Cirks par rubli
Zāle jau noelsās, un daļa aplaudēja – vai tiešām Vienotība uzmetīs Rasnaču un, iespējams, arī savu premjeri Laimdotu Straujumu ar visu viņas valdību? Vai tas brīdis, par ko vasarā baumoja, ir pienācis tagad, kad Latvija, kā draud ārlietu ministrs, tūlīt nonāks starptautiskā izolācijā un paliks bez NATO gaisa patruļām?
Vienotība bija vienīgā no koalīcijas, kas iepriekš nebija pateikusi skaidru nē Saskaņas pieprasītajai Rasnača demisijai. Kādēļ gan Vienotībai steigt gādāt par Rasnača sirdsmieru, ja vēl jādabū vismaz puses ministru atbalsts papildu bēgļu uzņemšanai? Un ko gan var pirms balsojuma par Rasnaču labu pateikt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kurai tīri personiski Rasnačs derdzas ne mazāk kā Rasnačam Āboltiņa? Tomēr nē – Šadurskis tikai it kā netīšām pārteicās. Ak, šīs nepaklausīgās pieturzīmes! Izrādās, ka aiz bažām par investīciju neienākšanu Latvijā vajadzējis likt punktu, kam seko pieļāvums, ka, kamēr Rasnačs ir amatā, esot cerības, ka viņš šīs jomas sakārtošanai pieķersies.
Demisijas pieprasīšanas pamatiemesli gan vairāk skāra pedofilijas tēmu – Liepājas gadījums atklājis sistēmas trūkumus noziedznieku probācijā, tiesu praksē, vēl pedofilu identitātes slēpšana, nespēja aizsargāt cietušo bērnu datus, valsts sodu politikas neefektivitāte, kā minēja saskaņietis Andrejs Elksniņš – arī ministra nekompetence, Saeimas komisijas sēdē spējot vien nolasīt sagatavotu tekstu, bet nespējot atbildēt uz jautājumiem. Savukārt koalīcijas partneri vairāk kritizēja joprojām valdošo bardaku un patvaļu maksātnespējas jomā, pieķeršanās kam maksāja amatu bijušajam tieslietu ministram Jānim Bordānam. Lai arī Rasnačs savā prezentācijā pievērsās arī maksātnespējas jomai, tas deputātus nepārliecināja. Kārlis Seržants piesauca Tirdzniecības un rūpniecības kameras kritiku, bet Šadurskis pauda pārliecību, ka nepamatoti tiesas lēmumi, tostarp maksātnespējas lietās, esot viens no iemesliem, kāpēc Latvijā neienāk investīcijas, neatjaunojas kreditēšana. Vidēji maksātnespējas procesos Latvijā tiekot atgūti vien 14%, bet 12% maksātnespējas procesu vienkārši zogot! Galu beigās tomēr visi zaļzemnieki un, protams, paši nacionāļi nobalsoja pret Rasnača demisiju, kamēr Vienotība kautri atturējās – rezultātu tas gan nemaina, bet parāda Vienotības attieksmi pret NA. Dzeltenā kartīte ir parādīta, spēle turpinās.
Interesanti, ka pirms mēneša Āboltiņa rosināja izvērtēt ministru darbu. Tieši šādu pašu metodi pirms vairāk nekā diviem gadiem izmantoja NA brīdī, kad no darba Valda Dombrovska vadītajā valdībā demisionēja satiksmes ministrs Aivis Ronis un NA, būdama nemierā ar ministriju sadalījumu, sajuta iespēju pārdalīt ietekmi valdībā. Premjers nacionāļus sūtīja ratā, lai paši vērtē savus ministrus, ja grib. Ko tagad ar šo izvērtēšanas priekšlikumu grib panākt Āboltiņa?
Drīz jau būs gads kopš valdības darbības, un ministru darbu patiešām vismaz pēc gada būtu vērts izvērtēt nopietnāk, nekā tikai ministriem preses konferencēs nekritiski pašslavināties. Tas arī nav jādara tikai tad, kad opozīcija pieprasa kāda ministra demisiju, ko koalīcija, ja vien tai pašai nav vēlmes pārdalīt ietekmi, neņem nopietni un atgaiņājas ar ierēdņu sarakstītiem ūdensgabaliem. Tas jādara, lai, tā teikt, pārbaudītu pulksteņus, sadarbībā ar, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, ministriju padotības iestādēm, sabiedrības autoritātēm, noteiktu profesionālo vai sociālo grupu pārstāvjiem, ekspertiem liktu galvas kopā un atklātu kādus trūkumus, sistēmiskus robus, rastu idejas kopīgā labuma vairošanai, pārbaudītu solītā un izdarītā sakritību, konsolidētos kopīgam darbam. Tagad sanāk tikai cirks par rubli. Jāpriecājas vienīgi par to, ka Rasnačs neīstenoja savus draudus un nelika savu švako priekšnesumu klausīties piecas sešas stundas, kā iepriekš publiski draudēja. Pietika ar pusstundu. Paldies vismaz par to!