Prieks par zaudējumu

Telekompānija LNT pārdota. Starptautiskā televīziju grupa Modern Times Group MTG AB (TV3 īpašniece) paziņojusi, ka ir parakstīts līgums par 100% LNT iegādi. Viena no nozares zinošākajām ekspertēm, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, norādījusi, ka darījuma rezultātā arvien asāk iezīmēsies vietējās informācijas telpas apdraudējums no ārvalstu mediju puses.

Tiesa, tiem, kas notikumus vēro pa gabalu, ir cits viedoklis.

Zviedrijā dzīvojošā žurnāliste Sandra Veinberga LTV1 raidījumā 100. pants neslēpa savu prieku par to, ka telekompānija LNT nonākusi «demokrātiska kapitāla izcelsmes» rokās. Tiesa, nākamajā teikumā viņa jau stāsta, ka TV3 dibinātājam Janam Stenbekam Zviedrijā bijusi (viņš pirms dažiem gadiem miris) nelāga avantūrista slava un šai telekompānijai ir visai primitīvs programmas koncepts. Zviedrijā tā neraida nevienu pašu veidotu programmu un pat pārtraukusi veidot ziņu raidījumus. Raidītas tiek tikai ārzemēs iepirktās programmas, turklāt no Londonas, lai varētu apiet Zviedrijas medijiem ar likumu noteiktos ierobežojumus (piemēram, par reklāmas laiku ilgumu). Peļņa tiek nodrošināta, maksimāli samazinot darbinieku štatu. Kamēr Latvijā vēl bija LNT, konkurences dēļ vajadzēja veidot vietējos šovus, ziņas un citus oriģinālproduktus. Tagad nauda tādiem finansiāli ietilpīgiem projektiem vairs nebūs jātērē. Pietiks nopirkt citās valstīs jau sen rādītas ekstrasensu cīņas, greizos spoguļus, neiespējamās misijas vai tamlīdzīgus šedevrus, un lieta darīta. Lūk, par kādu intelektuāli piesātinātu nacionālās televīzijas nākotni jūsmo Veinberga, un viņai piebalso cita mediju guru – Anda Rožukalne. Pēdējā demonstrē savu ļoti erudītas mediju ekspertes statusu, paziņojot, ka «MTG kompānija ir tāda, kuras stratēģijas kvalitāte un līdzšinējā darbība liek sacīt tikai pozitīvus vārdus par kvalitāti un atbildīgumu». Kontekstā ar Veinbergas vērojumiem no Stokholmas var viegli nojaust, par kādu TV saturu Rožukalne ir gatava teikt «tikai pozitīvus vārdus».

Diemžēl šis darījums iezīmē ne tikai vietējās informatīvās telpas apdraudējumu, bet arī latviešu identitātes problēmas. Iedomājieties skatītāju pārpildītu Arēnu Rīga, kurā spēlē KHL klubs Rīgas Dinamo un kāda zviedru augstākās līgas hokeja komanda. Viesi mūsējo vārtos iemet ripu, bet liela skatītāju daļa sajūsmināti lec kājās un gavilē. Kad uzdod jautājumu, par ko tad lielais prieks, tad skan atbilde – Rīgas Dinamo piedalās nepareizajā čempionātā, to uztur krievu gāzes kompānija, bet kluba padomes priekšsēdētājs ir vecs čekists Savickis. Viss pareizi – īstam Rietumu vērtību aizstāvim šādā spēlē jāfano par zviedriem.

Dažu personu ļaunais prieks par LNT pārdošanu zviedriem precīzi norāda, par ko fano daļa latviešu. Ar visa vietējā nīšanu pazīstamajā portālā ir.lv ievietota aptauja ar jautājumu: kā vērtējat zviedru mediju koncerna nodomu nopirkt telekompāniju LNT? Interesanti, ka jautājumā īpaši uzsvērta pircēja izcelsmes valsts, jo to tikpat labi varēja arī neminēt, nosaucot vienīgi kompāniju MTG. Acīmredzot jautājuma sastādītāji bija tieši rēķinājušies, ka zviedru vārda piesaukšana palielinās atbalstošo respondentu skaitu. Tas liecina, ka lielai latviešu sabiedrības daļai viss latviskais zemapziņas līmenī šķiet nepatīkams, neprestižs un nekvalitatīvs. Viņi jūtas nelaimīgi par savu piederību tādai nācijai un nevēlas sevi ar to identificēt.

LNT gadījums nav vienīgais, kad latvieši samērā atklāti priecājas par cita latvieša neveiksmēm. Var, protams, vienmēr atrunāties, ka bankrotējušais latvietis bijis baigais cūka un dabūja, ko pelnījis, bet tas lietas būtību nemaina. Ja mēs savu tautu uztveram kā komandu, kas cīnās par vienu mērķi – par uzvaru, tad skumji jākonstatē, ka liels latviešu skaits atklāti priecājas par savas komandas biedru neveiksmēm. Katrs, kas ir spēlējis kādu komandu spēli, zina, ka var savākt zvaigžņu sastāvu, bet, ja komandā nebūs vienota gara – visi par vienu, viens par visiem, bet gan katrs pats par sevi, tad labus rezultātus velti gaidīt.

Diemžēl latviešiem ar komandas garu ir kā ir. Liela daļa latviešu nedz Ēķi, nedz Ķirsonu, Rāvi vai kādu citu latviešu uzņēmēju nekādi negribētu saukt par savējo un tikai priecātos, ja LNT pārņemtu zviedri, Lido vācieši, bet Skonto Būvi igauņi. Kamēr mēs nespēsim latviešu uzņēmējus saukt par savējiem (vismaz konkurējot ar ārzemniekiem), lai kādi viņi arī būtu, tikmēr par kalpu tautu arī paliksim.

Svarīgākais