Pasmaidi! 1. aprīlī jāatrod par ko pasmieties

1. aprīlis taču ir Smieklu diena! Neraugoties uz drūmo un neziņas pilno situāciju, smieties joprojām ir veselīgi. Gan pilnā balsī rēkt, skatoties komēdiju, gan ķiķināt, lasot kādu smieklīgu grāmatu, gan vienkārši pasmieties pie sevis un pašam par sevi. Smiekli ir zāles pret daudzām kaitēm un jo sevišķi – pret spriedzi, ar kuru tik piesātināta mūsu ikdiena. Varbūt šoreiz iztiksim bez aprill, aprill klasiskajā nozīmē – bez apcelšanas, izjokošanas un mānīšanās, tam nudien nav īstais brīdis, bet var taču jokoties sirsnīgi un labsirdīgi.

Diez vai kādreiz pienāks laiki, kad ārsts pacientam dos norādījumu smieties, piemēram, vienu stundu rītā un vēl stundu vakarā, lai izārstētos no tās vai citas kaites, taču smieklu pozitīvā ietekme var palīdzēt dažādās ārstniecības jomās un uzlabot dzīves kvalitāti kopumā. Nevar noliegt, ka daudzi cilvēki pēc kārtīgas izsmiešanās jūtas labāk, tomēr nav īsti skaidrs, cik tālu to nosaka smieklu fizioloģiskais mehānisms un cik lielā mērā citas lietas, kas saistītas ar smiekliem - laba humora izjūta, pozitīva attieksme pret dzīvi, draudzīga un ģimeniska jautrība.

Protams, smiekli neatņem visas slimības kā ar roku, tomēr ir veikti gluži objektīvi pētījumi par to, ko labu smiekli spēj dot cilvēka veselībai.

Smieklu tūlītējais efekts

Labums, ko dod kārtīga izsmiešanās, kļūst redzams jau tūlīt. Smiekli ne tikai sniedz lielu garīgu atvieglojumu un palīdz izmest no prāta daudz drūmu lietu, bet iedarbojas uz ķermeni arī tīri fiziski:

* Kad cilvēks smejas, tiek nodarbināti sejas un ķermeņa muskuļi, paātrinās pulss, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās elpošana, aktivizējas asinsrite, audi saņem vairāk skābekļa. Smieklus pat var salīdzināt ar nelielu pavingrošanu: 10-15 minūšu ilga intensīva smiešanās ļauj sadedzināt 50 kilokaloriju. Tas gan nenozīmē, ka smiekli var aizstāt vingrošanu. Ir radītas terapijas, kur abas šīs lietas tiek kombinētas, lai panāktu vislabāko efektu.

* Smiekli palīdz atbrīvot visu ķermeni no saspringuma un padzen stresa hormonus. Smiešanās kalpo par palaidējmehānismu, kas sekmē endorfīnu - labsajūtas hormonu - izdalīšanos asinīs. Draiski smiekli vispirms it kā ātri uzkurina, bet pēc tam apdzēš stresa atbildes reakciju, vispirms paātrina sirdsdarbību un ceļ asinsspiedienu, bet pēc tam iestājas patīkama atbrīvojoša sajūta.

* Remdē vēdera sāpes, smaguma sajūtu un citus nepatīkamus simptomus vēdera apvidū. Smiekli var atvieglot gremošanas procesu. Veicinot asinsriti, tie ir labs līdzeklis pret stresa radītām vēdera problēmām.

* Stimulē iekšējos orgānus, veicina aktīvāku skābekļa uzņemšanu, stimulē sirds, plaušu un muskuļu darbību, kā arī palielina endorfīnu izdali smadzenēs. Endorfīnus sauc arī par laimes un prieka hormoniem un pat par cilvēka iekšējām narkotikām, tie mazina sāpes, nogurumu un izraisa labsajūtu

Efekts, kas sasniedzams ilgākā laikā

Regulāri sirsnīgi izsmejoties, cilvēks palīdz savam organismam. Pēc kāda laika viņš pārliecinās, ka smiekli:

* Daži pētījumi liek domāt, ka smiekli sekmē labāku imunitāti, jo veicina infekciju apkarojošo vielu līmeņa celšanos asinīs. Skumīgas, nomāktas domas iedarbina organismā ķīmiskās reakcijas, kas vēl vairāk veicina stresu un līdz ar to nomāc imunitāti. Savukārt labas un gaišas domas ļauj vieglāk atbrīvoties vielām, kas spēj cīnīties ar stresu un palīdz organismam tikt galā pat ar ļoti nopietnām slimībām. Atsevišķās klīnikās pasaulē smagi slimiem cilvēkiem tiek piedāvāts skatīties komēdijas un smieklīgus videomateriālus. Un ne velti visā pasaulē darbojas arī dakteri klauni.

