Pirmdienas vakarā, stundu pēc tam, kad Saeima pieņema 2011. gada valsts budžetu, TV Panorāmā tika rādīta kāda gaiša, apgarota latviešu pensionāre, kura pauda pilnīgu atbalstu Dombrovska valdībai un pieņemtajam budžetam. Sižets bija filmēts jau dienā, un vienalga, ko būtu pieņēmuši deputāti, šī sieviete jau iepriekš apliecināja: "Mani šis budžets pilnībā apmierina."
Var tikai apbrīnot šīs sievietes paļāvību uz Dombrovski, taču daudz kas liek bažīties, ka šī uzticība var tikt negodprātīgi izmantota. Sarunājoties ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem, rodas nepārprotams iespaids, ka viņi šo budžetu neuztver kā nopietnu, ilgtspējīgas politikas dokumentu, kam paredzēts ilgs mūžs. Viņi to uztver tikai un vienīgi kā pagaidu budžetu, kuru jau pavisam drīz grozīs. Un kā pret pagaidu variantu arī izturas. Viss budžeta apspriešanas process atgādināja pagurušu aktieru izrādi apnikušā lugā. Dienišķā maizīte šoreiz bija jāatstrādā, nīkstot Saeimas namā līdz pat septiņiem vakarā, kaut jēgas no tā bija maz. Neviens opozīcijas priekšlikums, lai cik saprātīgs vai pamatots tas šķistu, netika pieņemts.
Var rasties jautājums – kāpēc gan bija nepieciešams kaut ko sasteigt, ja varētu budžetu veidot rūpīgāk un pieņemt to izsvērtāku? Oficiālā versija skan, ka tagad esot jāpieņem vienalga kāds budžets, lai janvāris nesāktos ar pārtēriņu. Tā kā deputātu korpuss ir stipri atjaunināts, vairums jaunpienācēju šo versiju uztver kā neapstrīdamu patiesību. Nav gan šī atruna diez cik nopietna, jo ministri, saprotot situācijas nopietnību, paši varētu viegli aprēķināt, cik var atļauties tērēt, lai vēlāk nav jāgriež dubulti. Iemesls pagaidu budžeta pieņemšanai ir cits. Kāds?
Patiesais iemesls varētu būt diezgan nepatīkams TV Panorāmā intervētajai pensionārei, kura ar neslēptu paļāvību savu likteni bija gatava uzticēt Dombrovskim. Nupat pieņemto likumu par 2011. gada valsts budžetu taisās vērt vaļā jau pēc mēneša – janvāra vidū. Starptautiskajiem aizdevējiem apetīte aug. Ja jau latviešus var mīcīt kā grib, tad grēks vēl nepaspaidīt un papildus nekonsolidēt vēl 50 miljonus latu. Ministri visi kā viens apgalvo, ka nav vairs kam nepieciešamo naudiņu noņemt. Viss jau esot apcirpts, apgriezts un nošķērēts. Taču viņi mānās. Aizdevēju ēdienu kartē melns uz balta rakstīts – sociālās izmaksas ir valsts budžetam nepanesamas. Dots arī atšifrējums, un visbrangākais ietaupījums saistās ar pensiju apcirpšanu. Aizdevēji pat norādījuši, kur šo ietaupījumu likumīgi atrast, lai nekāda Satversmes tiesa nevarētu piesieties.
Runa ir par priekšlikumu likvidēt vai vismaz ievērojami samazināt piemaksas pie pensijas par nostrādāto laiku līdz 1996. gadam. Nepatīkamākais ir tas, ka tieši tiem, kuriem ir lielāks darba stāžs līdz 1996. gadam, pārsvarā ir tās mazākās pensijas. Starptautisko aizdevēju ieskatā viņi ir tie, no kuriem šobrīd visvairāk var nocirpt. Bet valdība taču apsolīja pensijas negriezt, var iebilst Dombrovska sabiedriskie advokāti. Tieši tā. Šajā budžetā pensijas netiek aiztiktas, raportē finanšu ministrs Andris Vilks, un viņam aiz muguras klusējot māj ar galvu Dombrovskis.
Šajā vietā der atcerēties izcilo triku ar zvērēšanu baznīcā. Savulaik Jaunā laika deputātu kandidāti svinīgi zvērēja nolikt mandātu, ja pēc ievēlēšanas Saeimā aizietu no partijas. Tad, kad pēc vairākiem gadiem tas notika, no Jaunā laika aizgājušais deputāts Kārlis Šadurskis sev ierastajā stilā bija atradis gluži vai ģeniālu attaisnojumu zvēresta laušanai. Zvērests bijis domāts iepriekšējām vēlēšanām un, tā kā pa starpu bija vēl vienas vēlēšanas, tas bija it kā zaudējis spēku. Latviešu labticīgais vēlētājs noticēja šim trikam, un Šadurskis atkal ir Saeimā.
Izmantojot šo Šadurska patentu, arī tagad varēs teikt, ka solījums nemazināt pensijas jāattiecina uz decembrī pieņemto valsts budžetu, bet par vēlākiem grozījumiem nekas nebija solīts. Tagad mūs ļaunie aizdevēji spiež un nekas cits mums neatliek kā ķerties pie pensijām. Tāda patiesībā ir šā viltus budžeta jēdzieniskā slodze. Pieņemt nākamā gada budžetu, lai formāli tiktu izpildīts solījums neaiztikt pensijas. Uz nākamajiem budžeta grozījumiem solījums jau būs it kā zaudējis spēku. Protams, tas būs zaudējis spēku tikai šo solīšanas ģēniju acīs, bet viņus tas pilnībā apmierina. Galvenais – turpināt turēt cits citam svētuma nimbu virs galvas un atkārtot mantru par vērtībām. Varbūt labticīgie latvieši atkal noticēs?