Ar nelielu aizķeršanos Latvija tomēr jau pirmajā vēlēšanu dienā tika pie jauna Valsts prezidenta. Sagatavotos rožu pušķus vakar saņēma jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš. Līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, saņēmis maijpuķīšu pušķi, atstāja Saeimas sēžu zāli, nesagaidījis jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa īso uzrunu Saeimai, kurā viņš pateicās deputātiem par izrādīto uzticību.
Saeima otrajā kārtā par Valsts prezidentu ar 53 balsīm ievēlēja Andri Bērziņu. Tas nozīmē, ka šīs vasaras politiskā maratona pirmais starpfinišs ir sekmīgi aizvadīts, parādot potenciāolos uzvarētājus un zaudētājus. A. Bērziņa uzvaru nevar vērtēt kā nepārprotamu ZZS uzvaru, lai gan tieši no šīs frakcijas nācis jaunais prezidents. Kāpēc?
Atbilstoši Latvijas politiskajai tradīcijai jauns prezidents nozīmē jaunu valdošo koalīciju. Tas nenozīmē, ka jau tuvākajā laikā tiks gāzta pašreizējā Valda Dombrovska valdība, tomēr tas, ka A. Bērziņš ir ievēlēts ar Saskaņas centra balsīm, latviskajam elektorātam, visticamāk, radīs noteiktus aizspriedumus. Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, tieši šis apstāklis, nevis saistība ar «oligarhu» Aivaru Lembergu varētu tikt inkriminēta kā lielākais ZZS grēks. Pašsaglabāšanās instinkta dzīta, šo momentu izmantos Vienotība, lai maksimāli distancētos no oligarhiskajiem un tagad vēl arī «prokrieviskajiem» zaļzemniekiem. Tieši Vienotības nepaskaužamā situācija šobrīd rada vislielākos politisko satricinājumu riskus.
Lai arī Zatlers ir prezidenta vēlēšanās zaudējis, viņu nekādā gadījumā nevar uzskatīt par zaudētāju visā šajā Latvijas politiskās virtuves jezgā, kuru viņš pats ir iniciējis. Katrā gadījumā, ja viņš ir teicis A, tad viņam ir jāsaka B, C, D utt. Ja Zatlers pēc pilnvaru termiņa beigām domā doties politiskajā pensijā, tad viņš būs darījis to, ko sakās nekad nedarām, proti, atstājis darbu pusratā. Tas nozīmētu, ka lielos vilcienos nekas nemainās un rudenī mēs iegūstam ļoti līdzīgu Saeimas sastāvu tagadējam. Cita lieta, ja Zatlers uz pašreizējās popularitātes viļņa organizē jaunu partiju ar jauniem cilvēkiem. Tad tautai pavērtos cerības uz kādu jaunu, patiešām citu politiku.
Ja Zatlers veidotu jaunu politisko spēku ar vecajiem antioligarhu lozungiem (bet citu lozungu viņam nav), tas būtiski mainītu spēku samēru esošajā izkārtojumā, jo tādā gadījumā Vienotība, kas līdz šim personificējusi «godīgos», kļūtu par degvielu iztērējušu nesējraķeti un atbilstoši loģikai atmesta. Tad ar «godīguma» lozungiem Saeimas orbītā varētu tikt uznesta Zatlera partija, bet vecie Vienotības buki, kas sasūkušies vecās politikas stiķus un niķus, varētu atgriezties savās pamata darbavietās. Ne velti Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs LNT diskusijā ar Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi izteicās: «Atmetiet to savu uzpūtību. Iespējams, jūs nākamjā Saeimā vispār nebūsiet.»
Vienotība no Zatlera 28. maija paziņojuma ir visvairāk zaudējusi, tāpēc vēl jo šķērmāk Saeimas pirmsvēlēšanu debatēs izklausījās lišķīgās slavas runas Zatleram. Turklāt zālē sēdošajiem nevienam nebija ne mazāko šaubu, kāda ir Vienotības deputātu patiesā attieksme pret prezidentu, kurš izjaucis visu ieplānoto partiju. Tiesa, Vienotība pati vainīga, ka noticis tā, kā ir noticis. Proti, atlaista Saeima, kurā viņi bija lielākie uzvarētāji un vēl pirms septiņiem mēnešiem šāva griestos šampaniešu korķus Vienotības pēcvēlēšanu ballītē. Vienotība gan teicās atbalstām Zatleru uz otru termiņu, taču neko nedarīja, lai Zatlers justos drošs par savu ievēlēšanu. Atsevišķu Vienotības personu ambīcijas noveda pie tā, ka Zatlers, nebūdams drošs par savu nākotni Rīgas pilī, uzdrošinājās atlaist vsu Saeimu, ieskaitot Vienotības deputātus.
Debates iezīmēja vēl kādu nelāga tendenci. Redzot, ka Vienotības nākotne ir miglā tīta, ir sarosījušies tie politiskie piesūcekņi, kuri cenšas piesūkties jebkuram potenciāli spēcīgam politiskajam spēkam. Atsevišķu deputātu runas bija tik pieglaimīgas, ka kuluāros jokoja – daudz netrūka, lai kāds lišķis pateiktu: atļaujiet noskūpstīt jūsu paduses, Zatlera kungs! Lai Zatlers izbēgtu no šo glumo lišķu pieplūduma savai potenciālajai partijai, viens no kritērijiem, kādus cilvēkus tajā uzņemt, varētu būt – nepiederība pie 10. Saeimas sastāva. Ja reiz Zatlers šo Saeimas sasaukumu ir diskvalificējis, tad neviens šā sasaukuma deputāts viņam savā jaunajā spēkā nav jāņem.
Savukārt jaunievēlētajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēl ir pietiekami ilgs laiks, lai adaptētos jaunajā statusā un nepieļautu tās kļūdas, kuras savulaik pieļāva Zatlers. Proti, pakļaušanās noteiktu aprindu spiedienam varbūt dod iespēju nesaņemt kādus nepelnītus pārmetumus, taču lielāku cieņu ne šo aprindu, ne arī tautas vidū tas nevairo.