Mamogrāfiju vēlas padarīt labāku: valstij ir plāns
Par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un kontroli atbildīgās valsts iestādes kopā ar Veselības ministriju pārbaudīja 26 krūts izmeklējuma jeb mamogrāfijas veicējus, atklājot virkni problēmu. Tiesa, tādi pārkāpumi, lai kāda ārstniecības iestāde būtu jāslēdz, netika atklāti, taču, izvērtējot pārbaužu rezultātus, izstrādāts plāns uz vairākām lappusēm, lai mamogrāfijas izmeklējumu padarītu pieejamāku, kvalitatīvāku un saprotamāku arī pacientiem. Veselības ministre Ilze Viņķele, secinot, ka sievietēm ir tiesības saņemt kvalitatīvu krūts izmeklējumu, pieļauj, ka nākamgad līgums par mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu tiks slēgts ar mazāku pretendentu skaitu.
Veselības inspekcija pārbaudes laikā secināja, ka nepieciešams uzlabot mamogrāfijas procesa kvalitāti, tajā skaitā mamogrāfijas pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina kvalitatīvāka kontrastaina attēla iegūšana, kvalitatīva attēla apraksta iegūšana, divu radiologu neatkarīgs attēla izvērtējums, kvalitatīva pacienta informēšana. Mamogrāfija ir krūts vēža skrīninga izmeklējums, uz kuru izsūta uzaicinājuma vēstules sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.
Veselības ministre I. Viņķele stāsta, ka no pārbaudītajām 26 iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātu mamogrāfiju, padziļināti izpētīja deviņu pakalpojuma sniedzējus. «Mērķis bija pārbaudīt, cik kvalitatīvs ir šis pakalpojums, lai nebūtu tā, ka valsts tam piešķir naudu, bet rezultāts nav tāds, kādam tam jābūt un kādu mēs ceram saņemt,» skaidro I. Viņķele. «Diemžēl virknē iestāžu konstatētas problēmas, kuras mēs varam nosaukt par tipveida. Viena no tādām ir neatkarīgi no iekārtas vecuma, ar kuru veic mamogrāfiju, proti, attēls ir nekvalitatīvs. Otra problēma, ka ne visos gadījumos speciālists prot šo attēlu nolasīt. Neprecīzi nolasītie izmeklējuma attēli vairāk bija saistīti ar hiperdiagnostiku, proti, norādīts uz aizdomām izmeklējumā, ka speciālists kaut ko ir saskatījis, un tad iedomājieties to baiso sajūtu pacientes pusē. Protams, labāk, ka beigās izrādās, ka tas nav ļaundabīgs audzējs, tomēr pārdzīvojumi ir smagi.» Konstatēts, ka arī noteikums, ka mamogrāfijas izmeklējuma attēlu lasa divi radiologi, nezinot, kurš pirms tam lasījis pirmais un devis rezultātu, nedarbojas, tas ir, attēlu nevērtē divi neatkarīgi speciālisti, kas arī būtiski varētu mazināt kļūdas diagnostikā. «Šis nepārprotami mums bija trauksmes zvans rīkoties, un mēs noorganizējām sanāksmi ar speciālistiem, lai izveidotu rīcības plānu,» saka ministre.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietas izpildītāja Andra Valdmane pastāstīja, ka pirmā lieta, ko varēja mainīt kopējā sistēmā, bija nodrošināt, lai būtu skaidri redzams, ka veselības aprūpes iestādes izpilda prasību par divu radiologu piedalīšanos mamogrāfijas rezultātu izvērtēšanā. Ir ieviests speciāls kods, pēc kura var redzēt, kad un kāds atzinums ir dots mamogrāfijā veiktajai pārbaudei. «Pašlaik ir izsekojams, kurš speciālists skatījies pirmais un kurš skatījies otrais, tāpēc šīs prasības neievērošanas risks, mūsuprāt, ir samazināts līdz minimumam,» paskaidro A. Valdmane. Viens no virzieniem, kurā nepieciešami uzlabojumi, ir radiologu un radiologu asistentu zināšanas kvalitatīvu mamogrāfijas attēlu iegūšanai un kvalitatīva attēla aprakstīšanai. Piesaistot Eiropas struktūrfondu finansējumu, šiem speciālistiem būs apmācības. «Ļoti svarīgi, lai šī izmeklējuma - mamogrāfijas izmeklējuma - attēlu visi speciālisti aprakstītu pēc vienotiem kritērijiem, lai citam mediķim, redzot šo aprakstu, būtu skaidrs, ko radiologs ir atklājis, tāpēc mēs ceram, ka šīs apmācības palīdzēs to sakārtot,» saka A. Valdmane.
«Šīs pārbaudes apliecināja, ka kvalitāti var nodrošināt tikai pie noteikta apjoma,» uzsver I. Viņķele. «Ja radiologs skatās piecas mamogrāfijas gadā, vienalga, kā mēs viņu apmācām, viņš, nesaskaroties ar konkrētām pacientēm, viņu izmeklējumiem, nespēs sniegt kvalitatīvu izvērtējumu. Šis ir kārtējais apliecinājums tam darbam, ko uzsākusi Veselības ministrija, pārskatot, kur un kādus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz reģionos. Šim darbam ir jāturpinās konsekventi. Uzskatu, ka mums nav jāizliekas, ka varam visā valstī nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu pakalpojumu. Domājam, kurās vietās mēs varam to nodrošināt, strādājam pie tā, kā pakalpojumā ietvert arī sieviešu aizvešanu uz pakalpojumu, lai ikviena sieviete varētu nokļūt uz izmeklējumu. Beidzam uzturēt ilūziju reizēm pat par kaitīgu pakalpojumu. Šī ir arī viena no atziņām pēc šī izvērtējuma.» Pēc pārbaudēm nevienai ārstniecības iestādei, kas pašlaik veic mamogrāfiju, nav liegts to turpināt, un tāda situācija saglabāsies līdz pat šā gada beigām, kad noslēdzas līgums ar valsti. I. Viņķele pieļauj, ka, slēdzot nākamo līgumu, prasības būs augstākas. Lai nebūtu nekvalitatīvu pakalpojumu, visticamāk, mamogrāfijas sniedzēju skaits samazināsies.
Šajā veicamo pasākumu plānā par skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu iekļauti arī pasākumi komunikācijas uzlabošanai ar pacientēm. Nacionālais veselības dienests pašlaik izstrādā algoritmu saziņai ar pacienti - kā uzrunāt, kā paziņot, lai mazinātu bailes par skrīninga izmeklējumu, par tā rezultātu. Nereti sievietes nemaz neatnāk pēc izmeklējuma rezultātiem - iespējams, nav sapratušas, kur jāatnāk, iespējams, baidās. Būtiski arī, lai pacientes pēc mamogrāfijas skrīninga vienmēr saņemtu atgriezenisko saiti par turpmāk nepieciešamajiem izmeklējumiem vai turpmāko rīcību.