* Remdē sāpes. Endorfīni, kuru produkcija pieaug smiešanās ietekmē, ir dabiski, paša organisma saražoti pretsāpju līdzekļi.

* Palielina apmierinātību ar dzīvi kopumā. Smiekli spēj kaut nedaudz atvieglot arī visgrūtākās dzīves situācijas. Piemēram, kādā pētījumā tika iesaistītas medicīnas māsas, kuras strādā palātās pie traumatoloģiskiem pacientiem kritiskā stāvoklī. Noskaidrojās, ka apmierinātākas ar savu darbu un dzīvi ir tās māsas, kurām piemīt humora izjūta un spēja veselīgi pajokot gan ar pacientiem, gan ar kolēģiem.

Kā attīstīt humora izjūtu

Skeptiķi domā, ka humora izjūta cilvēkam ir dabas dota un, ja kādam tās nav, tad nav, un viss. Psihoterapeiti gan uzskata, ka ikviens cilvēks var sev veidot un attīstīt humora izjūtu un pat noslīpēt to līdz izsmalcinātam līmenim, un tas ir pat vieglāk, nekā šķiet.

* Apzināti iekļaujiet smieklīgas lietas savā redzeslaukā. Atrodiet kaut vai dažus fotoattēlus, karikatūras vai komiksus, par kuriem esat smējušies paši vai to darījuši citi. Izvietojiet tos mājās, birojā un pat savā auto. Meklējiet smieklīgus video plašajās interneta dzīlēs.

* Smejieties, un pasaule smiesies līdzi ar jums. Centieties saskatīt komisko gan situācijās, kurās esat nonākuši paši, gan tajās, kas gadījušās apkārtējiem cilvēkiem, un jūs redzēsiet, ka stress atkāpjas.

* Domājiet pozitīvi. Katrā smieklīgajā situācijā mēģiniet saredzēt kaut ko pozitīvu un meklējiet domubiedrus, kuri rīkojas tāpat.

* Stāstiet anekdotes. Ja nevienu nezināt, pameklējiet žurnālos vai internetā. Nepalaidiet garām izdevību labsirdīgi paplēst jokus ar draugiem, kaut vai attālināti - caur telefonu, skaipu vai sociālajiem medijiem.

* Mācieties atšķirt labus jokus no sliktiem, tādiem, kas var būt ļauni un sāpināt citus cilvēkus. Smejieties, bet neapsmejiet.

Reizēm var smieties bez iemesla

Senāk to uzskatīja par muļķības pazīmi, bet šodien ir zinātniski pierādīts, ka ne tikai smadzeņu garoza ietekmē mīmikas muskulatūru, bet arī mīmikas muskulatūra ietekmē smadzeņu garozu. Sāciet smaidīt kaut vai māksloti, tad smadzeņu garoza uztvers mīmikas signālu un liks smaidīt jau no sirds. Pēc tam iesmejieties, sākumā - kaut vai piespiesti, un jau pēc brīža jūsu smiekli būs sirsnīgi, dabiski un aizrautīgi, tā ka arī citi smiesies līdzi.

Emocionālajai veselībai

Smieklus ar panākumiem izmanto psihoterapijā, kur pastāv speciālas metodikas. Bet, pat neko par tām nezinot un nemeklējot speciālistu palīdzību, cilvēki jau kopš seniem laikiem ievērojuši, ka sirsnīga izsmiešanās ļauj labāk tikt galā ar satraukumu, nervozitāti, dusmām un skumjām. Spēja uztvert dažādas negācijas ar veselīgu humoru ļauj paskatīties no malas uz šķietami bezcerīgu problēmu. Dzīvē ir atsevišķas smagas situācijas, kur patiešām nav, par ko smieties, bet vairāk ir tādu, kuras mēs paši dramatizējam, jo uztveram sevi pārlieku nopietni. Psihologi iesaka, saskaroties ar problēmu, kas šķiet šausminoša, pavaicāt sev dažus jautājumus: vai šīs problēmas dēļ patiešām ir vērts satraukties? Vai ir vērts satraukt citus? Vai tas noteikti ir svarīgi? Vai ir tik slikti? Vai situācija nav labojama? Vai tā ir tieši mana problēma? Tas var palīdzēt veidot reālistisku skatu uz notiekošo, saprast, ka ir apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt, saskatīt likteņa ironiju un pasmieties pašiem par sevi. Humora izjūta palīdz arī labāk pielāgoties dažādām dzīves situācijām un elastīgāk risināt problēmas, savukārt stress un pārmērīga nopietnība iedzen cilvēku strupceļā. Daži eksperti iesaka ņemt piemēru no bērniem, kuri tver dzīvi viegli, jautri un rotaļīgi - šādā noskaņā arī nopietnas problēmas var risināt radoši, aizrautīgi, ar interesi.

