Sirds mazspēja - citas sirds slimības sekas

Sirds mazspēja ir slimība, kas var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā, informē pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.

Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem - 12-14% iedzīvotājiem. Sirds mazspēja parasti ir citas sirds slimības sekas, tāpēc gados vecāku cilvēku vidū ir lielāks sirds mazspējas pacientu īpatsvars.

Tiek lēsts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt aptuveni 50 000 cilvēku.

Sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās ir visbiežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Tā kā Latvijā nav pieejami precīzi dati par sirds mazspējas izplatību un hospitalizācijas biežumu, šogad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir uzsākts Sirds mazspējas reģistrs hospitalizētajiem pacientiem ar sirds mazspēju un samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju. Tas dos iespēju noskaidrot, cik daudz sirds mazspējas pacientu ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju gada laikā tiek stacionēti Latvijas Kardioloģijas centrā, kā arī sniegs precīzu šo pacientu grupas raksturojumu.

"Lai arī atsevišķu slimību gadījumā sirds strukturālas izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar gēnu mutācijām, nav iespējams pilnībā novērst, šobrīd ir pieejama efektīva terapija, kas sirds mazspējas pacientiem ļauj ilgstoši saglabāt pietiekami labu dzīves kvalitāti un turpināt ierastos ikdienas darbus. Ārstēšanas efektivitāti lielā mērā nosaka savlaicīgi noteikta diagnoze un savlaicīgi uzsākta ārstēšana. Daudzu sirds slimību gadījumā sirds mazspējas attīstība ir pilnībā novēršama, ja vien šīs slimības tiek diagnosticētas un sekmīgi ārstētas, nepieļaujot paliekošu sirds muskuļa strukturālu izmaiņu attīstību. Tādēļ parādoties jebkādiem simptomiem, kas varētu liecināt par iespējamu sirds slimību (sāpes krūtīs, pārsitieni, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, potīšu tūska), būtu nekavējoties jādodas pie ārsta, lai pārbaudītu savu sirds veselību un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu, nepieļaujot slimības tālāku attīstību," atzīst Latvijas Kardiolgu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja kardioloģe Ginta Kamzola.

Inese Mauriņa, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja: "Lai arī slimību, var diezgan savlaicīgi diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu, daudzi pacienti par sirds mazspēju uzzina novēloti, kad jau radušās slimības komplikācijas. Īpaši liela piesardzība pandēmijas laikā ir jāievēro sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Tāpēc, atzīmējot Sirds mazspējas dienu, aicinu ikvienu rūpēties par savu veselību, dodoties uz regulārām veselības pārbaudēm, lai savlaicīgi atklātu slimības simptomus, kā arī sekot līdzi ārstu norādēm, lietojot atbilstošas medikamentu devas un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus."

Kardioloģes ieteikumi sekmīgai sirds mazspējas ārstēšanai:

1. Precīzi ievērojiet nozīmēto medikamentu lietošanas režīmu un regulāri veiciet visus ieteiktos izmeklējumus!
2. Centieties saglabāt možu noskaņojumu, atrast laiku pastaigām svaigā gaisā un mērenām fiziskām aktivitātēm, lietojiet veselīgu uzturu! Tas noteikti nāks par labu Jūsu sirds veselībai.
3. Atrodiet laiku, lai uzzinātu vairāk par sirds mazspēju un to, ko pats varat darīt savas veselības labā. Labāka savas slimības izpratne ļaus sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus.

Sirds mazspējas izplatītākie simptomi:

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
• elpas trūkums,
• nogurums un nespēks,
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.