«Šī krīze ļoti spilgti izgaismo visus tos trūkumus, kas veselības sistēmā krājušies gadu gaitā, piemēram, nepietiekamos cilvēkresursus. Latvijas medicīna ilgstoši ir pastāvējusi no tā, ka cilvēki strādā vairākās darba vietās, kam šodienas apstākļos var būt ļoti augsta cena,» pēc tikšanās ar Valsts prezidentu atzina Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, arī Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
Šo problēmu Covid-19 epidēmijas laikā aktualizējusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka «augsts risks jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatībai ir mediķu migrācija starp ārstniecības iestādēm». To mediķi dara, lai varētu nopelnīt, bet medicīnas iestādes - lai «lāpītu mediķu trūkumu». «Šobrīd skaudrāk nekā jebkad iezīmējas posts, ko rada nepietiekams veselības finansējums,» secinājusi ministre. Pašlaik ir zināms, ka ar Covid-19 inficējušies 14 veselības aprūpes darbinieki. Par vairākiem saslimšanas gadījumiem Neatkarīgā informējusi - saslimušie mediķi ir gan Rēzeknes slimnīcā, viens ārsts Stradiņa slimnīcā, ambulatorās veselības iestādēs un zobārstniecībā. Par visiem saslimušajiem mediķiem konkrētāka informācija netiek sniegta, taču zināms, ka Rēzeknes mediķiem, kuriem testa rezultāti uz Covid-19 nebija nepārprotami, izmeklējumi tiks veikti vēlreiz. Mediķu saslimšana nozīmē ne tikai saslimušu cilvēku, tas nozīmē arī daudzas kontaktpersonas, kuras jāizmeklē, tostarp kolēģi - mediķi, kuriem jāpaliek divas nedēļas karantīnā, kas šajos apstākļos ir ļoti liela problēma.
Mediķu cilvēkresursu problēmu un kopumā klīnisko universitāšu slimnīcu gatavību Covid-19 ar Latvijas lielo slimnīcu asociāciju pārrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits. Slimnīcu vadītāji - bez Bērnu slimnīcas vadītāja Valta Ābola, arī Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš un Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis - apliecināja, ka slimnīcas ir gatavas - atjaunoti individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi, organizētas apmācības un simulācijas, iespēju robežās pacientiem nodrošinātas attālinātas ārstu konsultācijas. «Tas, cik Latvijas slimnīcas ir gatavas Covid-19 krīzes situācijai, šoreiz ir tikai daļēji atkarīgs no pašiem mediķiem un slimnīcām,» uzskata asociācijas vadītājs Valts Ābols. «Iznākums būs ļoti tieši atkarīgs no infekcijas izplatības scenārija, kura veidošanā līdzdalīgs var būt ikviens cilvēks Latvijā. Īpaši būtiski ir nodrošināt aizsardzības līdzekļus un testēšanas iespējas.» Vienlaikus slimnīcas vadītājs atzina, ka šī krīze ļoti spilgti izgaismo visus tos trūkumus, kas sistēmā krājušies gadu gaitā - piemēram, nepietiekamos cilvēkresursus. Latvijas medicīna ilgstoši darbojas uz rezervēm - cilvēki strādā vairākās darba vietās, kam šodienas apstākļos var būt ļoti augsta cena. «Inficējoties mediķim, ne tikai ir risks pārnest infekciju, bet arī tiek ietekmēta veselības aprūpes nodrošināšana,» saka V. Ābols. «Covid-19 krīze ilustrē ar universitāšu klīniku stratēģisko lomu šādās situācijās, jo līdzās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram tieši slimnīcās norit aktīvākais sagatavošanās un pacientu vadīšanas darbs.» Pēc asociācijas vadītāja teiktā, pašlaik skaidri izgaismojas arī medicīnas nozares infrastruktūras trūkumi, nepietiekamās medicīnas tehnoloģijas un līdzšinējā taupība uz informācijas tehnoloģiju attīstības rēķina.
Pašlaik slimnīcās kopumā ārstējas 28 Covid-19 pacienti, no tiem 25 ar vidēju, bet trīs - ar smagu slimības gaitu. Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināts vēl 29 cilvēkiem, tātad kopumā valstī ar to saslimuši 376 cilvēki.