Attiecībām

Smiekli vieno cilvēkus. Kopīga smiešanās, dalīšanās ar citiem jautrajā un komiskajā palīdz stiprināt un uzturēt savstarpējās attiecības, kā mēdz teikt - piešķilt tām dzirkstelīti. Te ir runa gan par attiecībām ar mīļoto un citiem tuviem cilvēkiem, gan ar darba kolēģiem, gan draugiem un pārējiem, ar ko diendienā tiekamies. Cilvēks ar labu humora izjūtu, ap kuru allaž sprēgā jautrība un skan smiekli, pievelk citus, smiekli vārda tiešā nozīmē ir lipīgi. Humorpilna gaisotne vairo optimismu, palīdz vieglāk tikt pāri neveiksmēm, aizvainojumiem, pārpratumiem un kritikai, ļauj sekmīgāk risināt konfliktus un stiprināt komandas garu pat tad, kad nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem un grūtībām. Šādā atmosfērā var justies brīvāk, rīkoties radoši un spontāni, atmetot bažas un bailes, patiesāk paust savas emocijas. Smiešanās kopā ar citiem dod vēl lielāku pozitīvu efektu nekā smiešanās vienatnē.

Ja neesi nekāds jautrais

Smieties ir dabiski - to cilvēks sāk darīt jau zīdaiņa vecumā. Bet tie, kuru dzimtajās mājās neskanēja smiekli, var apgūt šo prasmi jebkurā mūža posmā. Sākt var kaut vai ar to, ka ik dienu ieplānot noteiktu laiku humoram un smiekliem. Ko darīt? Skatīties smieklīgas filmas un humora šovus, lasīt uzjautrinošas grāmatas, meklēt internetā anekdotes un stāstīt tās arī citiem, dauzīties ar bērniem un četrkājainajiem draugiem, uzdancot istabā mūzikas pavadībā vai galu galā vienkārši izdarīt kaut ko muļķīgu.

Smieklu priekšvēstnesis ir smaids. Arī tas, tāpat kā smiekli, ir lipīgs. Eksperti iesaka biežāk apzināti uzsmaidīt citiem - vienkārši tāpat, bez konkrēta iemesla. Ir vērts meklēt kaut vai attālinātu komunikāciju ar jautriem, bieži smejošiem un labsirdīgiem cilvēkiem, kuri spēj uz visu apkārt notiekošo paraudzīties no komiskās puses. Tāpat var rosināt citus, lai viņi pastāsta kādu joku vai smieklīgu gadījumu - lielākā daļa cilvēku labprāt dalās ar pārējiem.

Atziņas par smiekliem

* Smiekli - spēks, kam spiesti pakļauties arī šīs pasaules varenie.

Emīls Zolā, franču rakstnieks (1840-1902)

* Bērniem jau mazotnē ir jāiemāca nepiespiesti smieties, jo priecīga sejas izteiksme pakāpeniski pāriet iekšējā būtībā un rada priekpilnu, laipnu un labvēlīgu attieksmi pret visiem.

Imanuels Kants, vācu filozofs (1724-1804)

* Kurš smejas vienmēr - tas ir dumjš, kurš nesmejas nekad - tas ir nelaimīgs.

Tadžiku sakāmvārds

* Smieties ir labāk nekā raudāt. It sevišķi, ja nelīdz ne viens, ne otrs.

Ērihs Marija Remarks, vācu rakstnieks (1898-1970)

* Smiekli labāk saglabā mūsu saprātu nekā vilšanās un sarūgtinājumi.

Gotholds Efraims Lesings, vācu literāts un filozofs (1729-1781)

* Tikai smiekli ir tie, kas soda bez ļaunuma un stiprina visu labo bez raudulības.

Džordžs Bernards Šovs, īru rakstnieks un dramaturgs (1856-1950)

* Mēs jūtamies apmierināti, kad smejas par mūsu asprātību, taču ne tad, kad smejas par mūsu muļķību.

Džonatans Svifts, angļu - īru rakstnieks, satīriķis (1667-1745)

* Dienu var uzskatīt par zaudētu, ja jūs ne reizi neesat smējušies.

Viktors Igo, franču rakstnieks (1802-1885)