Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar vēl nebijušu laipnību – iedzīvotājiem internetā balsot par 2014. gada valsts budžeta prioritātēm.
Ar šo PR akciju allaž pat asarām acīs un asinīm rakstītos papildu naudas pieprasījumus strupi atraidījusī ministrija cerēto laipnības un demokrātijas vaibstu vietā savā bargās kundzes tēlā drīzāk riskē ievilkt lišķes un intrigantes rievas.
Aizpildīt aptaujas anketu, kurā iedzīvotāji var izvēlēties kādu no iepriekš jau definētajām desmit prioritātēm, var līdz 29. jūlijam, 30. jūlijā valdība sāks ķīlēt kopā budžetu.
Valsts budžets būtībā ir valsts politikas, ideoloģiskā kursa īstenošanas, stratēģiskās virzības un ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanas instruments. Lai mazinātu valsts bankrota riskus un neapdraudētu valsts pamatfunkciju izpildi, ne velti Satversmē noteikts, ka «tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm» (73. pants). Bet tieši par to tautai piedāvā virtuāli balsot FM! Starp piedāvājumiem balsot par tādām nozarēm kā kultūra, veselības aprūpe, aizsardzība vai sociālajām un profesionālajām grupām (pensionāri, pedagogi, valsts pārvaldes darbinieki, ģimenes ar bērniem...) ir arī tādi, kas tieši skar nodokļus: neapliekamā minimuma palielināšana, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšana, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana.
Protams, ierobežotas auditorijas anonīmas, virtuālas aptaujas rezultāti nav gluži tautas nobalsošana, bet tieši tādēļ, ka tā tāda nav, tai nav nekādas jēgas. Jo īpaši tāpēc, ka tās rezultāti nav pat tik reprezentatīvi, cik socioloģiskās aptaujas, kas būtu tuvāk sabiedrības viedoklim, bet arī ar to būtu problēmas, jo te nevar izvilkt kādu vidējo rādītāju vai ņemt vērā tikai vairākuma balsojumu, ignorējot mazāk populāro, bet kas skar valsts pastāvēšanai vitāli svarīgas funkcijas. Budžeta veidošana nav populārāko dziesmu aptauja vai loterija. Katram tuvāka būs sava kabata un populārāki būs priekšlikumi, kas palielinās paša ienākumus vai komfortu, nekā tie, kas iestāsies par šauras grupas vai jomas nodrošinājumu, lai arī pastarpināti visus skarošu kā, piemēram, drošību. Jo īpaši, ja respondenti drīkstēs izvēlēties tikai vienu prioritāti. To arī parāda aptaujas rezultāti: maz atbalsta ir drošībai (ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas tehnikas iegāde u. c.), publiskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanai, kultūrai, pedagogu algu paaugstināšanai; vairāk – ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, ar ko piedāvāts saprast neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamajiem celšanu, nevis, piemēram, kādu nodokļu piemērošanu augstākiem ienākumiem vai kāda jauna nodokļa ieviešanai ieņēmumiem, kas līdz šim ar nodokli nav apgrūtināti. Gandrīz tikpat populāra aptaujā ir darbaspēka nodokļu mazināšana. Zīmīgi, ka tieši par abiem šiem priekšlikumiem izvērsies varas partiju duelis – vai ar minētajiem instrumentiem mazināt ar nodokli neapliekamo minimumu, par ko iestājas Vienotība un to pārstāvošais finanšu ministrs Andris Vilks, vai par solītajiem diviem procentpunktiem mazināt darbaspēka nodokļus – IIN, kas ir Reformu partijas priekšpēdējā sarkanā līnija. Varas partijas savu jau hronisko nespēju vienoties cer aizvietot ar pseidoaptauju. Pēdējais laiks aktivizēt partijas biedrus un atbalstītājus nobalsot par vienu vai otru prioritāti! Ja Vienotības mašinērija uzvarēs, viss kārtībā, būs respektēta tautas griba, ja zaudēs – nobalsos, kā gribēs. Tas nolasāms arī no FM vēstījuma aicinājumā piedalīties aptaujā, kurā uzsvērts, ka «pašlaik Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama ienākumu nevienlīdzība, tāpēc valdības prioritātei būtu jābūt steidzami to samazināt». Farss.
Turklāt – priekš kam ir Nacionālās attīstības plāns ar tās prioritātēm, valdības deklarācija un tās izpildes plāns? Priekš kam Pārresoru koordinācijas centrs, kura uzdevums būt par ministriju vidutāju, koordinatoru? FM aptauju, citastarp, argumentē ar to, ka ministriju papildu pieprasījumi budžetam vairāk nekā desmit reižu pārsniedz pieejamo līdzekļu apmēru – kopējā pieprasījuma summa ir virs 550 miljoniem latu, bet papildus piešķirt nozaru ministriju tēriņiem varētu vien 50 miljonus. Bet, vai tad tas ir kas jauns? Tā ir vienmēr bijis un būs! Ja tagad pieprasījumu atsijāšanai jārīko šāda pseidoaptauja, vai jāizdara skarbi secinājumi par valdības lemt(ne)spēju? Ja tā tiešām gribētu respektēt tautas viedokli, tā nestumtu uz priekšu eiro ieviešanu ar visu tā propagandas kampaņu.
Turklāt pēdējos gadus budžets dzīts cauri valdībai un Saeimai, uzspļaujot sociālo partneru iebildēm un kritikai. Vai arī viņu nostājas tiks aizslaucītas ar šo dīvainā veidā noskaidroto «tautas gribu»?