Bens Latkovskis / Viedokļi

Satversmes 37. pants skan: “Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.” Vērojot apkārt notiekošo, var rasties pašsaprotams jautājums – vai nav laiks šo Satversmes pantu pielāgot realitātei un prezidenta vecuma cenzu apvērst ar kājām gaisā: “Par Valsts Prezidentu var ievēlēt tikai tādu Latvijas pilsoni, kurš vēl nav sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.”

Tikai ar atpakaļejošu datumu cilvēki pārliecinoši stāsta, ka to vai citu notikumu varēja viegli paredzēt, jo viss uz to gājis tik acīmredzami, ka to neredzēt varējis tikai aklais. Realitātē līdz pat pēdējam cilvēki nevēlas noticēt, ka var notikt kaut kas patiešām slikts. Piemēram, sākties nopietns, liels karš.

Iesākumā divas lietas. Pirmā: Cilvēks vislielāko netaisnību, aizvainojumu izjūt tad, kad pēc kādiem kopīgiem kritērijiem citiem kaut kas tiek iedots, bet viņam – nedots. Otrā: Tikai morāls kroplis ir gatavs sist vecus cilvēkus, vienalga ar kādu pamatojumu.

Cīņa pret kovida pandēmiju arvien vairāk atgādina pasaules karu. Par laimi, daudz vieglākā versijā, salīdzinot ar kariem, kuri notika pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Šoreiz karš netiek vests starp atsevišķām valstīm vai to blokiem, bet vienlaikus divās dažādās frontēs – pret vīrusu, tā izraisītās slimības izplatīšanos un pret tiem pašpasludinātiem iekšējiem ienaidniekiem, kuri it kā traucē gūt drīzu uzvaru.

Galvenais krīzes vadības padomes nakts melnumā pieņemtais un valdībā akceptētais lēmums, protams, nav par kārtējo grābstīšanos gar veikalu darba laikiem, bērnu ārpusskolas pulciņu aizliegumiem un teātra izrāžu skatīšanos pustukšās zālēs ar aizsegtām sejām. Tas viss ir ierastais dūmu aizsegs, aiz kura notiek ierastā rutīna – naudas, kuras ir vairāk nekā jebkad agrāk, apgūšana.

2021. gada Nobela miera prēmija piešķirta filipīniešu žurnālistei Marijai Resai un Krievijas laikraksta “Novaja Gazeta” galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam. Par centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir būtisks demokrātijas un stabila miera nosacījums.

Latviešiem ir sakāmvārds – muļķis pat baznīcā dabū pērienu. Tieši šī doma pirmā nāca prātā ceturtdienas rītā, ieraugot tviterī Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana publicēto tīksmiņu, kurā viņš redzams veikala “Lidl” atklāšanā.

Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, strauji palielinājies. Gluži kā pērnruden. Gads ir pagājis (jācer, ka intensīvā darbā), un tagad vajadzētu izvērtēt padarīto.

Pirmdienas vakarā virtuālā pasaule pārdzīvoja lielāko tehnoloģisko avāriju kopš 2008. gada. Uz vairākām stundām nobruka “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram”. No “lielajiem” netraucētu veiktspēju saglabāja vienīgi “Twitter”. Paradoksālā kārtā, kas kārtējo reizi apliecina tirgus (un ne tikai tirgus) iracionālo raksturu, tieši “Twitter” akcijas biržā piedzīvoja vislielāko kritienu – 6,7%, kamēr “Facebook” (FB) tikai 5%.

Nekad neesmu bijis liels aktiera/klauna/politiķa Artusa Kaimiņa lomas pārņēmēja Alda Gobzema fans, bet, kā ikvienam savā ziņā talantīgam cilvēkam, arī viņam laiku pa laikam sanāk ļoti trāpīgi izteikties.

Kāds Austrumu gudrais ir teicis: mežā, kurā nav tīģera, par karali kļūst pērtiķis. Šo epigrāfu varētu atkārtot gandrīz pie katra mūsu politiskajai realitātei veltītā raksta.

