Skolu reformēšanas vai slēgšanas balstīšana uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, kā to iecerējis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ir arhaiska un sekla pieeja.
Par to sākās runas pēc nesen publiskotā pētījuma, skolu kartēšanas, kurā «pārsteidzoši» atklājusies zemā izglītības kvalitāte ne tikai mazajās lauku, bet arī Rīgas mikrorajonu skolās un jo īpaši - vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolās. Kritēriji gan esot vairāki, bet tieši pilsētās un to tuvumā esošo skolu eksāmenu rezultāti būšot pamats vidusskolu reorganizēšanas rekomendācijai.
Rīgā koncentrējušās gan izcilās skolas - sešas no septiņām, kurās CE rezultāti matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā jeb «obligāto eksāmenu indekss» ir virs 70%, gan septiņas mikrorajonu skolas, visas t.s. krievu skolas, kurās, līdzīgi kā 39 skolās citviet Latvijā, tas ir zem 30%.
Ja IZM šādus rezultātus uzskata par pārsteidzošiem, tad jājautā, kādā Diogēna mucā tā dzīvo un kaldina savus plānus? Šā līmeņa atšķirību, protams, var ietekmēt arī pedagogu kvalitāte, bet pamatā iemesls ir tajās esošo bērnu vecāku sociālekonomiskais stāvoklis un izglītības vieta ģimeņu vērtību skalā. Kam tā ir svarīga, tie cenšas bērnus iedabūt prestižajās skolās, kur turēšanai līdzi bieži tiek algoti privātskolotāji. Atsevišķos mikrorajonos ar ne to spožāko kontingentu skolotājs var izstiepties vai sarauties, viņš nedabūs vidējo CE līmeni. Tur jābūt priecīgiem par lēniem uzlabojumiem un to, ka šie bērni vispār nāk uz skolu.
Šie pārmetumi Rīgai kļuvuši par ministra un Rīgas domes publisku kašķu objektu. IZM uzbrukuma ierocis izrādījies ar brāķētām patronām. Jau divām skolām tā bijusi spiesta atvainoties, kurās mācās bērni ar veselības traucējumiem, kuri atbrīvoti no CE. Indeksa aprēķinā tiek izmantota ne visai korekta metode, CE rezultātus dalot ar bērnu skaitu, kāds reģistrēts mācību gada sākumā, neatrēķinot skolēnu skaita izmaiņas, no eksāmeniem atbrīvotos, vai, kā izrādījies vakarskolu gadījumā, dažkārt tur mācījušies profeņu pēdējo kursu audzēkņi, kas CE kārtojuši jau iepriekš. Pēc Rīgas domes pārstāves Eiženijas Aldermanes teiktā, nepareizo aprēķinu dēļ atvainošanos pelnījušas vēl trīs Rīgas skolas, bet ar divām atlikušajām, kas strādājot visai kriminālā mikrorajonā, dome strādājot. Turklāt Rīgas 92. vidusskolas vidējo izglītības līmeni, līdzīgi kā dažviet citur Latvijā, uz leju novelk viena atvērtā vakarskolas klase. Ja IZM par pamatrādītāju skolu kvalitātei un reorganizācijai ņem CE, tad skolas nav ieinteresētas veidot šādas klases, lai šie bērni vismaz iegūst kaut kādu vidējo izglītību. Vai šo skolu vai klašu slēgšana mainīs šo kontingentu? Nē. Vai ko iegūs labo skolu skolēni, ja viņus «atšķaidīs» ar šo slēgto klašu skolēniem? Noteikti - nē. Tad kas iegūs? Protams, segregācija un noslāņošanās nav nekas labs, bet vispirms tā jāmazina sabiedrībā.
Dīvaini, ka Šadurskis tā kritizē slikto kvalitāti, it kā Rīgas dome būtu atbildīga par izglītības kvalitāti vienpersoniski. Protams, arī Rīgai jādomā par savu skolu tīklu. Bet pamatā pašvaldība nodrošina infrastruktūru, bet par pedagogu atalgojumu, izglītību, buksējošo tālākizglītību, izglītības un CE saturu, metodiskajiem materiāliem atbild IZM! Vai slikto rezultātu skolas ir slikti apkurinātas, ka atsaldē bērnu un skolotāju smadzenes? Jā, pašvaldība izvēlas skolu direktorus, personālu. Bet - no esošā piedāvājuma, kur konkurence pedagogu zemā atalgojuma un prestiža dēļ ir minimāla!
Izglītības kvalitāte ir svarīga. Bet vispirms jāpajautā, kādus uzlabojumus mācību programmā, metodikā, pedagogu tālākizglītība, prestižā pēdējos gados nodrošinājusi valsts, lai tagad mērītu rezultātu un pēc tā grieztu? Vēl 2014. gadā toreizējā izglītības ministre Ina Druviete proponēja, ka izglītības sistēmas uzdevums ir «veicināt radošumu, necentrējoties tikai uz mācību sasniegumiem un to testēšanu». Kā CE tiek vērtēts šis aspekts? Izslavētajā Somijas modelī arī par to tiek daudz domāts, viens no būtiskiem rādītājiem ir spēja radīt ko jaunu, bet skolu mērķis - atklāt katra talantu, apgūt sociālās un problēmu risināšanas prasmes, analīzi, kritisko domāšanu, ko grūti izmērīt ar CE. Kā Somijas modeli apraksta Forbes, mērķis ir veidot skolu modeli, kas vairāk balstās uz personalizētiem mācību plāniem, mazāk uz standartizētām programmām. Skolotāji tiek iesaistīti gan izglītības satura, gan diagnosticējošo darbu izstrādē. Rezultātā Somija izceļas ar mazāko līmeņa diferenci skolās. Tam pamatā ir arī pedagogu augstā profesionalitāte, kur viens no elementiem ir maģistra grāda prasība, nemitīga tālākizglītošanās, mācīšanās no citiem pedagogiem un skolām, kā arī augstais pedagogu prestižs sabiedrībā un pašu pedagogu apmierinātība. Vispirms jāpaveic šī sagatavojošā sadaļa, pēc tam visas tiesības prasīt rezultātus!
Mūsu problēma ir arī kārtīga izglītības politikas vizionāra trūkums, kāds Somijā bija Pasi Salbergs, kam būtu teorijā un praktiskajā pieredzē skolās, sabiedrības pieprasījumā sakņota izglītības reformu vīzija un precīzs tās realizācijas plāns ar atbalstu koalīcijā. Ja skolu reformēšana notiks tik neargumentēti un eklektiski, kā notika RPIVA pievienošana Latvijas Universitātei, nebūs nedz atbalsta, nedz efekta.