39% Latvijas iedzīvotāju zobus tīra tikai vienreiz dienā, 54% to dara divreiz dienā, 2% - trīsreiz dienā, bet 3% respondentu snieguši atbildi, ka zobus netīra vispār*. Savukārt zobu diegu katru vai gandrīz katru dienu lieto 17% iedzīvotāju, 3 līdz 4 reizes nedēļā to dara 8%, reizi nedēļā - 11%, pāris reizes mēnesī vai retāk - 14%, bet gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48%) zobu diegu nelieto vispār.
Mutes dobuma higiēna neaprobežojas tikai ar zobu tīrīšanu, jo tikai ar zobu birsti nav iespējams pilnībā iztīrīt zobu spraugas un noņemt tur esošo aplikumu. Šim nolūkam ir nepieciešams zobu diegs. Tas palīdz noņemt uzkrāto aplikumu starp zobiem un pie smaganām. Aplikums, kas krājas starp zobiem ilgākā laika periodā paaugstina kariesa attīstības risku. Jāsaprot, ka, nelietojot zobu diegu, pacienti veicina smaganu iekaisuma attīstību - tās kļūst jutīgas, asiņo, kā arī bieži iekaist. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse atgādina, ka, izvēloties zobu birsti, jāpievērš uzmanība sariņu cietības pakāpei - tai ir jābūt mīkstai. Pacienti, kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem, kairina smaganas, tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu tīrīšanas laikā nav jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet gan jātīra ar pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti. Pacientiem, kuriem jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta elektroniskā birste. Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām starpzobu spraugām zobārsti var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu.
D. Ķīse skaidro, ka neatkarīgi no vecuma zobārstu nepieciešams apmeklēt reizi 6 mēnešos, lai veiktu zobu pārbaudi un saņemtu profilaktiskās rekomendācijas, kas palīdz uzlabot vai uzturēt mutes dobuma higiēnu. Tāpat regulāras vizītes pie zobārsta ir nepieciešamas, lai kontrolētu agrīnos zoba bojājumus, ievērojot zobārsta ieteiktās profilaktiskās rekomendācijas.
Monitoringa rezultāti uzrāda kontrastainu ainu - 50% respondentu zobārstu apmeklē reizi gadā vai biežāk, 12% to dara reizi divos gados, 5% - reizi trīs gados, 4% - reizi četros gados vai retāk, 22% pie zobārsta dodas tikai tad, kad parādās sāpes, savukārt 5% zobārstu nav apmeklējuši vispār. Īpaši satraucošs ir rādītājs, ka teju gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pie zobārsta dodas tikai, kad jau ir parādījušās sāpes. D. Ķīse atgādina, ka regulāri un profilaktiski zobārstu apmeklējumi ir daudz nesāpīgāki. Turklāt jāņem vērā, ka lielā daļā gadījumu novēlota zobu ārstēšana ir saistīta augstām finansiālām izmaksām, kā arī liels zobu audu bojājums pasliktina zoba atjaunošanas prognozi, kas nereti noved pie zoba zaudējuma.
Lai arī zobārste D. Ķīse norāda, ka higiēnistu būtu ieteicams apmeklēt reizi sešos mēnešos, pētījuma rezultāti atklāj, ka tik bieži pie higiēnista dodas tikai 5% Latvijas iedzīvotāju. Reizi ceturksnī higiēnistu apmeklē 1%, reizi gadā pie higiēnista dodas 23% aptaujāto, reizi divos gados - 13%, reizi trīs gados vai retāk - 19%, savukārt higiēnistu nekad nav apmeklējuši 33% Latvijas iedzīvotāju. Speciāliste skaidro, ka higiēnista apmeklējums ir būtisks zobakmens, cietā aplikuma un kafijas un tabakas pigmentu noņemšanai. Tomēr jāņem vērā, ka katrs pacients ir individuāls un higiēnas līmenis var ievērojami atšķirties. Tādēļ higiēnists, ņemot vērā pacienta individuālās mutes higiēnas īpašības, var noteikt arī biežākas vizītes, piemēram, reizi 3 līdz 4 mēnešos, savukārt, ja mutes higiēna ir labā līmenī un pacients cītīgi tīra zobus, higiēnista apmeklējuma biežums varētu būt reizi gadā.
Aptaujas rezultāti parāda tendenci, ka lielākas rūpes par zobu veselību kopumā izrāda sievietes un jaunieši. Sieviešu vidū zobārstu vismaz reizi gadā apmeklē 56%, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 43%. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 65% pie zobārsta dodas vismaz reizi gadā, kamēr citās vecuma grupās šie rādītāji ir 45% līdz 50% robežās. Tāpat atbildes atklāj, ka sievietes un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem regulārāk apmeklē higiēnistu, kā arī biežāk tīra zobus un lieto zobu diegu. D. Ķīse skaidro, ka gan sievietēm, gan jauniešiem īpaši svarīgs ir estētiski vizuālais faktors, jo šīs grupas ir ļoti aktīvas komunikācijā ar citiem, tādēļ, visticamāk, arī savam izskatam pievērš lielāku uzmanību.
*BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.