ES samits Briselē noritēja tikpat kā bez pārsteigumiem. Par nelielu pārsteigumu parūpējās Čehija, kura par pievienošanos jaunajam Eiropas fiskālās disciplīnas likumam vēl lemšot savas valsts parlamentā un, iespējams, arī referendumā. Apvienotā Karaliste jau iepriekš brīdināja, ka jaunajam līgumam nepievienosies.
25 ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, tikpat kā bez iebildēm ir apliecinājušas gatavību sekot ES idejiskajam vadonim, kura lomu šobrīd uzņēmusies Vācijas kanclere doktore Angela Merkele, un parakstīt visu, kas jāparaksta. Varētu aplaudēt un ar gandarījumu noslaucīt sviedriem klāto pieri – viss labs, kas labi beidzas. Eirozonas krīze pārvarēta. Tagad varam sabalansēti attīstīties un darīt visu nepieciešamo, lai 2014. gadā iestātos kārotajā eirozonā. Taču nekāda gandarījuma nav.
Viens no precīzākajiem patiesā ekonomiskā stāvokļa indikatoriem ir brīvi svārstīgie valūtu kursi. Ja pirms gaidāmā ES samita eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz pieauga, tad Briseles tikšanās rezultāti investorus (virtuālos valūtas spekulantus) nepārliecināja. Eiro atsāka savu lejupslīdi. Kādi tad ir ES samita rezultāti? Ja atmetam visu birokrātiski propagandistisko frazeoloģiju, tad 25 ES dalībvalstu vadītāji pateica – izliksimies, ka nekas traģisks nenotiek, un cerēsim, ka visas problēmas kaut kā uzsūksies un atrisināsies pašas no sevis. Gan jau troika (SVF, EK un ECB) piespiedīs Grieķijas kreditorus norakstīt vairākumu Grieķijas parādu, un, ja izdosies novērst Grieķijas bankrotu (it kā parādu norakstīšana būtu kaut kas cits) vai piespiedu izstāšanos no eirozonas, tad eirozonas kuģim ir iespēja izvairīties no uzskriešanas uz klintīm. Nelaime vienīgi, ka Grieķija nav vienīgais eirozonas trauksmes zvans.
Viktors Igo romānā Cilvēks, kas smejas izsmeļoši aprakstījis trauksmes zvanu būtību. Piestiprināti jūrā pie bojas, tie jūrniekus vētru laikā brīdināja no zemūdens klintīm. Diemžēl tad, kad jūrnieki izdzirdēja šos trauksmes zvanus, bija par vēlu. Straume kuģi nesa pretī klintīm, un trauksmes zvans vēstīja par drīzu tā bojāeju. Taču vienmēr pastāvēja kaut iespējas izglābties. Igo (ne)varoņi reiz brīnumaini izglābās, lai gan tas viņus galu galā tomēr neglāba no noslīkšanas. Tieši uz tādu pašu brīnumainu izglābšanos cer Merkele, Sarkozī un pārējie ES valstu vadītāji. Igo aprakstītie bandīti, kad pār bortu bija pārmetuši visu, kas kuģi padarītu vieglāku, beigās izšķīrās par pēdējo līdzekli. Bandītu idejiskā līdera – Doktora – vārdi precīzi raksturo pašreizējo izmisuma situāciju eirozonā: «Metīsim jūrā savus noziegumus. Tie ir mūsu lielākais smagums. Kuģis grimst šo noziegumu dēļ.»
Doktore Merkele apgalvo, ka šie noziegumi ir fiskālā izšķērdība, kuru ilgus gadus piekopušas eirozonas dalībvalstis, ieskaitot pašu Vāciju. Tagad esot laiks savilkt jostas un maksāt par savu izlaidību. Ja nožēlosim grēkus un apņemsimies tā nedarīt, tad varbūt dievi par mums apžēlosies un izglābs. Ar dieviem šeit jāsaprot globālā finanšu sistēma jeb, lietojot mitoloģisko terminoloģiju, – zelta teļš, kura pielūgsme jau sen ir galvenā reliģija aiz ieraduma vēl tā dēvētajā kristīgajā pasaulē.
Nedomāju, ka cilvēce ir pēdējos piecos tūkstošos gadu būtiski mainījusies. Mainījusies ir tikai ārējā atribūtika. Pašreizējā pasaules līderu drudžainā rosība, pārvietojoties no viena samita uz otru, neatšķiras no faraona laiku priesteru kopā sanākšanas un kopīgās lūgšanas pēc lietus. Dažkārt lietus drīz vien arī nolija, un tad šie priesteri varēja lepoties, cik dižu darbu paveikuši un cik neaizvietojami viņi ir.
Valsts prezidents Andris Bērziņš esošo situāciju raksturo īsi: mums jau nav alternatīvas. Ja Grieķijas parādi būtu vienīgā problēma, tad tā sen būtu atrisināta. Problēma ir daudz nopietnāka. Kopējais privāto un sabiedrisko parādu apjoms pasaulē ir tik liels, ka šo parādu procenti jau pārsniedz jaunradīto vērtību apjomu. Lai atdotu tikai parādu procentus, ir jāaizņemas, tādējādi palielinot pamatparādu apjomu. Ir izveidojusies klasiskā Ponzi piramīda, kuru mēs pazīstam no Bankas Baltija, ābelīšu, latgalīšu un tamlīdzīgu kantoru laikiem. Tā kā atliek vien cerēt, ka mūsdienu priesteriem kopīgās lūgšanās, tas ir, sarunās, izdosies izlūgties zelta teļa žēlastību un brīnumainu izglābšanos. Līdz šim vēl neviena Ponzi piramīda nav spējusi ilgtermiņā pastāvēt. Varbūt piedzīvosim brīnumu. No otras puses, arī neviena valsts vai tauta parādu dēļ nav pazudusi no zemes virsmas.