Eiropas Tautas partijas kongresa, kas notika 17.–18. oktobrī Bukarestē (Rumānija), atspoguļojums Latvijas medijos parādījās sekundāri, jo vienlaikus šis pasākums teju dublējās ar Briselē notiekošo Eiropadomes sēdi, kur pulcējās Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri.
No otras puses, ja arī Bukarestē notiekošo pieminēja, tad kontekstā ar iespējamo Ministru prezidenta Valda Dombrovska kandidēšanu uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Zināms – ne viens, ne otrs nenotika – respektīvi, ne ETP kongresā tika dalīta Eiropas nauda, ne arī kāds tika nominēts par tagadējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu pēcteci. Tajā pašā laikā varētu teikt, ka konceptuāli šis lielākās Eiropas Parlamenta grupas un ES virzošā politiskā spēka kongress bija nozīmīgs turpmāko ES attīstības ceļu iezīmēšanai. Tas pagaidām gan dod vecās atbildes uz jauniem jautājumiem, bet vismaz rada pārliecību, ka lielākais politiskais spēks Eiropā «pa nacionālajiem dzīvokļiem» izklīst un no ES idejas atteikties negrasās.
Vairāk Eiropas – vairāk taupības
ETP par savu lozungu jau vairākus gadus uztur dzīvu saukli: «Atbilde ir – vairāk Eiropas». Zīmīgi, ka paši ETP pārstāvji dažādos laikos tajā ieliek citu jēgu. Kā Neatkarīgajai pastāsta EP deputāts un šīs politiskās grupas pārstāvis Krišjānis Kariņš, ekonomiskās krīzes pirmsākumos ar interesantu kalambūru nācis klajā Ungārijas premjers Viktors Orbans – ja atbilde ir vairāk Eiropas, tad kāds ir jautājums?. Un patiesi – kāds tad ir jautājums – visticamāk: kā noturēt vienotā savienībā tik daudzas un dažādas dalībvalstis ar reizumis teju diametrāli pretējām interesēm. Šobrīd, ekonomiskās krīzes apstākļos, pretējās intereses iezīmējas pat izteikti krasi un kongresā bija ļoti jūtams sadalījums – prasīgā un uzstājīgā Austrumeiropa, bagātās un skopās Ziemeļeiropa un Viduseiropa un krīzes skartā un apjukusī Dienvideiropa. Šis sadalījums arī noteica toni, kādā kongresā runāja dalībvalstu premjeri – jo populisti šobrīd ir pie varas lielākajā Eiropas valstu daļā. Viņu atbilde Eiropas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas izaicinājumam ir stingra ekonomiskā politika – taupība. Vācijas kanclere Angela Merkele kongresā ir atraktīvi skarba: «Tad, kad nopelnīsim, tad varēsim dalīt naudu.» Maigi sakot – termiņu šai nopelnīšanai nav un, kad (ja) gribēšu, tad arī naudu došu. Vienlaikus viņa, protams, saprot un arī saka, ka Eiropa kā politiski ietekmīgs ģeopolitisks veidojums var funkcionēt vienīgi, pateicoties tam, ka ir ekonomiskās sviras un naudas donori, kas nodrošina šā demokrātijas organisma funkcionēšanu. Demokrātija nav lēts prieks – un to labi zina arī Merkele. «500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir skaidrs, ka galvenā vērtība ir demokrātija,» saka Vācijas kanclere un uzsver, ka viņai ir patiess prieks un lepnums par to, ka neviens no grieķu protestētājiem pēc viņas vizītes netika ielikts cietumā. Tomēr – ja jau demokrātija, tad kādam tas būs arī jāapmaksā, un šeit nu lielākā daļa ar pastieptu roku un lūdzošām acīm skatās uz Vācijas pusi. Ja ETP sludinātās vērtības ir vienlīdzīgas ekonomiskās iespējas visiem, darbaspēka mobilitāte u. t. jpr., tad esiet nu tik laipni un to arī pasteidzieties veicināt ar naudu un likumdošanu, nevis ar vārdiem un solījumiem – tā savukārt atklāti (kā Polijas premjers Donalds Tusks) un aizplīvuroti (kā Grieķijas premjers Antoniss Samaras) norāda Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu pārstāvji.
Izaugsmi likumā neierakstīsi
Vairāk Eiropas, nevis tās šķietamības, norāda Tusks, atgādinot, ka vārdiem jāsaskan ar darbiem – nevarot konceptuāli runāt par «vairāk Eiropas» un tad ar dažādiem lēmumiem ierobežot darbaspēka mobilitāti.
