Pret apkārtējo pasauli agresīvi un neiecietīgi noskaņotas aprindas aktīvi nosoda Krievijas tiesas spriedumu kādas turienes huligānu grupas lietā. Pat mūsu slavenais režisors Alvis Hermanis savu jauno iestudējumu Zalcburgas operā esot veltījis šiem huligāniem? Kas viņi jeb, šajā gadījumā, viņas ir, ja jau pelnījušas tik lielu cilvēces ievērību?
Trīs pieaugušas sievietes – mātes, kuras uzdodas par mūziķēm un pat it kā nodibinājušas grupiņu ar nepiedienīgu nosaukumu, gadiem ilgi centušās iegūt popularitāti. Ar kādu piekto mēģinājumu viņām tas beidzot izdevies, sarīkojot ālēšanos krievu pareizticīgās baznīcas dievnamā. Ja iepriekšējās skandalozās akcijas (aiz cieņas pret lasītāju tās neaprakstīšu) viņas neuznesa popularitātes virsotnē, tad šoreiz mērķis ir sasniegts. Viņas kļuvušas par pasaules slavenībām. Tiesa, par to samaksājot ar diviem gadiem cietumā.
Sarīkojot šo huligānisko akciju dievnamā, trijotne ir trāpījusi desmitniekā, jo cilvēki, kas sevi uzskata par progresīviem, baznīcu uzskata par savu nāvīgāko ienaidnieci. Tieši no tās ceļoties visi šie aizspriedumi, kas neļaujot atbrīvoties cilvēku apziņai. Šī pārliecība par reliģiju kā visu nelaimju sakni gan nav nekas jauns. Vēstures spirāle ir apmetusi loku un atgriezusies sākuma punktā. Jau pirms simt gadiem Eiropas progresīvākā cilvēces daļa sapņoja atbrīvot cilvēci no dažādiem sabiedrības aizspriedumiem, reliģiskajiem māņiem un tumsonīgas pieķeršanās arhaiskām vērtībām. 1917. gada rudenī sapnis piepildījās un šie gaišie spēki pārņēma varu Krievijā, kur sāka celt visas pasaules progresīvās cilvēces paradīzi zemes virsū. Par galveno jaunās pasaules ienaidnieku, tāpat kā tagad, tika pasludināta baznīca un ģimenes institūts. Baznīcas spridzināja, bet tradicionālo ģimeni atzina par tumsonīgu aizspriedumu perēkli. Ģimenes institūta sagraušana skaitījās pat svarīgāka nekā reliģiskās pārliecības izskaušana, jo, kā rakstīja viens no redzamākajiem boļševisma teorētiķiem Pēteris Stučka – «ģimene ir verdzības primārā forma».
Īpaši progresīvie sludināja ūdens glāzes teoriju, proti, dzimumtieksmes apmierināšanai jākļūst tikpat vienkāršai kā ūdens glāzes izdzeršanai, jo tā taču esot tikai instinktu apmierināšana. Šādas slāpju remdēšanas rezultātā radītos bērnus bija paredzēts audzināt kopīgos bērnu audzināšanas uzņēmumos, kuros veidotu jaunus progresīvi domājošus nākotnes pasaules pilsoņus. Tiesa, jaunā boļševiku valsts drīz vien no savām progresīvajām iecerēm atteicās, un mēs padomju sistēmu pazīstam kā samērā konservatīvu un kaut kādā mērā pat kvazireliģiozu sabiedrisko iekārtu, kur dieva vietā – komunistiskā ideja un praviešu vietā – Markss un Ļeņins (Staļins). Tieši šis staļiniskais modelis vairumam asociējas ar vārdu – komunisms.
Taču progresīvās cilvēces niša tukša nepalika. Kā mēdza teikt – Ļeņina idejas dzīvo mūžīgi. Tagad gan šo ideju nesēji savu idejisko tēvu cenšas nepieminēt un visbiežāk nav pat lasījuši. Pieļauju, ja viena no Latvijas dedzīgākajām jaunās pasaules cēlājām Iveta Kažoka palasītu Vladimira Ļeņina darbus, tad ar izbrīnu konstatētu pārsteidzošu uzskatu līdzību. Taču ir kāda lieta, kuras dēļ jaunajiem kreisajiem Ļeņina vārds ir tabu. Ļeņins cīnījās arī pret privātīpašumu, bet mūsu cīnītājus pret aizspriedumiem un tumsonību galvenokārt finansē dažādi pasaules līmeņa finanšu spekulanti. Šie spekulanti jeb globālie oligarhi faktiski kontrolē arī Rietumu pasaules politisko telpu, tāpēc tādi mūsu politiskie konjunktūristi kā ārlietu ministrs Edgars Runkēvičs vai aizsardzības ministrs Artis Pabriks, cerot, ka viņu centība taps ievērota, par varītēm cenšas piesmērēties šo oligarhu atbalstītajām huligānēm.
Šo rakstu iesāku ar vārdiem – pret apkārtējo pasauli agresīvi un neiecietīgi noskaņotas aprindas... Jāpaskaidro. Ja man mājā ir senlaicīgas, bet drošas un, galvenais, mani apmierinošas mēbeles, taču katru dienu pie durvīm zvana pārdevēji, kas uzstājīgi piedāvā pirkt viņu jaunos skaidplākšņu skapjus bez kvalitātes garantijām, tad viņu neatlaidīgā uzbāzība kādā brīdī jau pārvēršas agresijā. Jo viņi neklausās nekādās iebildēs un neliks tev mieru, kamēr nepiekritīsi nopirkt viņu piedāvāto preci.