Programmatiskais iztukšītis
«Eiropa ir nogurusi». Šādi ievadvārdi lasāmi Attīstībai/Par! (AP!) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu programmā. Palasot arī citas Saeimā ievēlēto partiju programmas, jāteic, ka mūsu partijas pēc kaujas par Saeimu ir vēl vairāk nogurušas.
Ja EP vēlēšanās pilsoņu izvēli primāri noteiktu nevis sarakstu līderi, bet partiju programmas, tad jau tā zemā līdzdalība tajās kristos vismaz vēl uz pusi, ja ne vairāk. Programmās partijas vienu no otras grūti atšķirt, izņemot attieksmi pret etniskajām un valodiskajām minoritātēm, vēsturi, totalitārā režīma sekām u.tml. Jautājumos, kas skar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības, kohēzijas, budžeta, sociālās, drošības politikas, izglītības, zinātnes, veselības jautājumus - vien nodeldētas frāzes, turklāt birokrātiskā valodā. Pat uz Saeimas vēlēšanām huligāniski atraktīvās KPV LV programma EP vēlēšanām ir garlaicības un tukšfrāzību kalngals. «Latvijai jāuzņemas lielāka iniciatīva ES tiesību un attīstības kontekstā», «panākt vienlīdzīgi pozitīvus dzīves apstākļus visiem ES iedzīvotājiem», «atbalsīs sadarbības un politiskā dialoga turpināšanu ar citām pasaules valstīm un reģioniem, paplašinot un padziļinot ES un partnerības valstu savstarpējās politiskās un tirdzniecības attiecības»... «atbalstīs labklājību un iekļaujošas sabiedrības veidošanu ES iedzīvotājiem», «dalībvalstu kultūru un valodu dažādības veicināšanu»... Enerģētikas sadaļā pat ne vārda par OIK... Skumji, ka nelielais atļautais teksta apjoms partiju īsajās programmās tiek piebāzts ar lētu, amorfu pildvielu, nevis oriģinālām idejām. Acīmredzot to nav.
Ir jau līdz apnikumam dzirdētie solījumi par «maksimāliem» kohēzijas maksājumiem reģionālās attīstības izlīdzināšanai, bet realitātē Eiropas Komisija daudzgadu budžetā no 2021. gada plāno Latvijai atvēlēto kohēzijas aploksni samazināt par 13%. Mierinājums, ka igauņiem un leišiem samazinājums plānots vēl lielāks, ir mazs, jo Latvijai tas nav nogriezts tik daudz tikai tādēļ, ka joprojām skaitāmies mazāk attīstīts reģions. Jā, mūsu EP deputāti un Latvijas augstās amatpersonas tam ir «iebildušas», bet karavāna iet tālāk. Neskaitāmus gadus arī esam klausījušies par vienlīdzīgiem ES tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, kas gan absolūtos skaitļos nedaudz palielināti, bet joprojām būtiski zemāki nekā vecajām dalībvalstīm un nenodrošina vienlīdzīgu konkurenci. Ja ik vēlēšanās šis jāraksta partiju programmās, tad jājautā, kā strādāts, ja nav izpildīts, vai arī, ja tas nav izpildāms, kāpēc ik gadu turpināt to solīt? Jau esam atklausījušies arī frāzes par Eiropas investīcijām tās ārējās robežas stiprināšanā, enerģētiskās neatkarības veicināšanā, dažādās izglītības programmās... Teju visi šogad piemin ES finansējumu Rail Baltica projektam, ar kura vadību un virzīšanu neiet pašiem tā īstenotājiem.
Galvenajos akcentos daudz neatšķiras, piemēram, it kā liberālās AP! un it kā sociāldemokrātiskās Saskaņas programmas. «Eiropai ir jādara vairāk izglītības, veselības un sociālajās jomās,» postulē AP!. Faktiski to pašu, citādi formulējot, sola Saskaņa: «Jākoncentrējas uz kvalitatīvu darbavietu, veselīgas vides un sociālās drošības nodrošināšanu», jāpanāk «stingrāka ES normatīvo aktu izstrāde sociālajā jomā, tostarp par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēra piesaisti reālajam iztikas minimumam». AP! sola «vienotu minimālās algas normu, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī», kas būtu kaut kas līdzīgs JKP uz Saeimas vēlēšanām solītajam 3x500, vismaz attiecībā uz minimālo algu, kuru gan nezin kā tagad regulēs no Briseles. Saskaņai ar ZZS savukārt kopīga ir vēlme Eiropas fondus izmantot mājokļu programmai jaunajām ģimenēm.
Runājot par atšķirīgo, uzmanības vērta ir AP! apņemšanās sekmēt Lielbritānijas atgriešanos ES, acīmredzot partija īsti netic tās veselības ministres Ilzes Viņķeles spējām panākt lētākus medikamentus Latvijā, tādēļ par to sola cīnīties no Briseles. Lai kaut kā attaisnotu pagaidām vēl Rīgas mēra Nila Ušakova solījumu no Briseles cīnīsies par rīdzinieku interesēm, Saskaņa sola panākt lielāku atbalstu pašvaldībām, tām tieši sociālajām funkcijām un infrastruktūrai novirzot Eiropas fondu finansējumu. Konkurējot ar Latvijas Krievu savienību, Saskaņa nevar nepieminēt cīņu pret nacionālo un lingvistisko minoritāšu diskriminēšanu, kamēr Jaunā Vienotība uzsver Austrumeiropas patērētāju nediskriminēšanu ar preču duālo kvalitāti, kur jau sperti pirmie soļi. Nacionālā apvienība iestājas pret «zelta vīzu» programmām, kas apmaiņā pret investīcijām piedāvā uzturēšanās atļaujas vai pat pilsonību, ļaujot Eiropā ieplūst netīrajai naudai. Cēla cīņa, bet nez vai tā ļoti aizraus Latvijas vēlētājus. NA un ZZS iestājas par ES līdzekļu izmantošanu demogrāfijas problēmu risināšanai, ZZS programma izceļas arī ar lielāku akcentu uz vides aizsardzību, kā arī ZZS premjerēšanas laikā ieviestās reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas saglabāšanu virknē jomu, lai novērstu PVN izkrāpšanu. JKP programmā varētu izcelt vēlmi panākt «Krievijas dezinformācijas kanālu slēgšanu» ne tikai Latvijā, Rīgas nodalīšanu no ES fondu naudas izlietojuma, palielinot līdzekļus reģioniem.
Labi, ka vēlētāji balso par sejām, nevis programmām - šoreiz tās var arī nelasīt. Labāk parunāt ar kandidātiem, izvērtēt viņu potenciālu, personisko pozīciju un to, kurš kandidāts būtu pelnījis labi atalgotu amatu un vienkārši nedarīs kaunu valstij.