Otrdien, 25. februārī, sasaukta Starptautiskās lidostas «Rīga» akcionāru sapulce, kurā plānots izveidot jaunu valdes locekļa amatu. Šis amats ar aptuveni 3800 eiro lielu mēnešalgu nolūkots bijušajai Valda Dombrovska biroja vadītājai Olitai Augustovskai, kura pēc premjera demisijas palikusi bez algota darba, ziņo portāls pietiek.com.
Kādreiz Vienotība visās iespējamās vietās skaitīja savu reklāmpantiņu, ka vara 2009. gadā esot bijusi nomesta zemē, neviens to neesot gribējis pacelt un vienīgi viņi ar «varonīgo» Dombrovski priekšgalā esot uzdrošinājusies šo zemē nomesto varu pacelt un izcelt Latviju saulītē. Nediskutēsim par šo apgalvojumu patiesumu, jo ne par to stāsts. Tagad izrādās, ka Vienotība ceļ augšā pilnīgi visu, ko kāds kā nevajadzīgu nometis zemē. Tā jau labu laiciņu ceļ augšā bijušās Tautas partijas kādreiz zemē nomestās oranžās drēbes. Turklāt ne vien ceļ augšā, bet par varītēm cenšas uzstīvēt mugurā un, cik vien var, cenšas līdzināties Tautas partijas «siles varoņiem». Tieši šādā kontekstā jāvērtē Vienotības centieni piemeklēt amatus saviem partijas «kadriem».
Augustovskai grūti kaut ko pārmest, jo viņai priekšzīmi rāda partijas pati augša ar partijas ģenerālsekretāru Arti Kamparu un bijušo premjeru Dombrovski priekšgalā. Kampars, kurš Vienotībā strādā algotā amatā, vienlaikus saņem vēl lielāku algu arī kā valdes priekšsēdētājs biedrībā Latvijas–Ķīnas biznesa padome (lasi: uzturēšanās atļauju tirdzniecības lobēšanas biedrība). Ja partijā skaitās pieņemama šāda prakse, kad partijas ģenerālsekretāra amats ir savietojams ar noteikta biznesa lobēšanu, tad tas uzskatāmi liecina par partijā valdošo morāli.
No Kampara daudz neatpaliek un varbūt pat viņu pārspēj pats lielākais Vienotības spīdeklis – Valdis Dombrovskis. Speciāli viņam tiek radīta jauna Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, kuru paredzēts vadīt pašam bijušajam premjerministram. Dombrovska komisijas izveidošanas cinismu paspilgtina tas, ka Dombrovskim ir lielas izredzes tikt ievēlētam Eiropas parlamentā. Tas nozīmē, ka viņam tiek piemeklēts amats uz dažiem mēnešiem un šī ilgtspējīgās attīstības komisija var kļūt par ļoti īsspējīgu.
Varētu jau par šīs komisijas izveidi pārāk nesatraukties, – vai tad žēl «labam» cilvēkam kādu amatiņu iešķiebt, lai priecīgāks prāts pirms došanās uz sapņu zemi Briseli? Diemžēl šīs komisijas izveide un tās priekšsēdētāja amats nav vis tikai goda ieraksts personiskajā CV, bet arī izmaksā 50 000 eiro un dienesta auto. Un te arī izpaužas viss «politiskās elites» cinisms. Kad naudu vajadzēja smagi slimās Zanes glābšanai, tad valsts amatpersonas atkārtoja ierasto dziesmu – naudas nav, bet, tiklīdz vajag izveidot komisiju, lai uz dažiem mēnešiem Dombrovskim nebūtu «apkaunojoši» jāsēž Saeimā kā parastam deputātam vienā zālē ar Zaķi, Olšteinu un Kabanovu, tad atrodas gan 50 000 eiro, gan lepns dienesta automobilis.
Visi šie gadījumi skatāmi sistēmas kontekstā. Tas, ka Latvijā vadošās partijas nepiedzīvo ilgāku uzplaukuma periodu par diviem Saeimas sasaukumiem, ir izskaidrojams tieši ar to, ka, jo ilgāk kāda partija atrodas pie varas, jo spilgtāk izgaismojas tajā esošo cilvēku patiesās intereses. Arvien mazāka kļūst rūpe par valsti, par tautu un arvien lielāka par amatiem, labumiem un «lietu kārtošanu». Amatu gatavošana speciāli jau iepriekšzināmām personām tikai apliecina sen zināmo praksi – jo tuvāk un ilgāk pie siles, jo cūciskāks kļūst vieplis.