VESELĪBA. Daudziem trūkst pieskārienu

© Atis Ieviņš/ F64 Photo Agency

Sociālā distancēšanās un pašizolācija ne vienam vien cilvēkam likusi saprast, cik liela nozīme viņa dzīvē patiesībā ir pieskārieniem, secina Time.

Kad ilgāku laiku nevar sarokoties ar kolēģiem vai sirsnīgi apskaut draugus, ir sajūta, ka vājinās savstarpējā saikne, pieaug vientulība. Ar fizisku kontaktu starpniecību cilvēki jau gadu tūkstošiem pauž mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, atbalstu, draudzību, romantiskas jūtas. Pieskārienu trūkums spēj ietekmēt ne tikai emocionālo, bet arī fizisko pašsajūtu.

Ādā ir miljardiem šūnu, kas uztver pieskārienu sniegto informāciju, aktivizē noteiktas nervu struktūras, kas iesaistītas imūnsistēmas darbā, gremošanas procesu regulācijā un laba miega nodrošināšanā. Pieskārieni aktivizē arī tos smadzeņu apvidus, kas palīdz mums izjust līdzjūtību. Apskāvieni un citi draudzīgi tuvu cilvēku pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos organismā, tas mazina stresu un stiprina imunitāti. Šajos apstākļos, kad sociālās distancēšanās noteikumi ir stingri jāievēro, psihologi iesaka apskaut un samīļot vismaz tos, ar kuriem kopā diendienā dzīvojam. Lai gan saziņa videokonferencēs nevar aizstāt fizisku kontaktu, arī tā spēj zināmā mērā nodrošināt līdzīgu efektu. Organizējot darba kolektīva apspriedi tiešsaistē, vēlams sākumā 5-10 minūtes atvēlēt draudzīgai savstarpējai komunikācijai, parunāties par to, kā katram klājas un kā viņš jūtas, un tikai pēc tam ķerties pie darba lietām. Tas pats attiecas arī uz skolēniem, kuriem jāmācās attālināti. Palīdzēt var arī kopīga dziedāšana, dejošana vai jogas nodarbība tiešsaistē.

Svarīgākais