Tuvākajos gados digitālizācijas projektiem veselības sektorā tiks tērēts ap 30 miljoniem eiro, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē norādīja Veselības ministrijas (VM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļus 4,5 miljonu eiro apmērā, tiks īstenots projekts "Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana".
Vēl 4,5 miljonus eiro ieguldīs klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveidē. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada 31.martam, tam novirzot 3 850 000 eiro no ANM līdzekļiem, bet 641 068 eiro - no valsts budžeta.
Savukārt kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru plānots īstenot projektu "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai". Tam tērēs 832 300 eiro.
Par 300 000 eiro tiks veikta genoma datu informācijas sistēmas integrācija ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu informāciju par to, ka konkrētās personas genoma sekvence pieejama Valsts iedzīvotāju genoma datu sistēmā. To veiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Projektu iesniegt plānots šī gada decembrī.
Tāpat ERAF līdzekļi 3,3 miljonu eiro apmērā tiks novirzīti VM kiberdrošības aktivitātēm.
Vienlaikus plānota arī virkne citu digitalizācijas projektu. Tostarp ar ERAF finansējumu plānots modernizēt un uzlabot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečerizācijas digitālo risinājumu "Emy". Projekts tiks sākts šī gada otrajā ceturksnī un ilgs līdz 2027.gada ceturtajam ceturksnim. Kopējās projekta izmaksas ir 3 000 000 eiro, tostarp ERAF finansējums veido 85%, bet 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums. Projekta gaitā tiks modernizēti novecojušie sistēmas moduļi. Līdztekus projekts nodrošinās precīzāku datu apstrādi, efektīvāku NMPD pakalpojumu sniegšanu ar īsāku reakcijas laiku, kā arī uzlabos sadarbību ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Latvijas digitālās veselības centru.
Savukārt SPKC no nākamā gada līdz 2029.gadam 1,2 miljonu eiro vērtībā īstenos ERAF projektu, kurā ieviesīs vēža skrīninga reģistru. Sagaidāms, ka tas uzlabos pārbaužu uzaicinājumu un medicīnisko rezultātu pieejamību, vienlaikus nodrošinot analītisku pārskatu par dažādu skrīninga programmu efektivitāti. Saskaņošanai to plānots iesniegt 31.jūlijā, savukārt 30.oktobrī paredzēts slēgt līgumus ar sadarbības partneriem. Attiecīgi projekta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai plānota 30.novembrī.
Tostarp ar ERAF finansējumu līdz 2029.gadam ieviesīs arī vienoto veselības nozares speciālistu reģistru 3 miljonu eiro vērtībā. Vienotais reģistrs ietvers informāciju par ārstniecības personu prasmēm un kompetencēm, kā arī nodrošinās pacientu piekļuvi informācijai par ārstniecības iestādēm, speciālistiem un pakalpojumiem.
Tāpat ar ERAF naudu 3,5 miljonu eiro vērtībā no 2026. līdz 2029.gadam notiks darbs pie datu noliktavas jeb analītikas informācijas sistēmas un vadības sistēmas datu kopu izveides.
Ietilpīgs projekts tiks veikts arī NVD, kurā līdz 2026.gada 31.maijam paredzēts pilnveidot ārstniecības procesa datu pārvaldību par 4,5 miljoniem eiro. Projekta rezultātā tieksies samazināt laiku datu analīzei, ieviešot datu noliktavu jeb vienotu vidi visu datu analīzei. Vienlaikus datu noliktavā atradīsies gan ambulatoro un stacionāro, zobārstniecības pakalpojumu, kā arī kompensējamo medikamentu, darba nespējas lapu un e-recepšu dati.
LDVC vadītājs Juris Gaiķis atzīmēja, ka katram no apjomīgajiem projektiem jāparedz arī uzturēšanas izmaksas no budžeta finansējuma. Savukārt VM valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode piebilda, ka jau šobrīd puse no budžetā atvēlētās summas tiek izdota, lai uzturētu LDVC datus, turklāt datu apjoma pieaugums nākotnē palielināsies.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā nevar izvairīties no tā, ka starp projektiem ir sadrumstalotība. Blakus nozares un lielais institūciju skaits pieprasa to, ka ministrija palīdz ar starpnozaru datu apmaiņu un koplietošanas risinājumiem.
Komisijas dalībnieki norādīja uz nepieciešamību salāgot, piemēram, privātā medicīnas sektora datus ar valsts sektora datiem, lai tie būtu vienuviet. Tostarp digitālajai sistēmai jābūt sasaistē ar visām iestādēm, īpaši attiecībā uz iedzīvotāja statusa noteikšanu, uzsvēra deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
VARAM Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības departamenta direktors Lauris Linabergs uzsvēra, ka jāpievēršas tam, kā digitālo sistēmu centrā nodrošināt elektronisko identitāti un datu pārnesi arī tad, ja cilvēks pārcelsies uz ārzemēm vai remigrēs atpakaļ uz Latviju. Šādas situācijas varētu apgrūtināt centrāla, nacionāla datu reģistra funkcionēšanu.
Vēl viens VARAM priekšlikums ir Eiropas elektroniskās identitātes maka sistēmai līdzīgs digitālais risinājums, taču tam nepieciešams stingri noteikt, cik daudz un kādi dati tajā tiktu uzglabāti, tostarp dodot izvēli to regulēt pašam iedzīvotājam