Merkele savukārt nosauc savu atbildi, kā atjaunot ticamību Eiropas projektam un tā ekonomiskajai nākotnei – caur uzņēmējdarbības attīstību, jo tikai tā spēj radīt jaunas darba vietas un nodrošināt labklājības pieaugumu. Birokrātisko šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzplaukumam esot viens no ETP uzdevumiem – taustāmiem uzdevumiem, jo «izaugsmi likumos neierakstīsi», rūgti atzīst Vācijas kanclere, atgādinot bēdīgo pieredzi ar ES pamatstratēģijas dokumenta – Lisabonas līguma – ambiciozo uzstādījumu par ES kā dinamiskāko ekonomiku līdz 2020. gadam.
Tas, vai taupība un stingra ekonomiskā politika būs dzīvīgs instruments ETP politikā Eiropā, ir nozīmīgs jautājums, īpaši ņemot vērā Grieķijas rūgto pieredzi, kur sabiedrība kategoriski atteikusies pieņemt ES piedāvāto taupības politiku. Grieķijas premjers Antoniss Samaras kongresā sola, ka gan jau Grieķija reiz kļūs par veiksmes stāstu un valsts spēs, pildot ES nosacījumos, izkļūt no krīzes. Vienlaikus viņš norāda, ka «sabiedrības nav mašīnas un tās nevar vienkārši izslēgt», valdību pienākums ir tām dot cerības uz labāku dzīvi, citādi valdīs ekstrēmisms un haoss. Taču grieķis Samaras nav latvietis Dombrovskis, kuram ir laimējies būt par premjeru valstī ar sabiedrību kā mašīnu, kuru var kurbulēt un slēgāt kā grib, un tā vienalga funkcionē. Tas ļauj Latvijas politiskajai elitei būt stingrai ETP politiskā kursa realizētājai. Gan kongresa dalībniece Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, gan Krišjānis Kariņš (abi – Vienotība) sarunās ar Neatkarīgo ir vienoti viedoklī, ka taupība un finanšu disciplīna ir vienīgais variants un ES savu kursu šajā jomā nemainīs. Latvija reāli tiek izmantota kā piemērs taupības politikai un kā arguments grieķiem – kāpēc jūs nevarat [veikt reformas], ja Latvija varēja. Izskatās, ka abi deputāti neuzdod vēlamo par esošo. Vienīgi – vai tas palielina Latvijas politiskā kursa pievilcību Dienvideiropas valstu politiķu un sabiedrību vidū?
Dombrovskis kā ETP politiskā kursa iemiesojuma etalons
Eiropas Savienība (ES), kura saņēmusi Nobela Miera prēmiju, reiz būs spējīga iegūt arī Nobela prēmiju ekonomikā, tā Rumānijas galvaspilsētā, uzrunājot Eiropas Tautas partijas kongresa dalībniekus, sacīja Valdis Dombrovskis. Viņš skaidroja, ka Latvijai izdevies ne vien pārvarēt krīzi, bet, par spīti taupībai, kļūt arī par vienu no straujāk augošajām ekonomikām ES. «Bet šī politika nebūtu bijusi veiksmīga bez cita spēcīga ES instrumenta – Eiropas kohēzijas un strukturālajiem fondiem. Esmu pārliecināts, ka arī nākotnē «vairāk Eiropas» nebūs iespējama ar mazāku Eiropas budžetu,» taktiski norāda Dombrovskis, nedaudz paspurojoties ES donorvalstu plāniem nogriezt naudu Latvijai svarīgajiem zemnieku tiešmaksājumiem un kohēzijai.
Premjers kongresā uzsvēra, ka viņa valdība ir apņēmusies smagi strādāt, lai Latvija pievienotos eirozonai 2014. gadā, un šī apņemšanās neesot Titānika biļetes pirkšana. «Esmu pārliecināts, ka eirozona izturēs pašreizējo krīzi un izkļūs no tās stiprāka nekā jebkad.» Šo gatavību viņš apliecina arī daudzajās intervijās pašmāju un ārzemju medijiem. Piemēram, vācu laikraksts Bild publicējis interviju ar Dombrovski, kurš stāsta, ka pašreizējā krīze nav vis eiro krīze, bet gan parādu krīze, eiro kā valūta ir «veselīga» un nekādam eirosabrukumam nav jānotiek. Bez šīs Latvijā pierastās oficiālās retorikas ir interesanti palasīt vāciešu komentārus internetā Dombrovska izteikumiem – tie gan nav vis labvēlīgi: «Ja Latvija stājas eirozonā, tad mēs stājamies ārā», «Ahā, viņi stājas iekšā, lai tiktu klāt Eiropas naudas podiem». Eh, ja Dombrovskis būtu Francijas prezidents, nevis Latvijas premjers, tad gan varētu savaldīt visu Eiropu, tā varētu pēc šādu eirokorektu interviju izlasīšanas domāt Angela Merkele. Iespējams, kādam ir ienācis prātā kas līdzīgs, jo tik eirokorektas runas nevar palikt nepamanītas un eirokrātiem taču žēl, ka tās runā tikai tādas mazas valsts kā Latvijas Ministru prezidents. Tāpēc runas un raksti par Dombrovski kā nākamo Eiropas Komisijas līderi nav tikai tukši no gaisa grābti izdomājumi.
