Bens Latkovskis / Viedokļi

Ar 1. jūliju stājās spēkā... Jā, kas tad īsti stājās spēkā, par ko tik daudz runā sociālajos tīklos? It kā nodokļu reforma, kuras rezultātā dažām strādājošo grupām mainīsies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kārtība. Bet šīs iemaksas taču nav nodokļi. Nodokļi ir pavisam kas cits, un to pateiks katrs Finanšu ministrijas vai sociālās apdrošināšanas sistēmas ierēdnis.

Mēnesis apritējis pēc Kariņa valdības reorganizācijas, kuras rezultātā no valdības tika izmestas kādreiz lielās partijas KPV LV paliekas. Kādi secinājumi pēc valdības pirmā mēneša darba jaunajā konfigurācijā?

Ar “Zuzāna sarakstu” šoreiz jāsaprot nevis tas internetā noplūdušais azartspēļu zāļu īpašnieka Jāņa Zuzāna draugiem izsūtītais deputātu saraksts, kuriem vēlams pievilkt plusiņus vēlēšanās, bet gan plašāks azartspēļu lobijs augstākajā valsts pārvaldē, kuras pašā virsotnē, protams, ir Zuzāna/Jaunupa partija “Attīstībai/Par!” (AP!).

Pirms sākam runāt par rīcības plāniem, precizēsim, ko ar to saprotam. Šim nolūkam izmantošu analoģiju, kuru aprakstījis vēsturnieks Viktors Suvorovs. Viņš savos pētījumos norāda uz fundamentālām stilistikas atšķirībām, kā vācu un padomju ģenerāļi memuāros apraksta notikumus Otrā pasaules kara frontēs.

Politiskās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems pēc svētkiem sociālajās vietnēs publicēja attēlu, kurā redzams ar lielu dzeltenu Dāvida zvaigzni pie krūtīm. Nākamajā dienā Gobzems jau pārpublicēja bildi no Krievijas TEFI balvas piešķiršanas ceremonijas, kurā aktierim Jegoram Berojevam, saņemot balvu, pie žaketes atloka arī bija piestiprināta šī zvaigzne.

Virsrakstā minētie personāži, bez šaubām, ir ļoti atšķirīgi, un viņiem šo atšķirību ir vairāk nekā kopīgā, taču ir viena īpašība, kura viņus visus vieno. Pirms to nosauksim, daži ievadvārdi par katru no viņiem.

“Es domāju, ka šajā situācijā brīvības ierobežošana ir dabisks process, ne, lai kādam nodarītu pāri, bet, lai mēs kā Latvijas sabiedrība, kā eiropieši varētu sevi aizsargāt un ar šo vīrusu tikt galā,” RīgaTV24 raidījumā “Ziņu Top” par nevakcinēto cilvēku brīvības ierobežojumiem izteicies kādreizējais VDK ziņotājs, tagad LU Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš.

Svētdien sociālajos tīklos izplatījās video, kurā redzams, kā liels daudzums policijas darbinieku visai brutālā veidā nogāž zemē un saslēdz roku dzelžos kādu vīrieti. Apkārt esošie cilvēki, pārsvarā sievietes, policistus par šo rīcību cenšas kaunināt.

Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.

Pirms Ženēvas Krievijas un ASV galotņu tikšanās politisko procesu apskatnieki, prognozējot tās rezultātus, sadalījās divās nometnēs. Nosacītos ideālistos un tikpat nosacītos reālistos. Pirmie uzskatīja, ka jebkurš dialogs, jebkura klātienes tikšanās ir laba un veicina stabilitāti pasaulē pat tad, ja abas puses paliek pie sava, savukārt otrie jau pašu tikšanos novērtēja kā Putina uzvaru, kura mierīgu dzīvi pasaulē nevairos.

Ministru kabinets otrdien atļāva rīkot pasākumus, kuros apmeklētāji piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī. Lai nerastos pārpratumi, kas domāts var vārdiem “individuālais peldlīdzeklis” lēmuma skaidrojošajā daļā teikts, ka vienā automobilī/laivā vienlaikus varēs atrasties viena persona vai personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Tātad, atrodoties laivā, pasākumus drīkst apmeklēt.

Pēc tam, kad pagājušo piektdien izdevumā Neatkarīgā tika publicēts raksts: ““Re:Baltica” iesaistās lielākajā antizinātniskajā sazvērestībā kopš Ptolemaja laikiem”, pazīstamais uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs tviterī ierakstīja: “Ko darīs Re:Baltica, kad nu izrādījies, ka pašu melu atmaskošana ir meli? Iespējas ir 1) pievienot savam rakstam piezīmi, ka raksts ir maldinošs, 2) klusu izdzēst to, vai 3) izlikties, ka nekas nav noticis.”

