Zatlera lēmums aicināt koalīcijā Saskaņas centru bija visai nepatīkams pārsteigums tiem, kuri nez kāpēc bija iedomājušies – sakām Zatlers, domājam Vienotība. Šie cilvēki acīmredzot sevi bija mānījuši ar pārliecību, ka Zatlers un Vienotība pēc būtības ir viens un tas pats un ir pilnīgi vienalga, kādās attiecībās sadalās zatleriešu un Vienotības balsis. Vai vienam ir 15 un otram 25 vai otrādi, bet galvenais, ka kopā ir 40. Tagad izrādās, ka tas ne tuvu tā nav.
Vienotības pēcvēlēšanu ballītē kafejnīcā Andalūzijas suns daži Vienotības stratēģi pat mazliet ļauni priecājās, ka Zatleram ir dažas balsis vairāk un viņš kā visvairāk balsu saņēmušais (no latviskajiem spēkiem) būs spiests uzņemties grūto lomu – aicināt vai noraidīt valdībā Saskaņas centru. Abos gadījumos Vienotība varētu mazgāt rokas nevainībā, sakot: mēs jau gribējām tā, bet Zatlers izlēma šitā...
Jau no paša koalīcijas veidošanas sākuma Vienotība pamazām presēja Zatleru uz Nacionālās apvienības pusi. Vienotības plāns bija lēnā un nogurdinošā nervu pārbaudes spēlē samalt savus mazpieredzējušos pretiniekus un tos nākotnē pilnībā pakļaut. Šobrīd vēl grūti spriest, vai Vienotības taktika ir vainagojusies ar panākumiem. Nez vai Vienotība bija gaidījusi tik spēcīgu Zatlera pretestību. Viņi kā rūdīti pavedēji cerēja piedziedāt Zatleram pilnas ausis un pamazām viņa pretestību salauzt. Zatlera nakts lēmums veidot koalīciju kopā ar SC bija izmisuma solis pārtvert iniciatīvu un saglabāt jelkādu individualitāti. Tagad izskatās, ka Zatlera pretestības spēki izsīkst. Tikai no Zatlera mugurkaula būs atkarīgs, vai viņš padosies, atdosies un beigu beigās samierināsies ar viņam jau no sākta gala ieplānoto Vienotības piedēkļa statusu. Droši vien, lai padošanās akts nebūtu tik sāpīgs, viņam apsolīs tautas vēlētā prezidenta krēslu, bet kurš tad pēc visa tā gribēs vēl balsot par prezidentu lupatu – Vienotības politisko ideju reproduktoru?
Zatleram ir divas iespējas. Vai nu viņš atslābinās un gūst baudu no tā, ka vairs neko nelemj un darbojas kāzu ģenerāļa lomā, vai arī stingri tur savu līniju. Spēlē patstāvīgu lomu. Zatlera rīcība ir pakļauta vienam mērķim – tautas vēlēta prezidenta krēslam. Piedāvājot SC nākt valdībā, Zatlers jau ir nopircis gandrīz visas krievvalodīgo balsis potenciālajās prezidenta vēlēšanās. Tas ir aptuveni 30% balsu. Atlikušie 20% jāsalasa no latviešiem. Tas nav daudz, un to var izdarīt. Tiktāl Zatlera plānam nav ne vainas. Jautājums, vai viņam vēl ir kādi cilvēki, kuri, kā izsakās pats Zalters, «stāv un krīt par savu līderi»? Cik daudz viņu ir? Ko Zatlers var viņiem piedāvāt?
No Zatlera partijas ievēlētie deputāti ir politikā mazpieredzējuši cilvēki un politiskajā šahā pilnīgi iesācēji. Viņi vēl nesaprot, ka politikā visiem mīļš nekad nebūsi un svarīgi ir, ko par tevi domā tavs vēlētājs, nevis tas, kurš par tevi tāpat nebalsos. Ja šādi ar vējrādītāja pārliecību esoši deputāti paklausās vienmēr pareizi domājošo varai pietuvināto galma lakstīgalu Māru Zālīti, tad viņiem sāk likties, ka paši domā nepareizi. Zālīte pārliecinoši deklarē, ka vēlētāji Zatlerā vīlušies. Nekādas šaubas Zālīti nekad nav apgrūtinājušas. Viņa nešaubīgi zina, ko vēlas vēlētājs. Kad tas ir apmierināts, bet kad – vīlies. Zālītei to zināt ir pavisam viegli, jo, viņasprāt, vēlētājs jau arī ir viņa pati. Sakām – tauta, domājam – Zālīte.
Zālītei nenoliedzami ir talants. Ne tikai literārais. Viņa prot pārliecināt, un viens otrs Zatlera deputāts jau sāk rīstīties un domāt, vai kaut kur nepārmukt. Šiem svārstīgajiem gan nevajadzētu aizmirst vienu – vienīgais viņu politiskās esamības garants ir Zatlera autoritāte. Nebūs Zatlera autoritātes, nebūs arī viņu pašu politikā. Tāpēc zatleriešu vienīgā iespēja neizšķīst pašreizējā politiskajā ķīselī ir strikti turēties pie sava vadoņa. Viņiem jāsaprot, ka, ejot Vienotības pavadā, viņiem nav politiskās nākotnes.
Zatlera partijai ir jāatrod sava politiskā niša, un pēdējā laika notikumi rāda, ka zatleriešiem tā ir būšana par saskaņiešu, lai neteik
tu – krievu, draugiem latviešu sabiedrībā. Šī niša šobrīd ir pabrīva, un tā var būt pat ļoti izdevīga nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to zalteriešu politiskā nākotne ir atkarīga no tā, vai viņi nervu pārbaudi izturēs līdz galam un kopā ar SC veidos nākamās valdības kodolu, vai salūzīs un padosies rūdīto Vienotības politisko intrigu meistaru spiedienam un kļūs par Vienotības piedēkli.