Jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka par zatleriešiem maijā balsotu vien 1,8% no aptaujātajiem. Tas ir vēl zemāks reitings nekā Tautas partijai un LPP/LC īsi pirms pazušanas no Latvijas politiskā terārija.
Taču atšķirībā no abām nu jau vēstures nebūtībā aizslaucītajām «oligarhu» partijām zatlerieši šobrīd atrodas pie varas ar ļoti lielu ministru skaitu. Turklāt šie ministri, izņemot varbūt neveiksmīgo augstākās izglītības diploma pircēju Edmundu Sprūdžu, nebūt nav tie sabiedrībā neieredzētākie valdības locekļi. Tad kur ir problēma? Tā guļ pašā virspusē, un tai ir konkrēts vārds – Valdis Zatlers.
Portāla TVNET komentētājs Otto Ozols nesen kaunināja atsevišķus politologus, kuri pirms pagājušā gada 28. maija bija vīpsnājuši par LTV1 pieteikto Zatlera uzrunu tautai un prognozējuši, ka tur nekā vairāk kā kārtējā tukšmuldēšana nebūs. Visi šie pārgudrie politologi esot plānā galdiņa urbēji, jo nav spējuši saskatīt Zatlerā drosmi izdot rīkojumu nr. 2. Te nu gribas aizstāvēt politologus. Tolaik, pirms 28. maija, visi – gan politologi, gan ierindas politiskie vērotāji bija vienisprātis, ka Zatlers kā prezidents un kā politiķis ir bijis, maigi sakot, nekāds. Taču neviens nopietns politisko notikumu vērotājs nespēja pat ļaunākajos murgos iedomāties, ka Zatlers var būt tik ārkārtīgi vieglprātīgs politiķis. Atlaist bez būtiska iemesla rīcībspējīgu parlamentu tikai tādēļ, ka pašam draud nosūtīšana priekšlaicīgā pensijā, ir bezatbildības augstākā virsotne. Var bez mitas skandēt par Šlesera neizdošanu kratīšanai vai «oligarhiem», bet bezatbildības aura, kas ietin Zatlera politisko tēlu, no šīs burbuļošanas nemazinās. Viena lieta ir sēdēt pie alus kausa un spriedelēt, ka jāatlaiž visi politiķi, fantazēt par grandiozām reformām, bet pavisam cita lieta to darīt ar reālu valsti un reāliem diviem miljoniem cilvēku. Šie cilvēki zemapziņas līmenī jūt – autobusā, kuru vada tik vieglprātīgs šoferis, es braucienā pa bīstamiem kalnu ceļiem labāk nekāpju. Pareizāk sakot, labāk uzticētu stūri kādam citam. Sākotnējā eiforijā par doto iespēju visiem politiķiem iespert ar kāju pa pakaļu Zatlers bija varonis, taču, tiklīdz emocijas norima un saprāts ņēma virsroku, tā zatleriešu reitingi sāka strauji iet uz grunti.
To, ka Zatlers ir nevis bura, bet gan smags enkurs, kas velk dibenā laivu, šķiet, sapratuši paši zatlerieši, noņemot no savas partijas nosaukuma šo kompromitējošo vārdu. Zatlers ir uzskatāms piemērs, kā viena neiederīga sastāvdaļa var pabojāt visu politiskās zupas garšu.
Pats Zatlers paziņojis, ka uz laiku veselības stāvokļa dēļ samazinās savas politiskās aktivitātes. Neatkarīgi no Zatlera politiskā vērtējuma no sirds novēlēsim viņam veselību un sekmīgu gaidāmo operāciju. Reformu partijas valde pirmdien ir ievēlējusi trīs viņa kā valdes priekšsēdētāja vietniekus – Edgaru Rinkēviču, Jāni Vilnīti un Sandru SondoriKukuli. Vai Zatlera vietniekiem būs pa spēkam noturēt virs ūdens grimstošo kuģi? Atbilde ir – nē. SondoresKukules politisko vērtējumu jau reiz deva vēlētāji, atstājot viņu aiz strīpas. Tur vairs nav ko piebilst. Vilnītis ir politiskais staigātājs, kurš savulaik bijis cieši saistīts ar LPP/LC, un šādi staigātāji neder par glābējiem. Savukārt Rinkēvičs tiek uzskatīts par vienu no 28. maija apvērsuma idejiskajiem līderiem un vienu no lielākajiem praktiskā labuma (prestižā ārlietu ministra krēsla) guvējiem. Līdz ar to viņam līdzi velkas šī politiskā kazino spēlmaņa (kur uz kārts tiek likta valsts ar visiem tās iedzīvotājiem) birka.
Kādā veidā zatleriešiem iespējams izglābties? Latvijā līdzīga prakse jau ir aprobēta. Tiesa, nevis politikā, bet gan biznesa vidē. Runa ir par Parex banku, kura tika sadalīta labajos un sliktajos aktīvos. Katram Reformu partijas biedram pašam jāizdara izvēle, kurā aktīvā palikt. Vai nu labajā, kas arvien vairāk tuvināsies Vienotībai, vai palikt līdz galam kopā ar tādiem bezcerīgiem politiskiem pārpratumiem kā Sprūdžs un pārējo kompāniju, kuru savā pulkā jau gaida Dinēviča, Grostiņa un citu politisko autsaideru klubiņš.