“Re:Baltica” 2020. gada 23. decembrī publicēja “pētījumu”, kurā cita starpā teikts: “Dezinformācijas izplatītāji regulāri stāsta, ka jaunais koronavīruss ir radīts Ķīnas pilsētā Uhaņā esošajā laboratorijā. Tam nav pierādījumu, un zinātnieki ir pārliecināti, ka vīruss radies dabīgā ceļā.”

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta mājaslapā 7. jūnijā ievietots Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā par kāda viendzimuma pāra pieteikumu “par pienākuma uzlikšanu [..] dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu reģistrētas viņu ģimenes attiecības”. Lietas būtība ir šāda.

Kā jau viegli varēja prognozēt, koalīcijas jeb, kā tagad to sauc, Sadarbības padomē jaunizceptā labklājības ministra Gata Eglīša skandalozais ieraksts tviterī nekādas diskusijas neizraisīja. Viss normāli. Kā vienmēr. Toties tika nolemts pasūtīt pētījumu (kas droši vien maksās tradicionālo pusmiljonu) par vēlētāju zemās aktivitātes iemesliem.

Lai aizvadītās pašvaldību vēlēšanas neliktos pārāk garlaicīgas, jaunizceptais labklājības ministrs Gatis Eglītis pamanījās sarīkot skandālu, kā mēdz teikt, uz līdzenas vietas. Sociālajā vietnē “twitter” viņš ieteica “pārāk nesapriecāties LRA/ZZS/Saskaņas vadītajiem novadiem, jo 3. jūnija valdības “restarts” nozīmē to, ka lielās valsts budžeta+ES fondu+RRF naudas plūsmas kontrolēs 4 koalīcijas partijas (NA-JKP-JV-APAR), kas primāri rūpēsies par “savām” pašvaldībām”.

Par sestdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās vien 33,99% balsstiesīgo vēlētāju, grūti pateikt kodolīgāk, nekā sociālajā tīklā “twitter” ironizēja pazīstamais jauno tehnoloģiju apskatnieks, izdevuma “kursors.lv” redaktors Kristaps Skutelis: “Spriežot pēc vētrainās vēlētāju aktivitātes, teritoriālā reforma ir izdevusies! Tā turpināt!”

Starp daudzajiem vēlēšanu mītiem kaitīgākais ir apgalvojums, ka pašvaldību vēlēšanas esot tādas saimniecisko jautājumu vēlēšanas, kurās nevajagot jaukt iekšā politiku. Ielu bedrēm un korupcijai taču neesot nacionalitātes un politiskās orientācijas. Absolūtas muļķības. Pašvaldību politiskā orientācija ietekmē cilvēku sadzīvi pat vēl vairāk nekā “lielās” Saeimas vēlēšanas. Piemēru? Lūdzu! Rīgas domes vēlēšanas notika pērn 29. augustā. Pagājis nepilns gads. Kāds ir visvairāk apspriestais jautājums jaunās Rīgas pārvaldes sakarā? Čaka ielas “eksperiments” un tā turpinājums Bruņinieku ielas renovācijas projektā.

Valsts prezidenta Egila Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa kopējais paziņojums pēc abu tikšanās trešdienas rītā bija apbrīnojami līdzīgs bēdīgi slavenajam PSRS un Vācijas kopīgajam 1939. gada 28. septembra paziņojumam: “Sakarā ar izveidojušos situāciju pēc Polijas valstiskuma pilnīga sabrukuma...”. Tikai Polijas vietā jāliek KPV LV, un viss pārējais teksts izklausās kā pārkopēts. Vismaz pēc tonalitātes.

Tieši Zatlera 28. maija uzrunas tautai desmitās gadadienas priekšvakarā ar klusu paukšķi izbeidzās skaļi pieteiktā “Būvnieku lieta”. Kā intervijā laikraksta “Diena” žurnālistei Agnesei Margēvičai skaidroja virsprokurors Māris Leja, savākto pierādījumu bāze esot bijusi nepietiekama. Ar plikām telefonsarunām, kurās figuranti atklāti runā par to, cik “štukas” kam maksātas un kas ko ņēmis; kāpēc “Solvita” skrējusi pie “Kvadrāta” uz viņa biroju, esot par īsu.

Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja Latvijas IKP 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus, kuri nebija iepriecinoši. IKP šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, ir samazinājies par 1,3%.

ASV prezidents Džo Baidens licis izlūkdienestiem dubultot centienus izmeklēt vīrusa SARS-CoV-2 izcelsmi, neizslēdzot agrāk par “sazvērestības teoriju” uzskatīto versiju par šī vīrusa noplūdi no laboratorijas Ķīnā. Izmeklēšanas rezultātus prezidents vēlas saņemt 90 dienu laikā.