Kopš sākusies no Baltkrievijas iesūtīto Tuvo Austrumu migrantu krīze, iekšlietu ministrei Marijai Golubevai regulāri tiek pārmesta vilcināšanās ar mūsu austrumu robežas nostiprināšanu. Lai arī šie pārmetumi ir it kā pamatoti, manuprāt, pašai Golubevai nav ko pārmest. Viņa rīkojas tieši tā, kā to nosaka viņas dziļākā iekšējā pārliecība. Vai, iekšlietu ministra amatam apstiprinot cilvēku ar viņai raksturīgu politisko uzskatu sistēmu, varēja gaidīt citādu rīcību?

Mani ilggadējie novērojumi liecina, ka cilvēka izvēli vēlēšanās visvairāk nosaka viņa personiskā psihotipa atbilstība attiecīgajai partijai. Tikai pēc tam seko partiju programmas (politiskais uzstādījums) un to reālie sasniegumi. No šāda aspekta mēģināšu izvērtēt mūsu politisko piedāvājumu uz nākamgad paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām.

Sociālajos tīklos klīst video sižeti, kuros Austrālijas policisti brutālā veidā izrēķinās ar cilvēkiem, kuri publiskās vietās atļāvušies parādīties bez sejas aizklāja – balto cilvēku 21. gadsimta parandžas. Šie sižeti skaidri apliecina visu cilvēku, neatkarīgi no rases, ticības vai seksuālās orientācijas, mentālo brālību.

Vācijā aizvadītas, kā atzīmē vairums politisko vērotāju, aizraujošākās Bundestāga vēlēšanas šajā gadsimtā. Tā kā līdzšinējā Vācijas kanclere Angela Merkele, kura valsti vadīja pēdējos 16 gadus, pati vēlēšanās nepiedalījās, līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga, kurš būs viņas pēctecis.

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu Tēraudu esot licis nokārtot frakcijas atbalstu viņa padomnieces Irēnas Kucinas ievēlēšanai par Satversmes tiesas tiesnesi, ceturtdienas vakarā ziņoja LTV raidījums “Panorāma”, izraisot nelielu mikroskandāliņu mūsu sastāvējušajā politiskajā pīļu dīķī.

ASV prezidenta Džo Baidena ārpolitisko kursu var raksturot divos vārdos – “Amerika atgriežas”. Tā vismaz tas tiek pasniegts.

Kā katru rudeni, septembrī Ņujorkā, Īstriveras krastā, notiek šā gada plašākā pasaules politiskās modes skate – ANO Ģenerālā asambleja. Tā sagadījās, ka vienā dienā savu politisko uzstādījumu kolekciju demonstrēja gan pasaules ietekmīgākais politiskais kuturjē – ASV prezidents, gan mūsu valstsgribis. Vispirms Džo Baidens, un pēc kāda laiciņa, kā ierasts, pustukšā zālē Egils Levits.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu “Doing Business 2020”, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku, teikts Ekonomikas ministrijas pēdējā ziņojumā par Latvijas biznesa vidi, kas datēts vēl ar 2019. gada oktobri. Var rasties jautājums, vai tad jaunāka reitinga par 2021. gadu nav? Atbilde ir īsa: nav un nebūs, jo PB pārtraukusi šī reitinga noteikšanu.

Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par to, lai “neattaisnoti nevakcinētie” Covid-19 pacienti ārstēšanās izdevumus segtu paši. Negribas pat domāt, kādi antihumāni priekšlikumi varētu sekot nākamie, taču jau šodien vērojams konfliktsituāciju straujš pieaugums skolās starp kovidskeptiķiem un kovidhistēriķiem.

Rietumeiropu, kā liecina aptaujas, visvairāk satrauc klimata pārmaiņas, bet Latvijas lielākā problēma ir depopulācija. Ne tikai no nacionāli etniskā aspekta, ka latviešu pasaulē kļūst arvien mazāk un esam izmirstoša nācija, bet arī no tīri praktiska, saimnieciska aspekta.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā TV3 rīta raidījumam “900 sekundes” pauda dažus diskutablus izteikumus un faktiski nodarbojās ar kūdīšanu.