Savlaicīgās izvēles
Pats Dombrovskis pieticīgi intervijā LETA un Neatkarīgajai Bukarestē bilst, ka diskusijas par nākamo EK prezidentu ir pāragras, jo EK prezidenta amata kandidāti tiks nominēti 2014. gada otrajā pusē pēc EP vēlēšanām. «Protams, pašreiz izskan dažādu veidu pārdomas. Kaut kur arī mans vārds šajā kontekstā ir izskanējis kopā ar vairākiem citiem premjeriem, bet debates ir nedaudz pāragras.» Taču tā ir , visticamāk, tikai pieticības izpausme, jo debates par nākamo EK prezidentu notiek un ir aktīvas. ETP prezidents Vilfrīds Martenss, kuru ETP pārvēlēja uz nākamo triju gadu termiņu, arī savā runā kongresā uzsvēra, ka būtu jāmeklē cienīgs EK prezidenta pēctecis. Neapšaubāmi – tas, vai ETP grupai būs iespēja virzīt šo pēcteci, ir atkarīgs no 2014. gadā notiekošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākuma. Vai ETP izdosies noturēties kā lielākajai un vadošajai grupai Eiropas Parlamentā? Smags zaudējums iepretim sociāldemokrātiem jau piedzīvots Francijā, un izjauktais Merkeles&Sarkozī tandēms, nespēja vienoties par finanšu stabilizācijas mehānismiem ir būtisks trieciens tai Eiropai, kādu to vēlētos redzēt Eiropas centristi un labējie centristi. Taču Eiropas partiju demokrātiju tradīcijas ir mācību vērtas un gatavošanās nākamajām vēlēšanām jau ir sākusies.
EK prezidenta Barrozu nesenie izteikumi par Eiropas valstu federāciju ETP kongresā tiek taktiski apieti un par to diskutēts netiek, jo Barrozu kā Dienvideiropas (lasi – «netaupošo tērētājvalstu») pārstāvis vienkārši nav topā. Jautājums – vai topā ir taupības brīnumu paveikušais un eirozonas optimists Dombrovskis? Gan jā, gan nē. Jā, jo citādi zūd jēga, izmantot Latviju kā «veiksmes stāstu» taupības politikai. Nē, jo Dombrovskis ir mazas valsts pārstāvis un turklāt liela daļa valstu nevēlas atzīt šo politiku kā praksē realizējamu sabiedrības pretestības dēļ. Nozīmīgi ir arī tas, ka Latvijai acīm redzami nepietiek kapacitātes un, baidos, pat izpratnes par to, kā notiek «savu» kandidātu lobijs Eiropā. Jo ETP kongresa nozīmīgākajā pirmajā dienā pirms Merkeles un Barrozu ar runu uzstājās Polijas premjers Donalds Tusks, kurš arī tiek minēts kā nākamais Eiropas Komisijas vadītāja kandidāts. Šāda mēroga pasākumos tā nemēdz būt nejaušība, bet nozīmē tālredzīgu aizkulišu lobija darbu. Vai latviešiem pietiks entuziasma un prasmes šajā darbā? Drīzāk jautājums – vai pietiks gribas? Taču būtu jāpietiek, citādi visi Latvijas iedzīvotāju eiroupuri izrādīsies nenovērtēti pat ar vienu labu amatkrēslu Latvijas pārstāvim. n
***
fakti
Eiropas Tautas partijas grupa (ETP grupa) ir lielākā Eiropas Parlamenta grupa, kuras sastāvā ir 270 deputātu un trīs deputāti novērotāji no Horvātijas.
Tā apvieno ES dalībvalstu centriskos un centriski labējos eiropeiski noskaņotos politiskos spēkus.
Lielākā daļa partiju, kas ir pārstāvētas ETP grupā, pieder arī Eiropas Tautas partijai. ETP bija pati pirmā starptautiskā politiskā partija, kas tika izveidota Eiropas līmenī. ETP partijas mērķi ir veidot konkurētspējīgāku un demokrātiskāku Eiropu, un attīstīt tirgus ekonomiku.