Idejas ir, rezultāta un atbildīgo – nav
«Viņa jau nav domāta cilvēkam. Viņa ir domāta nodokļu maksātājam, un principā viņas pilda grāmatveži,» tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve skaidrojusi «vienkāršoto» uzņēmumu gada pārskatu sarežģītību. Vismaz uzzinājām, ko VID neuzskata par cilvēkiem.
Izmaiņas uzņēmumu gada pārskatos sanākušas no sērijas: gribēja, kā labāk, sanāca, kā vienmēr.
Valdības mērķis, rosinot izmaiņas, bija vienkāršot gada pārskatu iesniegšanu nelieliem uzņēmumiem, mazināt birokrātiju. Taču, kā atklājis raidījums Nekā personīga, realitātē sanācis pretēji - uzņēmējiem jāburas cauri likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, lai saprastu, kas kurā ailē jāraksta. Turklāt finanšu pārskata pielikums neatbilstot likumam, kas paģēr salīdzināšanai pieejamus datus par diviem gadiem, kamēr jaunajā formātā iespējams ierakstīt informāciju tikai par vienu gadu. Virkne kļūdu izķertas, testējot sistēmu no 15. decembra, bet daudzas vēl palikušas.
Simptomātiski valsts pārvaldei - neviens nejūtas atbildīgs. Jaunās kārtības ieviešanas process spilgti raksturo birokrātijas darbības stilu - katrs šauri skatās tikai uz savu darba sadaļu, izpilda burts burtā rakstīto ar mazu rūpi, cik kvalitatīvs un lietotājam draudzīgs ir rezultāts. Un šoreiz VID tas nebija jāievieš steigā, kā bieži tas jādara, kad nodokļu izmaiņas un ar tiem saistītie Ministru kabineta noteikumi tiek pieņemti līdz ar valsts budžetu gada beigās, neraugoties uz vienošanos ar sociālajiem partneriem nodokļu izmaiņas izsludināt laikus. Dažkārt gada beigās pieņemtās nodokļu izmaiņas stājušās spēkā gada sākumā, bet noteikumi par to maksāšanas/iekasēšanas kārtību vēl nav gatavi.
Šajā gadījumā mazo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas kārtības izmaiņas tika ieskandētas jau 2014. gada nogalē uzņēmējdarbības vides sakārtošanas plānā. Bija taču vesels gads sistēmas izstrādei un pārbaudei! Kā parasti - jo vairāk iesaistīto, jo lielāka bezatbildība. VID veļ uz «politikas veidotājiem», dienests neesot vērtējis, vai likuma neatbilstības un lietošanas neērtības ierakstītas apzināti, tas vien visu sarakstīto ielicis sistēmā. Finanšu ministrija noveļ uz sociālajiem partneriem, kas līdzdarbojušies jaunās kārtības izstrādē, it kā tie būtu izstrādājuši idejas tehnisko risinājumu, kas izmaksājis teju tikpat, cik jaunās VID virpuļdurvis - 91 tūkstoti eiro. To izstrādājis Exigen Services - tas pats uzņēmums, kas izstrādāja amatpesonu deklarēšanās sistēmas datubāzi, kuras caurumus, datu noplūdes iespējas atklāja Ilmārs Poikāns jeb Neo.
VID no pagājušā gada maija samazinājis darbinieku skaitu par 220, šogad plāno samazināt vēl par 330. Bet darbinieku skaita samazināšana nav pašmērķis. Nodokļi ir jāiekasē, un tas jādara efektīvi, kas nenotiek ar lietotājam nedraudzīgas sistēmas radīšanu. Viens no efektivitātes rādītājiem ir uz iekasēto summu iztērētie līdzekļi. Latvijā pērn uz 100 iekasētajiem eiro tika tērēti 1,43 eiro, kamēr Lietuvā 0,90, Igaunijā - vien 0,40 eiro. Cik efektīva ir mazo pakalpojumu sniedzēju tvarstīšana, līdz pat sava dārza ražas pārdevējai tirgū, omītei, kura pārdod savus adījumus, ieliekot ss.lv sludinājumu? Nesen LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā atzina, ka kampaņa attiecībā uz mazo autoservisu devusi kaut kādu sākotnējo efektu, reģistrējoties pakalpojumu sniedzējiem, bet turpmākais monitorings par visu nodokļu nomaksu no algām, pakalpojumiem, vērtējot iztērētos administratīvos resursu pret ieguvumu, nav efektīvs. Viņasprāt, efektīvāk šo uzņēmumu apmēriem būtu piedāvāt «mazliet citu regulējumu», nevis tērēt administratīvos resursus pastāvīgai šo uzņēmumu kontrolei. «Iespējams, jānosaka vienkāršāks nodokļu režīms, lai viņi ir ieinteresēti nopelnīt pensiju,» pauda D. Pelēkā.
Domu gaita pareiza, arī attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanas vienkāršošanu, bet šīs labās idejas jāsaliek kopā un jāievieš praksē. Jābeidz velt vaina vienam uz otru, bet ar steigu jāķeras klāt sistēmas tehniskai labošanai, lai karstākajā atskaišu nodošanas laikā tā tiktu savesta kārtībā. VID vadītāja Ilze Cīrule, kas nākusi no privātā biznesa, varētu parādīt savu sapratni par saimniecisku pieeju, uzņēmējam draudzīgu birokrātiju un pateikt: «Iepauzējiet, pēc nedēļas vai divām visu sakārtosim un piedāvāsim draudzīgāku sistēmu, lai līdz 30. aprīlim paspētu nodot visas atskaites!» Savukārt finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, veidojot jauno nodokļu sistēmu, varētu likt aiz auss atziņu par nodokļu maksāšanas vienkāršošanu un motivācijas stiprināšanu to darīt, kas Igaunijā jau tiek realizēta.