Ar cirku nebūs viegli

© F64

Fonda Viegli dibinātājai Inārai Kehrei Rīgas cirka vadībā neklāsies viegli – jāuzrauga nodzīvotās cirka ēkas remontdarbi, jāpanāk pietiekama finansējuma nodrošināšana gan remontam, gan cirka uzturēšanai, kas bez valsts dotācijām izdzīvot nespēj, jāveido jauna radošā komanda un programma.

Papildus tam faktiski reizē ar Kehres apstiprināšanu amatā Saeima 9. martā konceptuāli atbalstīja savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs un atrakcijās. Paša Rīgas cirka trupu tas daudz neietekmēs, jo tajā nav pastāvīgu savvaļas dzīvnieku dresētāju un šovu, bet tā ēkā gan dažkārt rādīti ārvalstu mākslinieku priekšnesumi ar savvaļas dzīvniekiem, kas ir liels gados jauno skatītāju magnēts. Kehri gan tas neuztrauc, jaunā, laikmetīgā cirka iespējas esot plašākas nekā cirkam ar dzīvniekiem.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā vēl tikai nodoti izskatīšanai komisijām, bet var droši prognozēt atbalstu tiem. Latvija ierauta cirku pārmaiņu vilnī, kas pirms gadiem trim vēlās pāri pasaulei. Aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu 2015. gadā ierosināja Pārtikas un veterinārais dienests, pēc darba grupas izveides un tās priekšlikumu izstrādes tie beidzot nonākuši līdz likumdevējam. 2015. gads pasaulē bija raksturīgs ar dzīvnieku aizstāvju plašām aktivitātēm, kā rezultātā arvien vairāk valstīs tika aizliegta savvaļas dzīvnieku dresēšana un šovi. Miljoniem cilvēku pasaulē redzēja un šausminājās par video, kur atklāta zvēru dresētāju cietsirdība pret dzīvniekiem, pieauga spiediens ne tikai uz cirku, bet arī uz likumdevējiem, valstu valdībām. 2014. gadā savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā bija aizliegta vien nedaudzās valstīs - vispirms Bolīvijā (aizliegti arī mājdzīvnieki), Peru, Grieķijā, Kiprā, Bosnijā-Hercogovinā, Paragvajā, Kolumbijā, Nīderlandē, Slovēnijā. Valstu uzskaitījums rāda, ka nav saistības ar valstu demokrātijas, labklājības rādītājiem vai ģeogrāfiju. Liela loma bijusi nevalstiskām organizācijām. 2015. gadā šis saraksts izstiepās jau līdz 17 un turpināja arvien pagarināties, tostarp ar virkni Eiropas valstu. Ja aizliegumu vēl nebija paspējusi ieviest valsts, to izdarīja pašvaldība, kā tas bija Igaunijā un Tallinā. Sniega bumba strauji vēlās uz priekšu un turpina velties.

Būtu muļķīgi mums iet pret vilni, jo īpaši, ja peldēt pa to ir daudzkārt vieglāk - kurš gan varētu atbalstīt brutalitāti pret dzīvniekiem! No otras puses, jābūt uzmanīgiem ar emocionālu kampaņveida aktivitāšu pārvēršanu aizliegumos ar likuma spēku. Visas šīs kampaņas rezultātā pērn tika slēgts viens no vecākajiem un lielākajiem cirkiem ASV - 1884. gadā dibinātais Ringling Bros., kura iepriekš tik apmeklētās un izdaudzinātās izrādes piedzīvoja pamatīgu apmeklētības kritienu pēc dzīvnieku aizstāvju kampaņas un tajās izplatītajiem video par dzīvnieku dresēšanu, tostarp, šajā cirkā. Tradīcijām bagāta cirka kompānija tika nevis pārveidota, bet slēgta. Katrā ziņā cirks vairs nebūs tas cirks. Kehre ir apņēmības pilna pierādīt, ka «izklaidi un dziļumu var dabūt arī cirkā bez dzīvniekiem», pieminot kādu laikmetīgās dejas cilvēku vai vingrotāju piesaistīšanu, kas gatavi radīt savu akrobātikas virzienu. Visu cieņu - tikai, vai tas vairs būs cirks vai dažādu sporta veidu - deju, vingrošanas - izvēles programmu, iluzionistu, stand up komediantu šovs? Jau atsevišķi eksistējošo žanru pārstāvju kopuzvedums. Vai šie likumi nepazudinās veselu vēsturisku tradīciju?

Bet vai mums ir vajadzīgas šādas tradīcijas par šādu cenu? Līdzīgas diskusijas raisās par Spānijas vēršu cīņām, citviet ne mazāk brutālas ir gaiļu, suņu cīņas - katram sava patiesība. Un - kur velkam robežu? Vai dzīvnieku nogalināšana, vienalga, medībās vai kaujot speciāli šim mērķim audzētos, ir mazāk brutāla par dzīvnieku dresēšanu ne tām draudzīgākajām metodēm, ja tiešām visi dresētāji savu panāk vienīgi ar pātagu, nevis burkānu (gaļu)? Vai nākotne ir visu kļūšana par veģetāriešiem? Un vai pārcilvēciskas pūles neprasa arī cirka mākslinieku, vingrotāju, akrobātu priekšnesumu sagatavošana? Cik cilvēcīga ir mākslas vingrošana vai vēl virkne augsto sasniegumu sporta veidu, kur sasniegumi nenāk bez ilgtermiņa pāridarījuma veselībai pārslodzes vai dopinga dēļ?

Sabiedrība mainās, mainās arī attieksme pret dažādiem jautājumiem. Politikas reakcijā atspoguļojas no visa pa druskai - sabiedrības noskaņojuma, biznesa interesēm, lobiju ietekmes, konjunktūras un vēlmes uzvarēt nākamajās vēlēšanās, ko, savukārt, daļēji ietekmē iepriekš minētie faktori. Bet vislabāk strādās tie aizliegumi, kas sakņojas pieprasījumā. Aizliegums, pastāvot pieprasījumam, nestrādās, kā iecerēts. Degunradžu medību aizliegums paaugstinājis viņu ragu vērtību, kas liek zelt un plaukt malumedniecībai. Cirka dzīvnieku gadījumā vienlaikus tiek mainīta arī sabiedrības attieksme. Protams, vienmēr būs citādāk domājošie, bet prieks, ka dzīvoju salīdzinoši demokrātiskā valstī, kur varu izvēlēties, būt par veģetārieti vai gaļēdāju, ģērbties mini vai maksi, iegūt informāciju no dažādiem informācijas kanāliem, ticēt Dievam vai ne. Viena izvēle - skatīties šovu ar dzīvniekiem vai ne, gan atņemta, par ko nejūtos apbēdināta, bet kāds cits varbūt ir. Bet, tā iekārtots, ka demokrātija ir vairākuma diktatūra, ja vairākumam tā tīk, tad mazākumam jābrauc šīs savas vēlmes apmierināt citviet.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.