Policija sākusi izmeklēšanu par šokējošu gadījumu – aptuveni mēnesi pēc izrakstīšanas no slimnīcas un bezvēsts pazušanas tuvinieku meklēto vīrieti atrod šīs pašas slimnīcas teritorijā mirušu. Izrādās, viņš izrakstīts tās pašas dienas vakarā, kad ātrā palīdzība viņu uz slimnīcu atvedusi pēc kritiena.
«Ārsts saka – paskatieties, re, kur izraksts, viņu izrakstīja tajā pašā dienā. Viņam ir smadzeņu satricinājums, viņš zaudējis daudz asiņu, jo, kamēr ātrie viņu aizveda, kāpnes un istaba bija vienās asinīs, bet viņu pusdivpadsmitos naktī izmet ārā! Nevienam nepiezvanīja, lai varētu aizbraukt pakaļ,» intervijā radio sašutumu paudusi mirušā vīrieša sieva.
Gadījums šokējošs, un internets vārās no ārstus nosodošiem komentāriem. Taču, lai cik arī šis gadījums liktos šokējošs, tas šodienas Latvijā ir pavisam ikdienišķs. Pareizāk sakot, ikdienišķa ir līdzīga prakse, kad pacients tiek palaists mājās, ja rodas šaubas par pacienta spēju apmaksāt slimnīcas pakalpojumus, vai arī pats pacients cenšas ietaupīt, cerot, ka veselības apdraudējums nav tik liels. Konkrētais gadījums no ikdienišķas parādības par kliedzošu nejēdzību pārvērtās brīdī, kad daudz asiņu zaudējušais pacients ne vien līdz mājām netika, bet saviem spēkiem nespēja pat atstāt slimnīcas teritoriju un turpat arī nomira. Tajā brīdī šā nelaimīgā vīrieša nāve izgaismoja visas mūsu veselības aprūpes absurdo raksturu un sistēmas necilvēcību.
Pirms vēlēšanām Vienotība skandēja saukli – cilvēks pirmajā vietā, taču jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām nekautrējas atklāt savu patieso seju un neslēpti seko pavisam citam lozungam – nauda pirmajā vietā. Ne velti premjers Valdis Dombrovskis tiek saukts par grāmatvedi. Bet viņš nebūt nav spilgtākais ciparu dievinātājs Vienotības nometnē. Finanšu ministrs Andris Vilks, labklājības ministre Ilze Viņķele un arī veselības ministre Ingrīda Circene par cilvēkiem runā reti. Parasti tikai par skaitļiem, par skaitļiem vien. Bet, ja arī piemin cilvēkus, tad tikai negatīvā nozīmē, jo tie, lūk, negribot strādāt, gribot dzīvot tikai no pabalstiem utt. Tāda ir Vienotībā valdošā doktrīna. Pārfrāzējot kādu cinisku saukli, Vienotības moto ir – laba jau tā mūsu Latvija, tikai par daudz visādu grūtdieņu. Ja viņi visi aizvāktos uz kaut kādām anglijām vai īrijām, tad gan varētu labi padzīvot.
Ar grūtdieņiem jāsaprot pensionāri, slimnieki un visi tie, kas dažādu iemeslu dēļ nav pratuši dzīvē tik labi iekārtoties. Aktīvi tiek popularizēta tēze, ka nestrādā vienīgi sliņķi un dzērāji. Visiem pārējiem darba pietiekot. Taču šī ciparu dievinātājiem sirdi tik sildošā konstrukcija sabrūk, tiklīdz tā tiek pārbaudīta ar vienkāršu aritmētisku metodi. Ja darba meklētāju skaits pārsniedz 160 000 cilvēku, bet brīvas ir tikai 20 000 vakances, tad 140 000 cilvēkiem darba nebūs arī tad, ja viņi visi būtu Hārvarda universitātes beidzēji. Protams, realitātē šie 140 000 liekie cilvēki būs ar zemāko kvalifikāciju un no viņiem pēc Vienotības loģikas jātiek pēc iespējas ātrāk vaļā. Kaut vai ar tādām metodēm, kādas minētas raksta sākumā. Protams, neviens skaļi nesaka, ka tos «sliņķus un dzērājus» vajadzētu pamazām apmirdināt, bet sistēma tiek veidota atbilstoši šādam nerakstītam, bet gaisā virmojošam uzstādījumam. Tieši šādam uzstādījumam atbilst Vienotības un tās veselības ministres uzstājīgi bīdītā veselības aprūpes reforma, ārstēšanas pakalpojumu pieejamību saistot ar nodokļu maksāšanu.
Šai sasaistei it kā ir loģisks pamats. Taču šeit tāpat kā pensiju reformas gadījumā tiek aizmirsta viena vēsturiska patiesība. Deviņdesmitajos gados Latvija pārdzīvoja ļoti smagu pāreju no vienas sociālekonomiskās iekārtas uz citu. No laivas tika izsviesti gandrīz visi. Daži paguva tikt tajā atpakaļ ļoti ātri un ieņemt labākās vietas, citiem izdevās kaut kā ierausties atpakaļ un tikt daudzmaz ciešamās vietās, bet ne visiem izdevās veiksmīgi adaptēties. Daudzi jau aizgājuši pa burbuli, bet daudzi vēl kaut kā kuļas. 300 000 atraduši patvērumu uz kuģiem ar citiem karogiem. Vienotība, kas tagad stūrē Latvijas kuģi, tos, kas ķepurojas riņķī un sauc pēc palīdzības, ciniski izliekas neredzam un tik airē tālāk. Zināmā mērā tāds ir labējo partiju klasiskais uzstādījums. Ja kāds tādu atbalsta, tad nav ko šausmināties par slimnīcas pagalmā nomirušu pacientu. Ja Circenes piedāvātā veselības aprūpes sistēmas reforma tiks ieviesta, tad līdzīgu gadījumu skaits tikai pieaugs.