši izspļaut. Starp citu, arī pieaugušie to uztver stipri atšķirīgi, daži ļoti baidās sajust asaku. Man personīgi tas tā nav un līdz šim nav gadījies nevienu asaku norīt.

- Daudz tiek runāts arī par to, ka zivis no apkārtējās vides uzņem piesārņojumu...

- To diemžēl nevar noliegt. No vienas puses, mēs zinām, ka zivis ir labs un veselīgs produkts, no otras puses - ir bažas par piesārņojumu. Makšķernieki zina teikt, ka gadās noķert arī slimas, parazītu apsēstas zivis. Vistīrākās zivis varētu būt tās, kas dzīvo upēs, saldūdenī. Baltijas jūra ir piesārņota, tāpēc arī grūtniecēm iesaka uzturā ierobežot jūras zivis ar domu, ka bērna organisms daudz jūtīgāk uzņems piesārņojumu. Tomēr gribētos ticēt, ka, iegādājoties zivis legālās tirdzniecības vietās, tās ir pārbaudītas un atbilst pieļaujamajām normām. Brīžiem cilvēki pārāk iespringst uz šo momentu, un tad ir tāda sajūta, ka vispār neko nevar ēst, jo kā var zināt, ar ko tas dzīvnieks ir barots, ar ko tas augs ir miglots un vai augļi nav ievākti šosejas malā. Nepamatotas «panikas lēkmes» ik pa brīdim izraisa arī internetā parādījušās filmas par to, kādos briesmīgos apstākļos zivis audzētas. Te jāsaprot, no kurienes tās filmas ir nākušas, vai aiz tām neslēpjas elementāra konkurences cīņa. Neskatoties uz to, tomēr gribētu teikt, ka zivis jālieto uzturā. Daļai cilvēku liekas, ka pie mums vispār neko nepārbauda un te ir kaut kāda banānu republika - tā jau nav.

- Kādiem zivju pagatavošanas veidiem vajadzētu dot priekšroku?

- Manuprāt, visvērtīgākais gatavošanas veids ir cepšana cepeškrāsnī. Iztīrītu zivi tur var cept ar visu ādu (zvīņas gan jānotīra) stikla pannā, folijā vai cepamā traukā bez eļļas, bez sāls. Garšvielas es lieku minimāli, varētu pat teikt - nelieku nemaz. Piemēram, nesen gatavoju Nīlas asari un saidu. Katrai šai zivij ir ļoti maiga sava garša, bet garšvielas vai citronu sula to tikai nomāktu. Varbūt var uzkaisīt nedaudz piparu, bet kopumā man patīk pašas zivs garša. Arī labā restorānā, gatavojot zivis, parasti tiek lietots minimāls garšvielu daudzums, bet citrona vai laima šķēlīte ir šķīvja maliņā - vari to izmantot vai neizmantot. Protams, var kādreiz cept zivi arī uz pannas, bet tad nelielā temperatūrā, ar nelielu taukvielu daudzumu. Nespēju iedomāties, ka varētu to mērcēt olā un miltos.

- Tradicionāli olā un miltos vai tikai miltos pirms cepšanas mēdzam apviļāt reņģes. Ja reiz tās gatavo, tad nereti lielākā daudzumā, lai paliktu arī marinēšanai. Kā rīkojaties jūs?

- Reņģes man ļoti garšo, un, ja es pie tām tieku, tad iztīru un salieku cepeškrāsnī uz cepamā papīra, un tās tur labi sacepas, atkrīt lielā ņemšanās ap pannu, arī māja mazāk ož. Zivis var reizēm arī marinēt - kāpēc ne, dažādība nāk par labu. Es nesen marinēju saidu. Pilnīgi noteikti izvēlos tomātu pastu, nevis kečupu, sasutinu tajā sīpolu, burkānu, piparus un tad karstajā masā lieku iekšā zivi, atdzesēju un lieku traukā ledusskapī.

- Ko pasniegt piedevās pie zivs?

- Man vislabāk patīk sautēti dārzeņi vai kartupeļu biezenis. Īpaši nav favorīti rīsi, bet, ja kādam garšo, kāpēc ne, vai, teiksim, kāds paeljas tipa ēdiens. Dažkārt cilvēkiem ir aizspriedumi pret kartupeļiem, bet mūsu platuma grādos kartupelis ir vērtīgs, tur ir gan olbaltumvielas, gan C vitamīns. Tiesa, cukura diabēta pacientiem kartupelis nav pirmā izvēle, sevišķi kartupeļu biezputra, jo tai ir augsts glikēmiskais indekss, bet nav jau tā, ka Latvijā pusei iedzīvotāju būtu diabēts. Makaroni ir pēdējais, ko izvēlos, lai gan tad, kad esmu Itālijā, tie man garšo. Bet vienkārši novārīti makaroni ar kečupu nav manā gaumē. No veselības viedokļa nav slikti pilngraudu makaroni. Tos ēdot, tiešām jūt, ka ir sāta sajūta.

- Vai veselīgs ēdiens ir zivju zupa?

- Zupas vispār pēc būtības ir ieteicamas, zivju zupa arī. Man ļoti patīk arī bujabēze, kas, varētu teikt, ir tāda soļankas variācija. Receptes var būt ļoti dažādas. Tie, kuri dodas dabā, makšķerē un uz ugunskura vāra zivju zupu, zina, cik burvīgi tā garšo. Klasiskās sastāvdaļas ir kartupelis, burkāns, zaļumi, sīpols. Var pievienot krējumu - tas atkarīgs no katra gaumes. Es nelieku, jo man jau kopš bērnības šķiet, ka krējums visas zupas padara vienādas.

- Kā rīkoties, ja rodas vajadzība zivis sasaldēt, piemēram, kādam makšķerniekam gadījies lielāks loms? Kas jāievēro, gatavojot saldētu zivi?

- Zivs katrā ziņa ir jāiztīra, jānogriež galva un aste, jāsadala saldēšanai paredzētos maisiņos tādās porcijās, ko varēs izlietot vienā reizē. Ja saldētu zivi iegādājas veikalā, jāpievērš uzmanība tam, lai gabaliņi būtu atsevišķi, nevis sasaluši kopā vienā ledus blāķī. Saldēta zivs jāatlaidina laikus, novietojot ledusskapī, nevis īsi pirms lietošanas liekot karstā ūdenī. Šķidrums, kas iztek atkausējot, ir jānolej, ja nu vienīgi zupai to varbūt varētu pievienot. No saldētām zivīm visbiežāk izvēlos tilapiju, jo tai ir tāda struktūra, kas neizjūk. Ir arī tādas zivis, no kurām iznāk putra, piemēram, man tā ir gadījies ar saldēto heku.

- Vai ir iespējams sevi motivēt ēst zivis, ja tās negaršo?

- Diezgan grūti kaut ko darīt, ja cilvēks to ieņēmis galvā, varbūt bērnībā aizrijies ar asaku vai bērnudārzā ticis piespiests ēst zivi. Ja viņš pats grib situāciju mainīt, iedvesmai var palasīt par zivju vērtīgajām īpašībām un varbūt pārdomāt. Omega-3 taukskābes var uzņemt arī kapsulās vai šķidrā veidā. Ir, protams, cilvēki, kuri nemūžam neēdīs zivis, bet, no dietologa viedokļa, zivis ir ļoti vērtīgas.

Svarīgākais