Iespēja pagriezt Latviju pareizā virzienā
Lai gan šim pienāktos būt Adventa vainagu izpušķotam miera, pārdomu un labestības laikam, 2018. gada Ziemassvētku gaidas, iespējams, ieies vēsturē kā politiskas muļķības festivāls, kāda mūsu valstī nav bijis kopš tālajiem deviņdesmitajiem. Valdības nav. Lielu pašvaldību vadītājus krata un šūpo. Politiski vājā centrālā vara kaļ plānus atlaist galvaspilsētas pašvaldību, ko vada tādi paši operešu ģenerāļi. Briest visīstākās milžu cīņas ar kuslu punduru piedalīšanos. Pat čekas maisus ar lielu blīkšķi, bet bezgaumīgi atver pēdējā pirmssvētku dienā. Nu tik būs Ziemassvētku svinēšana pie datora ekrāna, mēģinot atsvaidzināt savas prasmes atšifrēt skrebelīgus rokrakstus kirilicā.
Klausījos pa radio profesionāla vēsturnieka uzdoto jautājumu, vai pētnieki tiešām drīkstēs izmantot maisu informāciju savos pētījumos, nebaidoties, ka pēc tam viņus varētu ievilkt tiesu procesos. Klausījos naivos skaidrojumus, ka maisu informāciju privātām vajadzībām neviens jau presē nepubliskošot (kā nu ne, varu derēt, ka jau šobrīd, kad šīs rindas lasāt, sociālie tīkli jau ir pilni ar maisos atrastajiem uzvārdiem, bet no turienes iedvesmosies arī masu mediji). Iespaids no šīs radio klausīšanās radās diezgan žēlīgs. Nekas loģisks pret skeptiķu argumentiem, ka, šādi rīkojoties, lietas labi nebeigsies, nav izdomāts. Visticamāk, maisu atvēršanas mērķi netiks panākti, savukārt kašķi un tiesāšanās būs garantētas. Gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Vislielākais naivums ir domāt, ka tagad nu gan sabiedrība vienā mirklī kļūs brīva no čekistiem un komunistiem. Kā nu lai te reizēm nesāc ticēt sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri viszinīgi smīnot apgalvo - visu šo atmaskojumu procesu vadot kaimiņvalstu specdienesti ar mērķi saplēst latviešu sabiedrību sīkos lēveros, lai pierādītu Latvijas valsts pastāvēšanas bezjēdzību.
Tiešām var vaicāt, kas viss Latvijā notiekošais ir, ja ne pietiekami nopietna politiska krīze, kuru radījuši paši latvieši? Gan tie, kas neizdarīja savu darbu 90. gados, gan tie, kas nedara savu darbu tagad, gan tie, kas iebāž kabatā 7% no katra jaunā trolejbusa, tramvaja, autobusa pirkuma, tilta celtniecības un sazin no kā tik vēl. Tomēr varbūt, ka ne viss ir tik bezcerīgi un melnā krāsā mālējams. Pat Finks reiz kaut ko pareģoja par to, ka Latvijas problēmas aizies pa plānu ledu, tieši tādu, kāds pār upēm un ezeriem klājas tagad. Viss atkarīgs no tā, ko mēs paši no šīs krīzes situācijas spēsim panākt.
Es jau sen neticu dažu inteliģentu mūžīgajām runām par morālās attīrīšanās nepieciešamību. Ne nu viņi paši tīrās, ne citus uz to spēj pamudināt. Domāju, ka pļāpas par attīrīšanos ir tādas pašas pasakas kā par Kristīni un Edgaru vai to, ka Cibiņš ir labāks par Buņģi, kas tiek potētas mums skolā un iedzen riebumu pret literatūru, kura, taisnību sakot, nevienam ar Cibiņu vai Kristīni neuzbāžas, vienkārši izstāsta labu stāstu, ko pēc tam, autoram neprasot, interpretē sazin kā.
Manuprāt, šajā sasodīti alkatīgajā un pragmatiskajā pasaulē darbojas vienīgi pragmatiski argumenti. Ja kāds beidzot pierādīs, ka ņemt kukuļus vai apzagt valsti tiešām ir reāli slikti, ka tas tiešām var iznīcināt karjeru un statusu sabiedrībā, šāds arguments mūsu valstī būs krietni efektīvāks par jebkuru literāri dramatisku priekšnesumu. Ja tie, kas Saeimu ievēlēja, pratīs radīt spiedienu uz tur ievēlētajiem un piespiedīs pildīt tautai dotos solījumus, tā būs krietni vērtīgāka darbība par tukšu muldēšanu sociālajos tīklos, spriežot, kurš labāks - Bordāns vai Gobzems.
Nikolo Makjavelli savā Valdniekā raksta par to, ka īsts valdnieks vienmēr pratīs gūt labumu. Nedaudz pārfrāzējot veco florencieti, kurš savus spriedumus mēdza izteikt ļoti vecmodīgā un poētiskā stilā, var teikt - par farsu iespējams pārvērst jebko: valdības veidošanu, čekas maisu atvēršanu, likumu pieņemšanu, bet nevajag ļaut to darīt. Ir jāprot piespiest jebkuru situāciju kalpot sabiedrībai par labu. Tā ir tāda ilūzija, ka Saeimā ievēlētie ir gudrāki par tiem, kas ārpusē, ka viņi nemaldīgi zina, ko dara. Tieši no sabiedrības prasīguma un aktivitātēm ir atkarīgs, vai tautas kalpi kalpos sabiedrībai vai laidīs muļķi par mūsu maksāto nodokļu naudu. Ja mēs paši būsim pietiekami gudri, mēs panāksim vēlamo rezultātu no vissliktākās situācijas. Un nekāds pasaules gals nepienāks no tā, ja Temīda nocirtīs asti dažiem augstu stāvošiem kukuļņēmējiem vai jēdzīgu valdību sastiķēs tikai februārī.
Es jums novēlu gudrus un saprāta apmirdzētus Ziemassvētkus. Mums priekšā garas brīvdienas, iespēja atelpai, prāta un gara sakārtošanai. Es aicinu rīkoties pragmatiski un neļaut pazemot sevi tiem, kas sagaida latviskas žurku cīņas, nestabilitāti vai pat haosu. Pat ja šīs ir mūsu kļūdas, mūsu nesakārtotība vai nepadarītie darbi, ejam tālāk ar pašcieņu un virzām procesus pareizajās sliedēs. Šī ir iespēja pagriezt Latviju pareizajā virzienā, bet tā griezīsies vienīgi tad, ja mēs visi kopā to griezīsim.